Eiropas Stratēģisko investīciju fonds

2022. gadā par jauno Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa investīciju programmu kļuva “InvestEU”, kas turpina ESIF sekmīgi aizsākto darbu.

Mērķis

ESIF mērķis bija palīdzēt pārvarēt investīciju plaisu Eiropas Savienībā, piesaistot privāto finansējumu stratēģiskām investīcijām, kuras tirgus vien nevarēja finansēt.

Fonds finansēja investīcijas infrastruktūrā un inovācijā, kā arī nodrošināja finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Pamatelementi

ES nodrošināja finansējumu 26 miljardu eiro apmērā, izmantojot budžeta garantiju un Eiropas Investīciju bankas (EIB) pašu resursus (7,5 miljardus eiro). ESIF tika izveidots jau pastāvošās EIB grupas struktūrās, tāpēc tas varēja ātri sākt darbību un izmantot EIB pieredzi.

Fondam bija divi galvenie darbības virzieni: infrastruktūra un inovācija (pārvalda EIB) un MVU (pārvalda EIB un EIF).

Līdz 2020. gada beigām ESIF bija guvis ievērojamus panākumus, pārsniedzot sākotnējo mērķi piesaistīt investīcijas 500 miljardu eiro apmērā un apliecinot ES apņemšanos stimulēt reālo ekonomiku un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi. Šo panākumu pamatā bija ESIF multiplikatora efekts, proti, katrs ESIF ieguldītais eiro piesaistīja 15 eiro investīcijās visā ES, apliecinot fonda spēju palielināt resursus un panākt ievērojamu privātā sektora līdzdalību.

ESIF šādu dinamiku saglabāja līdz pat 2022. gada beigām, kad parakstīto operāciju vērtība sasniedza 87 miljardus eiro. Šīs investīcijas piesaistīja aptuveni 503 miljardus eiro. Tas uzskatāmi parādīja, ka ESIF aizvien ir svarīga loma būtisku investīciju piesaistīšanā vitāli svarīgiem projektiem. Atbalstot iniciatīvas, kuru īstenošanu kavēja tirgus nepilnības vai neoptimāli investīciju nosacījumi, ESIF nodrošināja nepieciešamo finansējumu būtiskiem projektiem, tādējādi pastiprinot ES apņemšanos sekmēt ekonomikas noturību un izaugsmi. 

Hronoloģija

• 2015. gada 28. maijā ES likumdevēji panāca politisku vienošanos par Regulu par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF). Tas notika tikai četrarpus mēnešus pēc tam, kad Komisija 13. janvārī bija pieņēmusi tiesību akta priekšlikumu.
• 2017. gada 13. decembrī ESIF termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada beigām, un finansējums ar ESIF 2.0 regulu tika palielināts no 21 miljarda eiro līdz 33,5 miljardiem eiro.
• 2022. gada 16. decembrī Eiropas Komisija publicēja ESIF galīgo novērtējumu (SWD(2022) 443 final). 

ESIF finansējumu varēja saņemt projekti, kuri

• radīja augstu sociālo un ekonomisko vērtību, kas veicināja ES politikas mērķa sasniegšanu;
• spēja piesaistīt privāto kapitālu, novēršot tirgus nepilnības;
• papildināja EIB un ES finansēšanas iespējas;
• bija ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgi;
• atbilda citiem ES valsts atbalsta noteikumiem;
• bija saistīti ar kādu no ESIF atbalstītajām izaugsmi veicinošajām jomām, kā
  • infrastruktūra (transports, enerģētika, digitālā joma, vide, pilsētvides un sociālās nozares),
  • izglītība un apmācība, veselība, pētniecība un izstrāde, IKT inovācija,
  • atjaunīgā enerģija un energoefektivitāte,
  • atbalsts MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.

Vēlaties uzzināt vairāk?

• Apmeklējiet EIB tīmekļvietni
• Rakstiet uz adresi infodeskeib [dot] org (infodesk[at]eib[dot]org)