Ekonomika cilvēku labā

Mūsu solījumu izpilde

Lai padarītu mūsu ekonomiku konkurētspējīgu un piemērotu 21. gadsimtam, mūsu mērķis bija virzīt uz priekšu tās modernizāciju, digitalizāciju un dekarbonizāciju. Tādējādi mēs varam veidot ekonomiku, kas darbojas cilvēku un uzņēmumu labā. Tā nodrošina labklājību, vienlaikus ņemot vērā arī to, ka ir jānodrošina sociālais taisnīgums. 

Mūsu ekonomikas politikas stūrakmens ir NextGenerationEU – 800 miljardu eiro vērtais atveseļošanas plāns pēc pandēmijas, kas cita starpā iegulda atkrastes vējparkos, elektrovilcienos, augstākā līmeņa digitālajos sabiedriskajos pakalpojumos un pasaules līmeņa slimnīcās. Mēs mudinājām uzņēmumus veikt tik ļoti nepieciešamās reformas, izmantojot valsts atbalsta pasākumus, un padarīt mūsu tirdzniecības politiku ilgtspējīgāku un pārliecinošāku. 

Mēs atbalstījām mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir Eiropas ekonomikas mugurkauls, lai palielinātu to konkurētspēju. Svarīgi ir tas, ka esam koncentrējušies arī uz mūsu cilvēkkapitālu – uz mūsu darba ņēmēju prasmēm un labklājību –, un esam pieņēmuši Prasmju pilnveides paktu, lai nodrošinātu, ka viņi saņem apmācību, kas atbilst uzņēmumu vajadzībām. Turklāt mēs izstrādājām noteikumus, lai nodrošinātu vienādu darba samaksu un palielinātu minimālo algu. 

Tādējādi mūsu Savienība sekmē Eiropas labklājību.  

Turēti solījumi

Ekonomikas atveseļošana un modernizācija 

• Instruments “NextGenerationEU”, kas darbojas kopš 2020. gada maija, nodrošina vairāk nekā 800 miljardus eiro investīcijām stratēģiskās reformās un projektos, kas padara mūsu ekonomiku zaļāku, digitālāku, konkurētspējīgāku un noturīgāku. 

Tirdzniecība un ekonomiskā drošība 

• Līdz 2023. gada beigām mēs vienojāmies par rekordlielu skaitu tirdzniecības nolīgumu (42 preferenciālas tirdzniecības nolīgumi ar 74 valstīm) un ieviesām 180 tirdzniecības aizsardzības pasākumus, aizsargājot gandrīz 500 000 darbvietu Eiropā.
• Mēs esam izmantojuši mūsu tirdzniecības politikas instrumentu piedāvātās iespējas vēl nepieredzētā mērogā. Tas ir ļāvis mums izmantot ekonomiskās atvērtības priekšrocības, vienlaikus novēršot draudus, ko rada aizvien pieaugošā pasaules polarizācija.
• Pirmajā Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijā tika konstatēti jauni riski mūsu ekonomiskajai drošībai, kas radušies pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes un ģeoekonomiskās sadrumstalotības rezultātā. 

Ekonomikas pārvaldība 

• 2024. gada februārī tika panākta vienošanās par vispusīgāko ekonomikas pārvaldības noteikumu reformu kopš finanšu krīzes. 

Valsts atbalsts 

• 2023. gada martā tika pieņemts krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums, ar ko apstiprina valsts atbalsta pasākumus gandrīz 13 miljardu eiro apmērā, lai paātrinātu finansējumu tīro tehnoloģiju ražošanai.
• Ar 22 dalībvalstu līdzdalību tika apstiprināti deviņi svarīgi projekti visas Eiropas interesēs tādās stratēģiskās jomās kā akumulatori, mikroelektronika, ūdeņradis un mākoņdatošana. 

Prasmes, darba ņēmēju tiesības un sociālā aizsardzība 

• Mēs izveidojām Prasmju pilnveides paktu, lai darba ņēmējiem nodrošinātu apmācību, kas atbilst uzņēmumu vajadzībām.
• Mēs ierosinājām noteikumus, lai uzlabotu darba apstākļus platformu darbā. 2021. gadā tās nodrošināja darbu vairāk nekā 28 miljoniem cilvēku.
• Mēs izstrādājām noteikumus par darba samaksas pārredzamību, lai pamatprincips, ka vienāds darbs ir pelnījis vienādu darba samaksu, kļūtu par realitāti neatkarīgi no jūsu dzimuma.
• Mēs ieviesām Garantiju bērniem, lai ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība, varētu atļauties bērnu aprūpi un lai mātēm un tēviem būtu iespēja gan strādāt, gan veidot ģimeni.
• Tika pieņemta direktīva par sieviešu pārstāvību uzņēmumu vadībā, kurā noteikts, ka biržā kotētos uzņēmumos 40 % direktoru bez izpildpilnvarām jābūt sievietēm. 

Ilgtspējīgs finansējums 

• Taksonomijas regula – ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēma – ir izstrādāta, lai klasificētu aptuveni 150 saimnieciskās darbības, kas aptver aptuveni divas trešdaļas no siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropā.
• Pateicoties ES zaļo obligāciju standartam, kas stājās spēkā 2023. gada decembrī, investoriem ir pārliecība, ka viņi finansē ilgtspējīgus projektus.
• Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu stājās spēkā 2023. gada sākumā. Tā sniedz investoriem piekļuvi informācijai, kas viņiem nepieciešama, lai saprastu, kā uzņēmumi, kuros viņi investē, ietekmē ilgtspējīgu attīstību. 

Digitālās finanses 

• Kopš 2023. gada jūnija Regula par kriptoaktīvu tirgiem nodrošina, ka kriptoaktīvi un to pakalpojumu sniedzēji tiek regulēti un uzraudzīti.
• Digitālās darbības noturības akts, kas ir spēkā kopš 2023. gada janvāra, uzlabo finanšu sektora kiberdrošību Eiropā un nodrošina, ka tas darbības traucējumu gadījumā var turpināt darboties bez pārtraukumiem.
• Komisija ierosināja jaunus noteikumus par zibmaksājumiem eiro, kurus likumdevēji pieņēma 2024. gada februārī.
• Mēs pieņēmām priekšlikumus par iespējamu digitālo eiro nākotnē un skaidras naudas kā likumīga maksāšanas līdzekļa nodrošināšanu. 

Nodokļi pasaules mērogā 

• Mēs sadarbojāmies ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tiek pieņemta direktīva, ar ko ievieš minimālo nodokļa likmi starptautiskiem uzņēmumiem.
• Mēs ierosinājām iniciatīvu “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma”, kas atvieglos dzīvi gan lieliem uzņēmumiem, gan nodokļu iestādēm, ieviešot jaunu, vienotu noteikumu kopumu par uzņēmumu grupu nodokļu bāzi.
• Mēs ierosinājām izveidot galvenā biroja nodokļu sistēmu MVU, lai atvieglotu MVU nodokļu aprēķināšanu un maksāšanu situācijās, kad MVU darbojas pāri robežām vienotajā tirgū. 

Muitas savienība 

• Komisija izvirzīja vērienīgāko un vispusīgāko ES muitas savienības reformu kopš tās izveides 1968. gadā. 

 Lasīt vairāk par šiem sasniegumiem