Lai labāk aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, Komisija ir izveidojusi agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu.
Šī sistēma kopš 2016. gada 1. janvāra aizstāj agrīnās brīdināšanas sistēmu un izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi.
EDES piemērojamie noteikumi ir Finanšu regulā.
Ar EDES ir veikti vairāki uzlabojumi pašreizējos instrumentos, piemēram, izveidota paneļkomiteja un datubāze.
Hronoloģija
Noteikumus kopš 2016. gada piemēro visiem līgumiem, dotāciju nolīgumiem, godalgu procedūrām, finanšu instrumentiem un algotiem ekspertiem, kā arī budžeta izpildei netiešā pārvaldībā.
Mērķis
EDES mērķis ir aizsargāt Savienības finanšu intereses pret neuzticamām personām un subjektiem, kas piesakās ES līdzekļu saņemšanai vai uzņemas juridiskas saistības ar Komisiju, citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām. Konkrēti, EDES mērķi ir šādi:
- agrīni atklāt personas vai subjektus, kuri varētu apdraudēt Savienības finanšu intereses;
- personas vai subjektus, uz kuriem attiecas Finanšu regulas 136. panta 1. punktā minētā izslēgšana, izslēgt no dalības Finanšu regulas reglamentētās iepirkuma procedūrās vai no atlases Savienības līdzekļu īstenošanai;
- piemērot finansiālas sankcijas personām vai subjektiem (Finanšu regulas 138. pants);
- vissmagākajos gadījumos Komisijas tīmekļvietnē publicēt informāciju par izslēgšanu un, attiecīgā gadījumā, uzlikto naudas sodu; šādas publikācijas mērķis ir pastiprināt preventīvo ietekmi (Finanšu regulas 140. pants).
Informācija par agrīnu atklāšanu/izslēgšanu/naudas sodu tiek iegūta no šādiem avotiem:
- galīgs spriedums vai galīgs administratīvs lēmums;
- fakti un konstatējumi, ko ieguvis Komisijas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF), Eiropas Prokuratūra (EPPO), Revīzijas palāta, vai kuri iegūti revīzijās vai jebkādās citās pārbaudēs vai kontrolēs, kas veiktas atbildīgā kredītrīkotāja atbildībā;
- spriedumi, kas nav galīgi, vai administratīvie lēmumi, kas nav galīgi;
- Eiropas Centrālās bankas (ECB), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Investīciju fonda vai starptautisku organizāciju lēmumi;
- krāpšanas un/vai pārkāpumu gadījumi, par kuriem ziņojušas valsts iestādes, kas pārvalda budžetu dalītā pārvaldībā;
- krāpšanas un/vai pārkāpumu gadījumi, par kuriem ziņojušas struktūras, kas izpilda budžetu netiešā pārvaldībā.
Izslēgšanas iemesli ir uzskaitīti Finanšu regulas 136. panta 1. punktā. Tie ir šādi:
- bankrots un maksātnespēja;
- nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana;
- smags profesionālās darbības pārkāpums;
- krāpšana, korupcija, dalība noziedzīgā organizācijā utt.;
- nopietns līguma pārkāpums;
- nelikumīga rīcība;
- subjekta izveide nolūkā apiet fiskālās, sociālās vai citas juridiskās saistības (pastkastītes uzņēmumu jeb čaulas sabiedrību izveide).
Paneļkomiteja
Paneļkomiteju sasauc, lai centralizēti novērtētu izslēgšanas pieprasījumus situācijās, kas uzskaitītas Finanšu regulas 136. panta 1. punktā, un lai pieņemtu attiecīgus ieteikumus par izslēgšanu un finansiālām sankcijām pēc jebkuras Savienības iestādes, Savienības struktūras, Eiropas biroja vai tādas struktūras vai personas kredītrīkotāja pieprasījuma, kam ir uzticēts īstenot īpašus pasākumus KĀDP jomā (Finanšu regulas 143. panta 1. punkts). Ja nav galīga sprieduma vai galīga administratīva lēmuma par izslēgšanu un tās ilgumu vai finansiāla soda piemērošanu un ar to saistītās informācijas publicēšanu, atbildīgais kredītrīkotājs nodod lietu paneļkomitejai centralizētai izvērtēšanai.
Ja atbildīgais kredītrīkotājs nolemj atkāpties no paneļkomitejas ieteikuma, tas šādu lēmumu pamato.
Paneļkomiteja nodrošina personas vai subjekta tiesības uz aizstāvību.
Atbildīgais kredītrīkotājs lēmumu pieņem, pamatojoties uz paneļkomitejas ieteikumu par izslēgšanu un/vai finansiāla soda piemērošanu, un, iespējams, saistītās informācijas publicēšanu Komisijas tīmekļvietnē.
Sistēma piedāvā arī iespēju novērtēt korektīvos pasākumus, ko persona vai subjekts veikuši, lai pierādītu savu uzticamību. Šādā gadījumā attiecībā uz personu vai subjektu nebūtu jāpiemēro lēmums par izslēgšanu (izņemot vissmagākās noziedzīgās darbības, piemēram, krāpšana, korupcija).
Paneļkomitejā darbojas:
- pastāvīgs un neatkarīgs augsta līmeņa priekšsēdētājs;
- divi Komisijas — kā agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmas īpašnieces — pārstāvji;
- viens tā kredītrīkotāja pārstāvis Komisijā vai citās iestādēs un struktūrās, kas iesniedza pieteikumu.
Datubāze
Iepriekš minēto informāciju par agrīnu atklāšanu vai izslēgšanu un/vai finansiālu sodu reģistrē datubāzē (EDES datubāze), pamatojoties uz informāciju, ko nosūtījusi Komisija, tās izpildaģentūras, citas iestādes, ES struktūras vai Eiropas biroji.
Datubāzi veido un pārvalda Komisija (Finanšu regulas 142. panta 1. punkts).
To personu vai subjektu saraksts, kuriem liegta piekļuve ES finansējumam vai uz kuriem attiecas finansiālas sankcijas.
Datu aizsardzība
EDES piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK.
Zemāk ir saite uz paziņojumu par privātumu attiecībā uz EDES datubāzi.