Arhivēts satursTīmekļvietnes šajā sadaļā vairs netiek atjauninātas. Saturs var būt novecojis un izmantojams vienīgi kā retrospektīvs atskats uz agrākām norisēm. Page contents Page contents Inovatīvi risinājumi Pēc koronavīrusa krīzes Eiropas Komisijas Digitālā stratēģija kļuva nozīmīgāka, jo digitālie rīki tika izmantoti, lai uzraudzītu un palīdzētu ierobežot vīrusa izplatīšanos, atbalstītu pētniecību un izstrādātu diagnosticēšanas stratēģijas, ārstēšanas metodes un vakcīnas, kā arī kopumā nodrošinātu eiropiešu saziņu un drošību tiešsaistē. Laikā, kad tika ieviesti ierobežojumi un sociālās un ekonomiskās darbības kļuva arvien digitālākas, iedzīvotāji un uzņēmumi bija atkarīgi no interneta un savienotības. Pateicoties platjoslas tīkliem un digitālajai infrastruktūrai, mēs varējām turpināt mācīties, socializēties un strādāt. Uzticamības pakalpojumi uzņēmumiem, e-pārvalde un e-veselība nodrošināja sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību un pieejamību, savukārt uzticamas drošības sistēmas aizsargāja mūsu identitāti tiešsaistē. Valstu izveidoto kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotņu sasaistīšana Valstu izveidoto kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnes bija pieejamas ikvienam, kurš vēlējās tās instalēt un izmantot. Tās brīdināja lietotājus pat ārzemēs, ja viņi atradās kādas personas tuvumā, par kuru ir ziņots, ka iegūts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Brīdinājuma gadījumā lietotnē varēja gūt būtisku informāciju no veselības aizsardzības iestādēm, piemēram, saņemt ieteikumu veikt testu vai doties pašizolācijā, kā arī gūt kontaktinformāciju saziņai. Cīņā ar koronavīrusu vairums dalībvalstu izveidoja kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnes. Aptuveni 10 miljoni eiro tika piešķirti Ārkārtas atbalsta instrumenta ietvaros, lai savstarpēji sasaistītu šīs valstu izveidotās lietotnes nolūkā pārraut koronavīrusa infekciju ķēdi un glābt dzīvības pat tad, kad cilvēki šķērsoja robežas. Sadarbspējas vārtejas pakalpojums nodrošināja Eiropas mēroga risinājumu, kas garantēja drošu informācijas apmaiņu starp šīm lietotnēm, pamatojoties uz decentralizētu arhitektūru un augsta līmeņa datu aizsardzību. Pēc sekmīgas izmēģinājuma fāzes sistēma sāka darboties 19. oktobrī. Kopumā ar šī pakalpojuma palīdzību savstarpēji tika sasaistītas 19 valstu lietotnes, kas lejupielādētas 74 miljonus reižu. Mobilās kontaktu izsekošanas lietotnes ES dalībvalstīs Mākslīgais intelekts Mākslīgā intelekta (MI) analītiskajām spējām un augstas veiktspējas datošanai bija svarīga loma koronavīrusa izplatīšanās tendenču apzināšanā. Ar to palīdzību sabiedrības veselības iestādes varēja uzraudzīt koronavīrusa izplatīšanos un ātri izstrādāt efektīvas reaģēšanas stratēģijas. Veselības aprūpes nozarē mākslīgais intelekts arī palīdz darbināt robotus un citus noderīgus rīkus, ko izmanto pacientu aprūpei situācijās, kad medicīnas personāla saskarsme ar pacientu ir jāsamazina līdz minimumam. Pasākumi, kas veikti, lai cīnītos pret koronavīrusa pandēmiju: dati, mākslīgais intelekts un superdatori Eiropas superdatori cīņā pret koronavīrusu Trīs spēcīgi Eiropas superdatošanas centri piedalījās koronavīrusa vakcīnu, ārstēšanas un diagnostikas pētīšanā un izstrādē. Tie salīdzināja koronavīrusa proteīnu digitālos modeļus un datubāzē, kurā apkopota informācija par vairākiem tūkstošiem zāļu, meklēja, kuras aktīvo molekulu kombinācijas reaģēja uz vīrusu. Superdatori papildināja klasisko izmēģinājumu un kļūdu klīnisko pieeju. Šajās darbībās piedalījās farmācijas uzņēmums un vairāki lieli bioloģijas un bioķīmijas institūti, kuri nodrošināja piekļuvi savām zāļu datubāzēm. Projekts “Exscalate4CoV”, kuram piešķirts ES finansējums 3 miljonu eiro apmērā, veica pētījumus, izmantojot ES atbalstītu superdatošanas platformu, lai pārbaudītu, kā zināmas molekulas var ietekmēt koronavīrusa genomisko struktūru. Tikai 60 stundās šis superdators analizēja vairāk nekā 71 miljardu farmaceitisko molekulu (5 miljoni simulāciju sekundē), kas ļāva atklāt, ka “Raloxifene” ir iedarbīgs cīņā pret koronavīrusa izplatīšanos. ES reakcija uz koronavīrusu – dati no kosmosa 2020. gada 5. jūnijā Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru iedarbināja Zemes novērošanas