Pāriet uz galveno saturu
Colourful pills
ES farmācijas tiesību aktu reforma

Pieejamas un inovatīvas zāles par pieņemamu cenu

Kādas izmaiņas nesīs farmācijas nozares reforma?

  1. Vienotais tirgus
    vienota zāļu tirgus izveide
  2. Tiesiskais regulējums
    administratīvā sloga samazināšana, lai zāles ātrāk sasniegtu pacientus
  3. Zāles visiem
    atvieglota piekļuve zālēm par pieņemamu cenu
  4. Nodrošinājums ar zālēm
    zāļu trūkuma novēršana un piegādes drošības garantēšana
  5. Inovācija
    inovācijas un konkurētspējas veicināšana
  6. Vide
    zāļu vidiskās ilgtspējas uzlabošana
  7. Dzīvību glābšana
    centieni mazināt rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem
  8. Pārredzamība
    labāka informēšana par zāļu izstrādei izmantoto publisko finansējumu

Uz pacientiem orientēta pieeja

Kādi būs mani ieguvumi no jaunās uz pacientiem orientētās pieejas? 

  • Labāka piekļuve iedarbīgām un cenas ziņā pieejamām zālēm 
  • Apjomīgāki medikamentu krājumi un plašāka zāļu pieejamība 
  • Vienkāršota biolīdzīgu zāļu laišana tirgū un līdz ar to arī zemākas cenas
  • Vairāk retu slimību ārstēšanai un bērniem paredzētu zāļu 
  • Plašāka pacientu pārstāvība zāļu apstiprināšanā
  • Atvieglota piekļuve zāļu aprakstiem 
  • Vidiski ilgtspējīgākas zāles 

Centieni mazināt kritiska zāļu deficīta risku ziemā un pēc tam

2023. gada oktobrī tika veikti papildu pasākumi, lai novērstu un samazinātu zāļu trūkumu Eiropas Savienībā. Kā parādīja nesen piedzīvotais kritiskais zāļu deficīts, kad pērnajā ziemā trūka arī atsevišķas antibiotikas, ir jāturpina darboties koordinēti, lai risinātu piegādes problēmas un padarītu Eiropas zāļu piegādes ķēdes noturīgākas ilgtermiņā.

Lai labāk sagatavotos 2023./2024. gada ziemai, Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde un Eiropas Zāļu aģentūra jau ir apzinājušas galvenās antibiotikas, attiecībā uz kurām tās pirms šīs un turpmākajām ziemām paredz kritiska deficīta risku.

Rīcība zāļu trūkuma novēršanai Eiropas Savienībā ietver

  • tūlītējas un īstermiņa darbības ar mērķi mazināt kritisku deficītu;
  • strukturālus pasākumus piegādes drošības atbalstam ilgtermiņā;
  • starptautiskas partnerības piegādes jomā.

Tūlītējo pasākumu ietvaros Komisija 2023. gada 24. oktobrī izveidoja Eiropas brīvprātīgo solidaritātes mehānismu zāļu jomā. Dalībvalstis var izmantot šo mehānismu, lai par savu vajadzību pēc konkrētām zālēm informētu citas dalībvalstis, kuras var reaģēt, norādot, kādas zāles ir pieejamas pārdalei. 

Papildu pasākumi:

  • izveidot ES kritiski svarīgo zāļu sarakstu (līdz 2023. gada beigām), lai analizētu, kuros atsevišķu zāļu piegādes ķēdes posmos ir vajadzīgi papildu pasākumi; 
  • 2024. gadā izveidot īpašu vienotu rīcību, kas pieļaus noteikumu izņēmumus, lai zāles varētu nonākt pie pacientiem;
  • nodrošināt dalībvalstīm iespēju apmainīties ar paraugpraksi cenu noteikšanas un kompensēšanas jomā;
  • līdz 2024. gada sākumam izdot ES norādījumus par zāļu iegādi, lai stiprinātu piegādes drošību;
  • sākt ES kopīgo iepirkumu, lai iegādātos antibiotikas un elpceļu vīrusu ārstniecības līdzekļus 2024./2025. gada ziemai.

Atbalsts piegādes drošībai ilgtermiņā

Lai veicinātu daudzveidīgāku kritiski svarīgu zāļu ražošanu, Komisija 2024. gada janvārī izveidoja Kritiski svarīgo zāļu aliansi. Alianses ietvaros valstu iestādes, nozare, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, Komisija un ES aģentūras var koordinēt ES līmeņa rīcību ar mērķi novērst ilgstošu zāļu trūkumu un mazināt piegādes ķēžu neaizsargātību. Tā koncentrējas uz zālēm, kurām ir visaugstākais deficīta risks un kuru trūkums visvairāk ietekmē veselības aprūpes sistēmas un pacientus. Tas varētu veidot pamatu varbūtējam “Kritiski svarīgo zāļu aktam” nākotnē. Alianses pirmie ieteikumi par to, kā uzlabot kritiski svarīgu zāļu piegādi, ir gaidāmi 2024. gada rudenī.  

