Statistika par migrāciju uz Eiropu

ES iedzīvotāji

Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem*

^{*Sīkāki dati atrodami Eurostat Migrācijas un patvēruma datubāzē.}

^{**Šis skaitlis neietver personas, kas dzimušas citā dalībvalstī.}

Ārzemēs dzimušo rezidentu skaits katrā valstī

^{Avots: Eurostat (2022), ESAO (2021)
Piezīme: dati par ES attiecas uz personām, kas dzimušas ārpus ES (tātad netiek ņemti vērā tie, kas dzimuši citā dalībvalstī); ja tiktu ņemti vērā tie, kas pārcēlušies ES teritorijā, šis īpatsvars būtu 12,4 %.}

Uzturēšanās atļaujas (iedalītas pēc pamatojuma, 2022. g. beigās)

^{Avots: Eurostat; “citi” ietver uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas dzīvesvietas maiņas kontekstā, atļaujas, kas izsniegtas cilvēku tirdzniecības upuriem un nepavadītiem nepilngadīgajiem, kā arī atļaujas, kuras izsniegtas citu tādu iemeslu dēļ, uz kuriem attiecībā var tikt izsniegtas uzturēšanās atļaujas, bet kuras neietilpst nevienā no citām kategorijām.}

2022. gadā ES darba tirgū bija nodarbināti 9,93 miljoni ārpussavienības valstu pilsoņu no kopumā 193,5 miljoniem 20–64 g. v. iedzīvotāju, proti, 5,1 % . Kopējais nodarbināto skaits vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem ir 197 458 miljoni, no kuriem 9,927 miljoni ir ārpussavienības valstu pilsoņi.

Avots: Eurostat.

Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā 2022. gadā ES pilsoņiem bija augstāks (77,1 %) nekā ārpussavienības valstu pilsoņiem (61,9 %).

Nozares, kurās pārstāvība ir neproporcionāli liela

2022. gadā ārpussavienības valstu pilsoņu pārstāvība bija neproporcionāli liela dažās konkrētās ekonomikas nozarēs, tādās kā:

Profesijas, kurās pārstāvība ir neproporcionāli liela

Ārpussavienības valstu pilsoņu pārstāvība bija neproporcionāli liela šādās profesijās:

Nozares, kurās pārstāvība ir izteikti zema

Ārpussavienības valstu pilsoņi bija nepietiekami pārstāvēti citās ekonomikas nozarēs, jo īpaši šādās:

Profesijas, kurās pārstāvība ir izteikti zema

No otras puses, ārpussavienības valstu pilsoņu īpatsvars bija izteikti zems šādās profesijās:

^{Avots: Eurostat.}

Bēgļi no Ukrainas

Pēc militārās agresijas pret Ukrainu, ko Krievija uzsāka 2022. gada februārī, Eiropa ir uzņēmusi vislielāko skaitu kara bēgļu kopš Otrā pasaules kara. Lai iegūtu jaunāko informāciju par centieniem uzņemt cilvēkus, kas bēg no kara Ukrainā, un nodrošināt pagaidu aizsardzību, skatiet īpašo tīmekļvietni Migrācijas pārvaldība: Ukrainas bēgļu uzņemšana.

Vispārējā situācija

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) datiem pasaulē ir:

• 36,4 miljoni bēgļu (2023. g. vidū),
• 62,5 miljoni iekšzemē pārvietotu personu (konfliktu un vardarbības dēļ, 2022. gada beigas).

Bēgļu īpatsvars ES bija 1,5 % no tās kopējā iedzīvotāju skaita.

Bēgļu skaits pret kopējo iedzīvotāju skaitu

Vairākas valstis visā pasaulē uzņem lielu bēgļu skaitu:

^{Avots: UNHCR
Piezīme. diagrammā attēlotas desmit valstis, kuras uzņem visvairāk bēgļu, un ES.}

Jaunākie gada dati

^{Piezīme: dati par 2021. gadu.}

Lai arī bieži sabiedrības uzmanības centrā nonāk neatbilstīga migrācija, reālajā dzīvē tikai neliela daļa migrantu ES nonāk nelikumīgā veidā.