rīku tūlītējiem pasākumiem koronavīrusa krīzē . Šis rīks, kas balstījās uz satelītu datiem, ļāva novērtēt koronavīrusa ierobežošanai īstenoto pasākumu ietekmi un uzraudzīt atlabšanu vietējā, reģionālā un pasaules līmenī pēc ierobežojošo pasākumu atcelšanas. Ar vairāk nekā 30 satelītiem ES kosmosa programma, jo īpaši izmantojot Zemes novērošanas komponentu “Copernicus” un satelītnavigācijas sistēmu “Galileo”, sniedza bezmaksas un atvērtos datus/informāciju, kas palīdzēja uzraudzīt Covid-19 pandēmiju un mazināt tās sekas. Kopš krīzes sākuma ES satelīti novēroja satiksmes sastrēgumus robežšķērsošanas vietās starp dalībvalstīm un kartēja medicīniskās iekārtas, slimnīcas un pārējo kritisko infrastruktūru. No satelītiem savāktie dati, kurus analizēja ar mākslīgā intelekta palīdzību, nodrošināja publiskām iestādēm ES un valstu līmenī modeļus, kas ļāva labāk izprast ārkārtējo situāciju un tajā efektīvāk rīkoties. ES kosmosa programmas ieguldījums cīņā pret koronavīrusu Zemes novērošanas rīks tūlītējiem pasākumiem koronavīrusa krīzē Tīkli un savienojamība Tā kā ES dalībvalstis ieviesa sociālās distancēšanās pasākumus cīņā pret koronavīrusa pandēmiju, uzņēmumi, iestādes un iedzīvotāji sāka vairāk izmantot internetu. Krasi palielinājās pieprasījums pēc interneta kapacitātes gan tāldarba, gan e-mācību, gan izklaides vajadzībām, un tīkli tika pārslogoti. Lai novērstu tīkla pārslodzi un ļautu ikvienam baudīt digitālo izklaidi, Eiropas Komisija aicināja telesakaru operatorus un lietotājus attiecīgi rīkoties un tikās ar straumēšanas platformu izpilddirektoriem. Straumēšanas platformas tika mudinātas piedāvāt standarta, nevis augstas izšķirtspējas saturu, telesakaru operatoriem tika ieteikts veikt pasākumus, kas nodrošina datplūsmas nepārtrauktību, un lietotāji tika aicināti izmantot iestatījumus, kas samazina datu patēriņu, ieskaitot Wi-Fi izmantojumu. Komisija un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC) izveidoja īpašu ziņošanas sistēmu un uzraudzīja interneta datplūsmas situāciju katrā dalībvalstī, lai varētu reaģēt uz problēmām ar kapacitāti. Prasmju uzlabošana dzīvei pēc pandēmijas Covid-19 pandēmija un sociālā distancēšanās ir mainījusi veidu, kā sazināmies, pētām un veicam inovāciju darbā. Lai palīdzētu darba devējiem, darbinieku atlasītājiem un pedagogiem nodrošināt, ka eiropiešiem ir digitālās prasmes pēc koronavīrusa pandēmijas, Komisija 2020. gada 13. jūlijā nāca klajā ar jaunām pamatnostādnēm par digitālo kompetenci, kurās izklāstīti praktiski pasākumi, galvenās darbības, ieteikumi un sniegti tiešsaistes resursi digitālo tehnoloģiju lietotājiem. Šīs pamatnostādnes iedzīvotājiem palīdz uzlabot viņu nodarbināmību, jo ar piemērotu izglītību ir lielākas iespējas dabūt patstāvīgu darbu vai sākt uzņēmējdarbību Digitālo prasmju uzlabošana ir arī daļa no Eiropas Prasmju programmas — piecgades plāns Eiropas darba ņēmēju kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijai, kas pieņemts 2020. gada 1. jūlijā. Mācības tiešsaistē Covid-19 pandēmija Eiropā būtiski izmainījusi izglītības sektoru. Jauniem mācīšanas un mācīšanās veidiem bija vajadzīgi inovatīvi, radoši un iekļaujoši risinājumi. Eiropas Komisija pieņēma pārskatītu “Erasmus+” 2020. gada darba programmu, piešķirot papildu finansējumu 200 miljonu eiro apmērā projektiem, kas atbalsta digitālo izglītību un apmācību, digitālo darbu ar jaunatni, radošās prasmes un sociālo iekļaušanu. Izglītības un apmācības pasākumu nepārtrauktību varēja nodrošināt, pateicoties visdažādākajiem mācību materiāliem, kas pieejami tiešsaistē: Tiešsaistes platformas Mācību materiāli, kas izstrādāti ES finansētos projektos Stay at Home Digital Toolkit (digitālā rīkkopa “Palieciet mājās!”) SELFIE – bezmaksas pašnovērtējuma rīks, kas skolām palīdz maksimāli izmantot digitālo tehnoloģiju potenciālu. Šo rīku var izmantot, lai izveidotu skolas stipro un vājo pušu “momentuzņēmumu”, anonīmi ievācot atsauksmes par digitālo tehnoloģiju izmantojumu no skolēniem, skolotājiem un skolas vadības. SELFIE ir pieejams 31 valodā. Programmēšana no mājām – platforma ar izglītības resursiem digitālo prasmju attīstīšanai Atruna: lapa pēdējo reizi atjaunināta 2023. gada septembrī Noderīgas saites Konference par Eiropas nākotni – digitālā pārveide