2024. gada pirmajā pusē Komisija un dalībvalstis izstrādās arī kopīgu stratēģisku pieeju zāļu krājumu veidošanai, kas palīdzēs novērst zāļu trūkumu.

Pārrobežu pasākumu ietvaros Komisija izveidos starptautisku partneru tīklu, kura mērķis būs stiprināt piegādes ķēžu izturētspēju. Tiks veidotas stratēģiskas partnerības ar ārpussavienības valstīm kritiski svarīgu zāļu ražošanai, ņemot vērā gan vietējo pieprasījumu, gan vajadzības ES un pasaules mērogā.

Stimuls inovācijai, kas sekmē farmācijas nozares konkurētspēju

Lai izveidotu šo sistēmu, Komisija ierosina direktīvu, kura satur visas prasības attiecībā uz atļauju piešķiršanu, pārraudzību, marķēšanu un regulatīvo aizsardzību, laišanu tirgū un citām regulatīvām procedūrām attiecībā uz visām zālēm, kas ir atļautas ES un valsts līmenī, kā arī saskaņo atļauju piešķiršanas noteikumus Eiropas Savienībā.

Kādi pasākumi padarīs farmācijas nozari konkurētspējīgu? 

  • Pasaules līmeņa inovācijas veicināšana 
  • Administratīvā sloga mazināšana un paātrināta inovatīvu zāļu apstiprināšana 
  • Pētniecības un attīstības stimulēšana 
  • Centieni mazināt rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem 

Centieni mazināt rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem

Antimikrobiālie līdzekļi ir zāles, ko izmanto, lai novērstu un ārstētu infekcijas, kas skar cilvēkus, dzīvniekus un augus. Rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) veidojas tad, ja mikrobi pārtrauc reaģēt uz zālēm, kas paredzētas to iznīcināšanai. To izraisa antimikrobiālu līdzekļu, piemēram, antibiotiku, pārmērīga vai nepareiza lietošana.

Klusā pandēmija

Priekšlikumā ietverti šādi ieteikumi.

1. Tirdzniecības atļauju piešķiršana un patēriņa uzraudzība

  • antimikrobiālo līdzekļu tirdzniecības atļaujā iekļaut piesardzīgas lietošanas pasākumus;
  • pastiprināt antimikrobiālo līdzekļu patēriņa uzraudzību, uzlabot infekciju profilakses un kontroles pasākumus, labāk informēt sabiedrību, izglītot un apmācīt speciālistus.

2. Antimikrobiālo līdzekļu piesardzīga lietošana

Tikai puse ES iedzīvotāju apzinās, ka antibiotikas nav iedarbīgas pret vīrusiem. Antimikrobiālo līdzekļu, piemēram, antibiotiku, pārmērīgā un nepareizā lietošana liecina, ka AMR pieaug.

Komisija iestājas par lielāku piesardzību antimikrobiālo līdzekļu lietošanā, apņemoties samazināt antibiotiku lietošanu, un iesaka dalībvalstīm noteikt attiecīgus mērķus arī valsts mērogā. Komisija ierosina:

  • līdz 2030. gadam par 20 % samazināt antibiotiku patēriņu ES;
  • papildus noteikt nacionālos mērķrādītājus.

3. Antibiotiku pieejamības nodrošināšana

Piesardzīgai antibiotiku lietošanai ir būtiska nozīme cīņā pret AMR, taču tas ietekmē arī pārdošanas apjomus un zāļu izstrādātāju ienākumus no ieguldījumiem.

Tāpēc ir jāveicina inovatīvu antimikrobiālo līdzekļu izstrāde un jānodrošina antimikrobiālo līdzekļu piekļūstamība un pieejamība.

Komisija ierosina:

  • tālāk nododamu datu ekskluzivitātes vaučeru, kas jaunu antimikrobiālo līdzekļu izstrādātājiem dod regulatīvo datu aizsardzības papildu gadu, rosinot tiem lielāku interesi izstrādāt inovatīvus antimikrobiālos līdzekļus bez dalībvalstu tieša finansiālā ieguldījuma;
  • iepirkuma mehānismus, kas nodrošinās piekļuvi antimikrobiālajiem līdzekļiem, tostarp tiem, kas pašlaik tiek izstrādāti.

4. Cīņa globālā līmenī

AMR nevar risināt atsevišķi viena nozare, viena valsts vai viens kontinents. Tas nozīmē, ka:

  • AMR aizvien jābūt ES globālās veselības stratēģijas prioritātei;
  • jāveicina plašāka globāla sadarbība un AMR jāiekļauj iespējamā PVO starptautiskajā nolīgumā par pandēmiju novēršanu, gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām.

Dokumenti

  • 2024. GADA 22. MAIJS
Factsheet Pharma - Putting patients in the centre