2022. gadā ES tika izdoti 3,4 miljoni pirmo uzturēšanās atļauju salīdzinājumā ar 2,9 miljoniem 2021. gadā, pārsniedzot pirmspandēmijas līmeni (3 miljoni 2019 gadā). Izsniegto pirmo atļauju skaits salīdzinājumā ar 2021. gada datiem vairāk nekā divkāršojies Vācijā (+190 %), Maltā (+164 %) un Īrijā (+146 %). 2022. gadā īpaši strauji pieauga ar patvērumu saistītu atļauju skaits (+60 %), tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga arī to atļauju skaits, kas izsniegtas izglītībai (+ 29 %), ģimenēm (+ 28 %) un citu iemeslu dēļ (+ 47 %). Savukārt darba vajadzībām izsniegto atļauju skaits salīdzinājumā ar 2021. gadu ir samazinājies (-6 %). 2022. gadā pirmās uzturēšanās atļaujas tika izsniegtas šādu iemeslu dēļ:

^{Avots: Eurostat; “citi” ietver uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas dzīvesvietas maiņas kontekstā, atļaujas, kas izsniegtas cilvēku tirdzniecības upuriem un nepavadītiem nepilngadīgajiem, kā arī atļaujas, kuras izsniegtas citu tādu iemeslu dēļ, uz kuriem attiecībā var tikt izsniegtas uzturēšanās atļaujas, bet kuras neietilpst nevienā no citām kategorijām.}

Šo 10 valstu pilsoņi 2022. gadā saņēma visvairāk pirmo uzturēšanās atļauju ES dalībvalstīs

^{Avots: Eurostat}

Pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēji pēc izcelsmes kontinenta (2022)

^{Avots: Eurostat}

Šo 15 valstu pilsoņi 2022. gadā visbiežāk pirmo reizi lūdza patvērumu ES

^{Avots: Eurostat}

2022. gadā patvēruma meklētāji nāca no aptuveni 140 valstīm.

2022. gadā ES tika iesniegti 958 800 pieteikumu, tostarp 877 800 pirmreizējo patvēruma pieteikumu, kas ir par 52 % vairāk nekā 2021. gadā, taču par 37 % mazāk nekā 2019. gadā (pirms Covid-19 pandēmijas).

Ievērojama daļa pieteikumu iesniedzēju Savienībā legāli ieceļo no bezvīzu režīma valstīm (22 % no pirmreizējiem patvēruma meklētājiem 2022. gadā salīdzinājumā ar 15 % 2021. gadā, jo bija vairāk patvēruma meklētāju no Latīņamerikas valstīm); galvenokārt no šādām valstīm:

• Venecuēla (5,7 % no visiem pirmreizējajiem pieteikumiem)
• Kolumbija (4,8 %)
• Gruzija (3,0 %)
• Ukraina (2,8 %)
• Albānija (1,4 %)

Pirmreizēji iesniegtie patvēruma pieteikumi uz 100 000 iedzīvotājiem 2022. gadā:

^{Avots: Eurostat.}

2022. gadā 237 600 patvēruma meklētāju bija jaunāki par 18 gadiem, tātad katrs sestais (39 500) bija nepavadīts bērns. Visvairāk nepavadītu nepilngadīgo bija no Afganistānas, Sīrijas un Somālijas.

2023. gada pirmajos septiņos mēnešos ES tika iesniegti 601 600 patvēruma pieteikumu (no tiem 556 200 pirmreizēji pieteikumi). Tas ir par 25 % vairāk nekā tajā pašā 2022. gada periodā un arī par 52 % vairāk salīdzinājumā ar periodu pirms Covid-19 pandēmijas (tas pats 2019. gada periods).

Bēgļu atzīšana

2022. gadā ES valstis pieņēma 632 400 pirmās instances lēmumu patvēruma jomā. 49 % no šiem lēmumiem bija pozitīvi:

• 143 000 personu saņēma bēgļa statusu,
• 101 700 personu tika piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss,
• 65 900 personu tika piešķirts humanitārais statuss.

Pēc pārsūdzības tika pieņemti 217 500 galīgo lēmumu, tostarp:

• 27 000 lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu,
• 17 500 lēmumu par alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu,
• 28 600 lēmumu par humanitārā statusa piešķiršanu.

Kopumā ES dalībvalstis 2022. gadā piešķīra aizsardzību aptuveni 383 700 cilvēku.

2023. gada pirmajā pusē atzīšanas procents pieauga: no 342 400 pirmās instances lēmumu par patvērumu 53 % bija pozitīvi, tostarp:

• 69 500 lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu,
• 63 300 lēmumu par alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu,
• 48 900 lēmumu par humanitārā statusa piešķiršanu.

Patvēruma sistēmas efektivitāte

• Mainīgais neizskatīto patvēruma pieteikumu skaits
  2023. gada jūlija beigās vēl nebija izskatīti 955 200 patvēruma pieteikumu, kas ir par 25 % vairāk nekā gadu iepriekš (764 100). Neizskatīto lietu skaits kopš 2021. gada vidus ir palielinājies.
• Atšķirīgs izskatīšanas laiks dažādās dalībvalstīs
  Attiecība starp iesniegtajiem pieteikumiem un neizskatītajām lietām būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs. Tas atspoguļo izskatīšanas ilguma atšķirības. Saskaņā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EUAA) datiem 2023. gada jūlija beigās 48 % no pirmajā instancē izskatāmajām lietām izskatīšanas procesā bija vairāk nekā sešus mēnešus.

