ES krāpšanas apkarošanas pasākumi

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

ES budžeta līdzekļu nepareizs izmantojums un izvairīšanās no budžetu veidojošajiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem tieši kaitē Eiropas iedzīvotājiem. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai izmeklē krāpšanos ar ES budžetu, korupciju un nopietnus pārkāpumus ES iestādēs, kā arī izstrādā krāpšanas apkarošanas politiku.

Birojs ietilpst Eiropas Komisijas struktūrā, taču darbojas neatkarīgi. Birojs informāciju par iespējamu krāpšanu un pārkāpumiem, kas skar ES finanšu intereses, saņem no dažādiem avotiem. Tas var izmeklēt ar krāpšanu, korupciju un citiem nodarījumiem saistītus jautājumus, kuri attiecas uz:

• visiem ES izdevumiem – galvenās izdevumu kategorijas ir struktūrfondi, lauksaimniecības politika un lauku attīstības fondi, tiešie izdevumi un ārējais atbalsts;
• dažām ES ieņēmumu jomām, galvenokārt muitas nodokļiem;
• aizdomām par ES ierēdņu un ES iestāžu darbinieku izdarītiem būtiskiem pārkāpumiem.

Ziņot par krāpniecību

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES)

EDES ir sistēma, ko Komisija 2016. gadā izveidoja, lai pastiprinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību un nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību.

Šī sistēma stājās agrīnās brīdināšanas sistēmas un izslēgšanas gadījumu centrālās datubāzes vietā. EDES noteikumus piemēro visiem līgumiem, dotācijām, nolīgumiem, godalgām, finanšu instrumentiem un algotiem ekspertiem, kā arī budžeta izpildei saskaņā ar netiešu pārvaldību.

Šīs sistēmas mērķis ir aizsargāt Savienības finanšu intereses, atklājot neuzticamus ekonomikas dalībniekus, neļaujot tiem saņemt ES līdzekļus, kā arī piemērojot naudas sodus šiem ekonomikas dalībniekiem. Izslēgšanas iemesli var būt šādi:

• bankrots un maksātnespēja;
• nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana;
• smags pārkāpums saistībā ar profesionālo rīcību;
• krāpšana, korupcija, līdzdalība noziedzīgā organizācijā utt.;
• nopietns līguma pārkāpums;
• nelikumīga rīcība;
• subjekta izveide nolūkā apiet fiskālās, sociālās vai citas juridiskās saistības (pastkastītes uzņēmumu jeb čaulas sabiedrību izveide).

EDES datubāzi veido un pārvalda Komisija, un informāciju par agrīnu atklāšanu vai izslēgšanu un/vai finansiālām sankcijām sniedz Komisija, tās izpildaģentūras, citas iestādes, struktūras vai Eiropas biroji.