Protokola dienests

Sveicināti Protokola dienestā!

Protokola dienesta uzdevums ir atvieglot Eiropas Komisijas augsta līmeņa diplomātiskās attiecības ar ES valstīm vai ārpussavienības valstīm, kā arī citām iestādēm un starptautiskām organizācijām.

Kopā ar citiem dienestiem Protokola dienests vēlas uzlabot jau tā pozitīvo Eiropas Komisijas tēlu kā dalībvalstu un ārpussavienības valstu iestādēs, tā citās iestādēs un starptautiskās organizācijās un plašākā sabiedrībā, un tādējādi dienests sniedz ieguldījumu Komisijas vispārīgo mērķu sasniegšanā.

Protokols ir rīks, ar kura palīdzību tiek veidota politisku lēmumu pieņemšanai labvēlīga vide. Ir lielāka varbūtība, ka persona, kas jūtas laipni uzņemta, produktīvi piedalīsies sarunās, uz kurām tā ieradusies.

Protokola galvenais uzdevums ir rast saprātīgus un loģiskus risinājumus dažādās (iepriekš paredzamās vai negaidītās) situācijās, kuras neizbēgami radīsies. Tomēr, lai vajadzības gadījumā spētu reaģēt elastīgi, ir jāzina noteikumi, kas parasti tiek piemēroti.

Eiropas Komisijas Protokolu ir raksturo mūsdienīgums, spēja pielāgoties un funkcionalitāte. Mūsu “Eiropas” protokols aptver dažādas nacionālās kultūras un tradīcijas, līdz ar to tas ir neformālāks un mērenāks, nekā varētu šķist.

Eiropas Komisijā Protokola dienests ir daļa no Ģenerālsekretariāta, un dienestu vada protokola vadītāja Pernilla Šēlina.

Sazināties ar Protokola komandu

Kas ir protokols?

Parasti par protokolu sauc starptautiski akceptētu un atzītu pieklājības noteikumu kopumu. Šie plaši atzītie un jau sen pastāvošie noteikumi, procedūras, konvencijas un ceremonijas kalpo tam, lai valstīm un cilvēkiem atvieglotu līdzāspastāvēšanu un sadarbību. Protokolu arī var raksturot kā procedūras vai uzvedības kodeksu, kas ir akceptēts un vispārpieņemts kādas grupas, organizācijas vai situācijas ietvaros.

Vārds “protokols” cēlies no grieķu vārda protokollan (pirmais līmējums). Oficiālus dokumentu ruļļus mēdza aplīmēt ar papīra lapu, lai pasargātu dokumentus aizzīmogošanas procesā un apliecinātu to autentiskumu. Sākumā par protokolu sauca dažādus, līdz sīkumam pārdomātus formulējumus, kas tika izmantoti oficiālajā sarakstē starp valstīm. Tomēr laika gaitā šis jēdziens ir attīstījies un šobrīd aptver dažādus starptautisko attiecību aspektus.

Eiropas Savienībai ir diplomātiskās attiecības ar 192 ANO dalībvalstīm, tai skaitā ar 27 ES valstīm un Svēto Krēslu. Tai ir arī akreditēti delegāciju vadītāji Kuka Salās un Niuē, kā arī pārstāvniecības Rietumkrastā un Gazā, Jaunkaledonijā, Taivānā, Honkongā un Kosovā.