Neizskatīto pieteikumu skaits salīdzinājumā ar kopējo pieteikumu skaitu attiecīgajā mēnesī

^{Avots: Eurostat.}

• Atzīšanas līmenis dažādās ES valstīs atšķiras
  ES patvēruma sistēmas efektivitāti joprojām negatīvi ietekmē būtiskas atzīšanas līmeņa atšķirības dažādās ES valstīs. Piemēram, 2022. gadā pirmajā instancē atzīto Afganistānas pilsoņu īpatsvars (neieskaitot humanitāro statusu) svārstījās no 27 % Vācijā līdz 100 % Portugālē un Latvijā (no tām dalībvalstīm, kurās attiecībā uz Afganistānas pilsoņiem pieņemti vismaz 100 pirmās instances lēmumi).
• Dublinas noteikumi un prakse
  Dalībvalstis 2022. gadā ziņoja par 174 500 izejošo pieprasījumu saskaņā ar Dublinas noteikumiem. Šie pieprasījumi tika nosūtīti citām dalībvalstīm un citām Dublinas sistēmas valstīm, lai tās uzņemtos atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu. No 158 200 lēmumu, kas tika pieņemti attiecībā uz šādiem pieprasījumiem, 97 700 (62 %) tika pieņemti, un izejošo pārsūtījumu kopskaits sasniedza 13 300, kas atbilst 14 % no pieņemtajiem pieprasījumiem.

Pārmitināšana

2022. gadā no ārpussavienības valstīm uz ES dalībvalstīm tika pārmitināti aptuveni 17 300 personu, kurām bija nepieciešama starptautiska aizsardzība; tas ir par 6 % mazāk nekā 2021. gadā, bet par 97 % vairāk nekā 2020. gadā.

Vairums pārmitināto personu (63 %) bija Sīrijas pilsoņi.

Saskaņā ar kopīgajām ES pārmitināšanas shēmām kopš 2015. gada vairāk nekā 117 000 personu saņēmušas aizsardzību ES. Turklāt kopš 2021. gada vairāk nekā 46 000 personu, galvenokārt riskam pakļautie afgāņi, ieradās ES, izmantojot humanitāro uzņemšanu. Dalībvalstis saņem atbalstu no ES budžeta pārmitināšanai un humanitārai uzņemšanai.

Kopējie skaitliskie dati

Neatbilstīga ES robežu šķērsošana 2023. gadā (no janvāra līdz augustam)

^{Avots: Frontex}

2023. gada janvāris–septembris:

Tas ietver:

Ģeogrāfiskais sadalījums

2022. gads

• Robežšķērsošanas gadījumu skaita pieaugums Vidusjūras centrālajā daļā (+ 56 %, 105 600), Vidusjūras austrumdaļā (+ 113 %, 43 900) un Rietumbalkānu maršrutos (+ 134 %, 144 100) salīdzinājumā ar 2021. gadu
• Robežšķērsošanas gadījumu skaita samazināšanās salīdzinājumā ar 2021. gadu Vidusjūras rietumdaļas maršrutos (ieskaitot maršrutu pa Atlantijas okeānu no Rietumāfrikas uz Kanāriju salām –25 %, 30 600) un austrumu robežu maršrutos (–22 %, 6300).
• Par 18 % palielinājies bojāgājušo skaits jūrā: 2022. gadā trijos galvenajos Vidusjūras maršrutos par bojāgājušām vai pazudušām tika atzītas 2411 personas salīdzinājumā ar 2047 šādiem gadījumiem 2021. gadā.

2023. gada janvāris – augusts

• Aplūkojot posmu no 2023. gada janvāra līdz augustam salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2022. gadā, robežšķērsošanas gadījumu skaits palielinājās maršrutos no Vidusjūras centrālās daļas (+97 % jeb 114 900) un Vidusjūras rietumdaļas (ieskaitot Atlantijas okeāna maršrutu no Rietumāfrikas uz Kanāriju salām) (+ 7 % jeb 20 200).
• No 2023. gada janvāra līdz augustam robežķērsošanas gadījumu skaits Vidusjūras austrumdaļas maršrutā un austrumu robežu maršrutā samazinājās (attiecīgi –9 %, proti, 25 400 un –9 % jeb 3800) salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2022. gadā.
• Par 31 % palielinājies bojāgājušo skaits jūrā: 2023. gada janvārī–septembrī trijos galvenajos Vidusjūras maršrutos par 2418 personām tika ziņots kā par bojāgājušām vai jūrā pazudušām salīdzinājumā ar 1841 šādiem gadījumiem tajā pašā periodā 2022. gadā.

