Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
lv
Eiropas Komisija

Attiecības ar Eiropas Ombudu

Eiropas Ombuds pieņem un izskata sūdzības par ES iestāžu vai citu ES struktūru potenciāli pieļautām administratīvām kļūmēm.

Eiropas Ombuds un Komisija

Ombuds 2022. gadā sāka 348 izmeklēšanas (salīdzinājumā ar 338 izmeklēšanām 2021. gadā), no kurām 197 izmeklēšanas attiecās uz Komisiju (salīdzinājumā ar 210 izmeklēšanām 2021. gadā).

Tā kā Komisija ir iestāde, kurai ir vistiešākā mijiedarbība ar sadarbību, tā joprojām ir Ombuda izmeklēšanas galvenais adresāts – uz Komisiju attiecās 57,1 % izmeklēšanu (salīdzinājumā ar 56,8 % 2021. gadā).

Katru gadu Komisija piekrīt aptuveni trim ceturtdaļām Eiropas Ombuda priekšlikumu (risinājumu un uzlabojumu priekšlikumiem, kā arī ieteikumiem).

2022. gadā no 330 pabeigtajām izmeklēšanām 152 gadījumus atrisināja iestādes, risinājumi tika panākti pilnīgi vai daļēji, iestādes pieņēma ierosinājumus par uzlabojumiem. 122 lietās administratīvas kļūmes netika konstatētas, 42 gadījumos papildu izmeklēšana nebija nepieciešama, un tikai 15 gadījumos (4,5 %) tika konstatētas administratīvas kļūmes.

Iestādes 2022. gadā atrisināja 152 lietas (46,1 %) vai panāca risinājumus. 122 lietās (37 %) administratīva kļūme netika konstatēta. 42 lietās (12,7 %) turpmāka izmeklēšana nebija nepieciešama. 15 gadījumos izmeklēšanas rezultātā tika konstatētas administratīvas kļūmes. Tiesa izskatīja četras lietas (1,2 %). Risinājums tika noraidīts vienā lietā (0,3 %).

2022. gadā 95,5 % gadījumu Ombuds administratīvas kļūmes nekonstatēja vai nu tāpēc, ka tādu nav bijis, vai arī tāpēc, ka tika panākts apmierinošs rezultāts.

Centieni panākt labu pārvaldību

Komisija tiecas nodrošināt labu pārvaldību. Pēc rūpīgām pārbaudēm vairumu no lietām Ombuds noslēdz, nekonstatējot administratīvas kļūmes no Komisijas puses.

Vairumā gadījumu, kad Ombuds sniedz ieteikumus vai risinājumu priekšlikumus vai ierosina veikt uzlabojumus, Komisija tos izpilda.

Tomēr dažos gadījumos Komisija nevar ievērot šos priekšlikumus ar sabiedrības interesēm saistītu iemeslu dēļ vai tādēļ, ka tiem nepiekrīt. Tādos gadījumos Komisija paskaidro sava lēmuma iemeslus.

Jaunumi:

pēdējā ikgadējā ziņojumā, kas publicēts 2023. gada maijā, Ombude minēja dažus spožus ar Komisiju saistītus piemērus.

