Jauni tiesību akti steidzamai rīcībai
Dabas resursu izmantošana ilgtnespējīgā veidā, jo īpaši augsnes degradācija un piesārņošana, ir viens no galvenajiem procesiem, kas izraisa klimata krīzi un samazina bioloģisko daudzveidību Eiropas Savienībā. Tas ir maksājis tūkstošiem dzīvību un miljardiem eiro.
Arvien biežāk nākas sastapties ar sausumu, dabas ugunsgrēkiem, ūdens trūkumu un plūdu risku, un tas izraisījis traģiskas sekas jau trijās ceturtdaļās Eiropas valstu.
Ražas zudumi, ko izraisa degradēta vide, piesārņojums, sausums, karstuma viļņi, plūdi un jauni kaitēkļi, rada zaudējumus lauksaimniekiem un zvejniekiem. Turklāt tas dārgi izmaksā arī iedzīvotājiem, jo ražas zudumu rezultātā pieaug pārtikas cenas.
Eiropas Komisija ir ierosinājusi pasākumus, kas ilgtermiņā nodrošina ieguvumus ekonomikas, sociālajā, veselības un vides jomās un ļauj dabas resursus izmantot ilgtspējīgi.
Augsne ir būtisks dzīvs dabas resurss, kas ir svarīgs videi, ekonomikai un sabiedrībai. Tas ir neatjaunojams dabas resurss, kurā mijiedarbojas simtiem tūkstošu sugu. Augsne nodrošina dažādus ekosistēmu pakalpojumus, kuri nosaka mūsu spēju novērst katastrofas, mazināt klimata pārmaiņas un sagādāt sev pārtiku.
Ar jauno Augsnes monitoringa aktu ES mērķis ir līdz 2050. gadam uzlabot augsnes kvalitāti Eiropā:
- tiek ieviesta prasība ES valstīm uzraudzīt un novērtēt augsnes veselību;
- lauksaimnieki un zemes apsaimniekotāji tiek atbalstīti augsnes veselības un noturības uzlabošanā;
- tiek ieviesti risinājumi attiecībā uz ilglaicīgi piesārņotām teritorijām;
- tiek uzlabotas zināšanas par augsnes veselību.
Jaunās tehnoloģijas palīdzēs palielināt lauksaimniecības un meža zemes noturību un aizsargāt ražu no klimata pārmaiņu ietekmes, kā arī novērsīs biodaudzveidības izzušanu un vides degradāciju. Jaunas genomikas metodes ir inovatīvi rīki, kas palīdz vairot pārtikas sistēmu noturību un ilgtspēju.
Tās ļauj veidot uzlabotas augu šķirnes, kas ir izturīgas pret klimata pārmaiņām un kaitēkļiem, kurām vajadzīgs mazāk mēslojuma un pesticīdu un kuras dod lielāku ražu. Tas palīdz uz pusi samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un ar tiem saistītos riskus un samazināt ES atkarību no lauksaimniecības produktu importa.
Jaunās genomikas metodes
Tās ir metodes, kas var palīdzēt selekcionēt jaunas augu šķirnes ātrāk un ar lielāku precizitāti nekā klasiskās selekcijas metodes, tādas kā sēklu selekcija vai krustošana. Ar jaunajām genomikas metodēm iespējams radīt ļoti daudzveidīgus augu produktus. Augi var tikt izmainīti gan pavisam nedaudz, proti, tās būtu izmaiņas, kas var rasties arī dabā vai klasiskās selekcijas rezultātā, gan arī lielākā mērā.
Jaunie noteikumi, kas tika ieviesti 2026. gada jūnijā, nodrošina veselības un vides aizsardzību augstā līmenī, vienlaikus veicinot visdažādāko augu sugu ilgtspēju un radot pētniecības un inovācijas iespējas.
Šie noteikumi
- iedala ar jaunām genomikas metodēm iegūtos augus divās kategorijās: augi ar dabā sastopamajām variācijām un augi ar sarežģītākām modifikācijām;
- samazina administratīvo slogu selekcionāriem un lauksaimniekiem;
- nodrošina augstu veselības un vides aizsardzības līmeni;
- nodrošina ar jaunajām genomikas metodēm iegūtu produktu ekonomiskās, vidiskās un sociālās ietekmes stingru uzraudzību.