Kopējie skaitliskie dati

Vairums šo cilvēku bija šādu valstu pilsoņi:

• Alžīrija (7,9 %),
• Maroka (7,1 %),
• Pakistāna (5,9 %),
• Afganistāna (5,8 %),
• Albānija (5,5 %).

Atpakaļnosūtīšanas sistēmas efektivitāte

2022. gadā atpakaļ uz kādu ārpussavienības valsti tika nosūtīti 73 600 ārpussavienības valstu pilsoņu. Tas atbilst 17 % no visiem atpakaļnosūtīšanas lēmumiem, kas izdoti attiecīgā gada laikā, un salīdzinājumā ar 18 % 2021. gadā tas ir samazinājums.

2022. gadā vairums no atpakaļ nosūtītajām personām bija šādu ārpussavienības valstu pilsoņi:

• Albānija (12,9 %),
• Gruzija (10,2 %),
• Turcija (5,4 %),
• Serbija (4,2 %),
• Moldova (3,5 %).

To valstu vidū, uz kurām attiecas vismaz 5000 atpakaļnosūtīšanas rīkojumu, atpakaļnosūtīšanas rādītājs bija īpaši zems pilsoņiem, kas nāk no šādām valstīm:

• Afganistāna (1,1 %),
• Sīrija (1,7 %),
• Kotdivuāra (2,7 %),
• Gvineja (4,3 %),
• Bangladeša (5,7 %).

2022. gadā labprātīgas un piespiedu repatriācijas attiecība bija 54:46 %. 75 % atpakaļnosūtīšanas gadījumu tā bija atbalstīta atpakaļnosūtīšana — atpakaļnosūtītās personas saņēma loģistikas, finansiālu un/vai citu materiālu palīdzību.

2023. gada pirmajā pusē 217 100 trešo valstu pilsoņu saņēma rīkojumu atstāt kādu ES dalībvalsti, un kopumā 38 900 personas saskaņā ar rīkojumu atstāt ES tika nosūtītas atpakaļ uz valsti, kas nav ES dalībvalsts. Salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2021. gadā atpakaļnosūtīšanas rīkojumu skaits un atpakaļnosūtīšanas gadījumu skaits palielinājās attiecīgi par 16 % un 21 %.

2022. gadā turpat 1700 dalībvalstu konsulātu saņēma 7,6 miljonus īstermiņa vīzu pieteikumu, ko bija iesnieguši ārpussavienības valstu pilsoņi, t.i., par 2,9 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā, bet par 55 % mazāk nekā 2019. gadā.

Kopumā tika izsniegti 5,9 miljoni īstermiņa vīzu un 1,3 miljoni vīzu tika atteiktas, atteikumu kopējai procentuālajai daļai ES sasniedzot 17,9 % (2021. gadā tie bija 13,4 %).

Lielākā daļa pieteikumu tika iesniegti šādās valstīs:

• Turcija (778 400)
• Krievija (687 200)
• Indija (671 900).
• Maroka (423 200)
• Alžīrija (392 100)

Lielāko daļu vīzu pieteikumu apstrādāja šādas valstis:

• Francija (1 918 500)
• Spānija (1 197 500)
• Vācija (1 043 300)
• Itālija (727 500)
• Grieķija (459 100)

58 % no visām vīzām tika izsniegtas vairākkārtējai ieceļošanai. Īstermiņa vīzas aptver ceļošanu 26 Šengenas valstīs maksimums 90 dienas 180 dienu periodā.

Eiropas Komisijas Zināšanu centrs migrācijas un demogrāfijas jautājumos ir sagatavojis Migrācijas atlantu — interaktīvu vietni, kur pieejami saskaņoti, atjaunināti un apstiprināti dati par migrācijas un demogrāfijas stāvokli 27 ES dalībvalstīs un 171 ārpussavienības valstī un teritorijās.

Jaunākā Eiropas statistika par

• starptautisko migrāciju,
• patvērumu,
• pārvaldītu migrāciju,
• bērniem migrantiem,
• migrantu integrāciju

un cita saistītā informācija ir pieejama Eurostat vietnē.

Eurostat vāc datus no ES dalībvalstu un EBTA valstu statistikas iestādēm, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajiem statistikas noteikumiem. Datu un ar tiem saistīto metadatu kvalitāte tiek kontrolēta saskaņā ar Eiropas Statistikas prakses kodeksu, un tos regulāri atjaunina, ja tiek savākti jauni dati. Statistikas rezultāti tiek publicēti Statistics Explained rakstos un citās publikācijās.

_{Atruna: augstāk norādīto datu pamatā ir jaunākā pieejamā informācija, kuru atjaunina reizi ceturksnī. Pēdējoreiz atjaunināšana veikta: 2023. gada oktobrī}