  • Ombude uzsāka izmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka Komisija nodrošina līdzsvarotu interešu pārstāvību saistībā ar ES kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), un ierosināja Komisijai proaktīvi publicēt vairāk materiālu par valstu plāniem īstenot jauno KLP. Tāpat lauksaimniecības direkcijai tika ierosināts tikties ar pārstāvjiem no nozarēm, kas nav saistītas ar lauksaimniecību.
  • Viņa uzsāka izmeklēšanu par to, kā Komisija nodrošina pārredzamu mijiedarbību ar tabakas nozari saistībā ar PVO Konvenciju par tabakas izstrādājamu kontroli (sanāksmju rakstisko protokolu un ar dokumentu piekļuvi saistītu jautājumu izskatīšana).
  • Pēc BlackRock izmeklēšanas ombude atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumu noraidīt pieteikumu iesniedzējus, ja tiem ir konfliktējošas profesionālas intereses.
  • Attiecībā uz izmeklēšanu par to, kā Komisija risina “virpuļdurvju efekta” jautājumus, ombude lūdza uz laiku aizliegt nodarbinātību gadījumos, kad riskus nevar kompensēt vai ierobežojumus nevar īstenot. Viņa arī lūdza ātrāk publicēt lēmumus par bijušo darbinieku jaunajām darbvietām.
  • Ombude uzsāka sabiedrisko apspriešanu par pārredzamību ES vides lēmumu pieņemšanā (ar turpmākiem pasākumiem 2023. gadā).
  • Saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) ombude jautāja Komisijai, kā tā nodrošinās pārskatatbildību attiecībā uz Atveseļošanas fonda izdevumiem, lai sabiedrība varētu redzēt, kuri projekti tiek finansēti un vai ir sasniegti solītie starpposma mērķi. Ombude saņēma arī sūdzības par atteikumu piekļūt dokumentiem, kas saistīti ar Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atveseļošanas plāniem. Savā analīzē ombude uzsvēra, ka ANM ir jāatbilst augstiem pārredzamības standartiem.
  • Viņa publicēja praktisku ieteikumu kopumu ES administrācijai par to, kā reģistrēt ar darbu saistītas īsziņas un tūlītējās ziņas. Saskaņā ar ieteikumiem ar darbu saistītas īsziņas un tūlītējās ziņas būtu jāatzīst par ES dokumentiem, būtu jāievieš tehnoloģiski risinājumi šādu ziņojumu vieglai reģistrēšanai, un darbiniekiem nepieciešami skaidri norādījumi par to, kā šādi ziņojumi jāreģistrē. Ombude norāda, ka Komisija ir apņēmusies sniegt papildu norādījumus par moderniem komunikācijas rīkiem, piemēram, īsziņām.
  • Ņemot vērā pieaugošo kavēšanos, apstrādājot pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, viņa uzsāka izmeklēšanu, lai izpētītu šo problēmu. Tas attiecās uz laiku, kas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi.
  • Ombude kritizēja Komisijas kavēšanos izveidot Horvātijas iestāžu robežu pārvaldības uzraudzības mehānismu. Viņa lūdza Komisiju sniegt jaunāko informāciju par to, kā uzraudzības mehānisms darbojas un vai tas ir neatkarīgs un efektīvs. Viņa arī lūdza Komisiju līdz 2023. gada sākumam ziņot par pasākumiem, ko tā ir veikusi, lai nodrošinātu, ka ES finansētās Horvātijas robežoperācijās tiek veicināta pamattiesību ievērošana.
  • Ombude konstatēja, ka Komisija nebija pietiekami novērtējusi ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai finansēto projektu ar potenciālām uzraudzības iespējām ietekmi uz cilvēktiesībām. Viņa lūdza turpmāk katru projektu novērtēt no cilvēktiesību perspektīvas.
  • Tika iesniegts lūgums sniegt paskaidrojumus par mākslīgā intelekta ietekmi uz ES pārvaldi un ES valstu pārvaldes iestādēm, kā arī paskaidrot, kā Komisija izplata informāciju par komisāru un pašnodarbināto personu organizāciju sanāksmēm, kā Komisija nodrošina cilvēktiesību ievērošanu starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos, un par to, kā Komisija sniedz informāciju par piedāvājumiem un priekšlikumiem, kuri konkursos netiek atlasīti.

Balva par labu pārvaldību

Ar šo balvu tiek izteikta atzinība par iniciatīvām, projektiem un cita veida darbam, ko īsteno dažādi ES iestāžu dienesti, aģentūras, biroji un citas struktūras un kam ir tieša pozitīva ietekme uz cilvēku dzīvi Eiropā un citur pasaulē. Eiropas Komisija šo balvu ir ieguvusi vairākas reizes.

Lasiet vairāk te:

Atsauces uz tiesību aktiem

Līgums par Eiropas Savienības darbību

Eiropas Savienības Pamattiesību harta:

  • Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā ir definētas “tiesības uz labu pārvaldību”: “Ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās.”
  • Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 43. pantā ir noteikts, ka “ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa”.

Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Eiropas Ombuda ziņojumi

Personas datu apstrāde

Noderīgas saites