Augu un meža reproduktīvā materiāla uzlabošana
Eiropas sēklu nozare ir lielākais eksportētājs pasaules sēklu tirgū.
Augu reproduktīvo materiālu izmanto citu augu (sēklu, spraudeņu, sakņu un bumbuļu utt.) pavairošanai. Meža reproduktīvais materiāls (FRM), savukārt, ir koku sugu `sēklas, stādi un koku daļas, ko izmanto jaunu mežu ierīkošanai un koku stādīšanai. Ir svarīgi, lai tiesību aktu izstrāde ietu rokrokā ar zinātnes attīstību.
Ar 2026. gada jūnijā pieņemtajiem jaunajiem noteikumiem:
- tiek nodrošināta FRM kvalitāte un pieejamība,
- Eiropas meži tiek uzturēti veselīgi, un tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka īstajā vietā tiek stādīts piemērots koks,
- tiek veidota ilgtspējīga un inovatīva FRM nozare, kas atbalsta biodaudzveidību un palīdz risināt nākotnes problēmas,
- tiek garantēta FRM kvalitāte un veselība.
Pārtikas atkritumu un tekstilatkritumu apjoma samazināšana
Pārtikas atkritumu un tekstilatkritumu apjoma samazināšana var palīdzēt lietderīgāk izmantot dabas resursus un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada šīs nozares.
Cīņa pret pārtikas izšķērdēšanu
ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), proti, līdz 2030. gadam uz pusi samazināt izšķērdētās pārtikas apjomu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patērētāju līmenī. Lai paātrinātu ES progresu, 2025. gada septembrī ieviestie jaunie ES noteikumi paredz, ka ES valstīm ir jāsamazina pārtikas izšķērdēšana:
- pārstrādē un ražošanā – par 10 %;
- mazumtirdzniecībā, restorānos, ēdināšanas vietās un mājsaimniecībās – par 30 % uz vienu iedzīvotāju.
Panākot, ka mazāk pārtikas nonāk atkritumos, tiek uzlabota iedzīvotāju nodrošinātība ar pārtiku. Tas arī palīdz uzņēmumiem un patērētājiem ietaupīt naudu un samazina pārtikas ražošanas un patēriņa ietekmi uz vidi.
Ilgtspējīgi un apritīgi tekstilizstrādājumi
Tekstilizstrādājumu patēriņš Eiropā ir ceturtais būtiskākais vidi un klimata pārmaiņas ietekmējošais faktors; pirmie trīs ir pārtika, mājokļi un mobilitāte. Turklāt tas ierindojas pirmajās trijās vietās ūdens patēriņa un aizņemtās zemes platības, bet piektajā vietā – primāro izejvielu izmantošanas un radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā.
Lai mazinātu tekstilizstrādājumu atkritumu apjomu, jaunie noteikumi, kas ir spēkā kopš 2025. gada septembra, paredz, ka ražotājiem ir jāuzņemas atbildība par visu tekstilizstrādājumu aprites ciklu, un atbalsta tekstilatkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu ES. Noteikumi paredz:
- visās ES dalībvalstīs attiecībā uz tekstilizstrādājumiem ieviest obligātas un saskaņotas paplašinātas ražotāja atbildības shēmas, kurās ražotāji sedz tekstilatkritumu apsaimniekošanas izmaksas;
- ieviest vienotu nošķīrumu starp tekstila atkritumiem un lietotiem tekstilizstrādājumiem – valstīm jānodrošina, ka atsevišķi savāktie tekstilizstrādājumi tiek šķiroti, lai nepieļautu, ka tekstila atkritumi tiek nepatiesi marķēti kā atkalizmantojami.
Lietotu tekstilizstrādājumu pieejamības palielināšana rada vietējas darbvietas un ietaupa naudu patērētājiem ES un ārpus tās robežām, vienlaikus mazinot tekstilizstrādājumu ražošanas ietekmi uz dabas resursiem.
Plašāka informācija par ilgtspējīgiem un apritīgiem tekstilizstrādājumiem
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 8 jūlijs 2026