Krīze Tuvajos Austrumos

Eiropas Savienība ir apņēmusies reaģēt uz sarežģītajām krīzēm Tuvajos Austrumos, tai skaitā uz nesenajām norisēm Irānā. Tā darbojas vairākos virzienos: no iedzīvotāju evakuācijas un humānās palīdzības piegādēm līdz diplomātiskai iesaistei ar mērķi mazināt saspīlējumu un novērst turpmākus konfliktus.

Konflikts Irānā

ES ir nepārprotami nosodījusi Irānas neselektīvos uzbrukumus. ES kopš 2026. gada 28. februāra uztur pastāvīgus kontaktus ar Tuvo Austrumu un Eiropas valstu līderiem, solidarizējas ar valstīm, kas cietušas no Irānas uzbrukumiem, un atbalsta Irānas iedzīvotāju demokrātiskos centienus.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, kā arī Augstā pārstāve un priekšsēdētājas vietniece Kaja Kallasa ir atkārtoti apstiprinājuši ES apņemšanos nodrošināt reģionālo stabilitāti, aicinot

• nekavējoties panākt deeskalāciju un ievērot maksimālu savaldību,
• aizsargāt civiliedzīvotājus un civilo infrastruktūru,
• pilnībā ievērot ANO Statūtus.

ES nostāja tika atkārtoti pausta Eiropadomes 2026. gada 19. marta secinājumos, kuros visi 27 ES valstu līderi nosodīja Irānas uzbrukumus, pieprasīja tūlītēju pamieru un aicināja noteikt moratoriju triecieniem pa enerģētikas un ūdensapgādes objektiem.

Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Košta kopā ar citiem līderiem atzinīgi novērtēja divu nedēļu pamieru un mudināja abas puses sarunu ceļā panākt ātru un ilgstošu risinājumu kara izbeigšanai. 

Jūras drošība un enerģētikas pasākumi

Lai garantētu jūrasceļu drošību Indijas okeānā un Sarkanajā jūrā, ES īsteno divas jūras spēku operācijas: “EUNAVFOR Atalanta” un “EUNAVFOR Aspides”.

Energoapgādes drošības problēmu pašlaik nav. Pateicoties ES īstenotajiem centieniem dažādot piegādes avotus, veidot rezerves un uzlabot savienojamību, Eiropas energosistēma ir labi sagatavota un noturīga. 

Tomēr globālo cenu svārstību ietekme ir jūtama arī Eiropā. Lai uz tām reaģētu, Eiropas Komisija ierosina mērķtiecīgus pagaidu pasākumus tūlītēja atbalsta sniegšanai, vienlaikus veicinot strukturālās reformas visos galvenajos elektroenerģijas cenu komponentos. Šie pasākumi ietver valsts atbalsta paplašināšanu, tīkla efektivitātes uzlabošanu, elektroenerģijas nodokļu pazemināšanu attiecībā pret fosilajām degvielām, kā arī emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas modernizāciju.

ES reakcija uz Izraēlas un palestīniešu konfliktu

Pēc “Hamās” 2023. gada 7. oktobra vardarbīgajiem un neselektīvajiem uzbrukumiem Izraēlā ES šo grupējumu nosodīja un apliecināja solidaritāti ar Izraēlu, uzsverot tās tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām. ES atkārtoti uzsvēra nepieciešamību vienmēr aizsargāt civiliedzīvotājus un pauda bažas par Izraēlas militāro operāciju un piekļuves ierobežojumu humanitāro ietekmi Gazā.

ES atzinīgi novērtēja 2025. gada oktobrī panākto pamieru un ķīlnieku atbrīvošanu un aicināja visas puses to pilnībā īstenot, tai skaitā izvest Izraēlas karaspēku no Gazas un nodrošināt netraucētu piekļuvi humānajai palīdzībai. ES mudināja starptautiskās ieinteresētās personas pastiprināt centienus, lai panāktu divu valstu risinājumu, saskaņā ar kuru Izraēla un Palestīnas valsts mierā pastāvētu līdzās drošās un atzītās robežās. Tā nosodīja katastrofālo humanitāro situāciju Gazā un aicināja Izraēlu atļaut tūlītēju un netraucētu piekļuvi humānajai palīdzībai un nepārtrauktu tās sadali plašā mērogā.

ES humānā palīdzība palestīniešiem

ES vairāk nekā divdesmit gadus ir bijusi lielākā starptautiskā līdzekļu devēja palestīniešu tautai; tās sniegtā humānā palīdzība pārsniedz 1,25 miljardus eiro. Šajā summā ietverti vairāk nekā 550 miljoni eiro, kas piešķirti kopš 2023. gada oktobra. Daļa no šīs palīdzības ir piegādāta, izmantojot ES humānās palīdzības gaisa tiltu, pa kuru, veicot 81 lidojumu, līdz šim ir pārvadātas vairāk nekā 5400 tonnas pirmās nepieciešamības preču.

Izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu, ES piegādā palīdzību arī pa Kipras jūras koridoru. Kiprā ir izveidots ES loģistikas centrs, kas atvieglo palīdzības novirzīšanu no ES dalībvalstīm uz Gazu. Kopš 2024. gada ārstēšanai uz ES ir evakuēts 451 pacients un 1240 ģimenes locekļi.