Eiropas Prokuratūra (EPPO)

Loma

Eiropas Prokuratūra (www.eppo.europa.eu) ir neatkarīga un decentralizēta Eiropas Savienības prokuratūra, kuras kompetencē ir veikt izmeklēšanu, saukt pie atbildības un celt apsūdzības saistībā ar noziegumiem pret ES budžetu, piemēram, krāpšanu, korupciju vai pārrobežu krāpšanu PVN jomā. Regula, ar ko ciešākas sadarbības ietvaros izveido Eiropas Prokuratūru, tika pieņemta 2017. gada 12. oktobrī un stājās spēkā 2017. gada 20. novembrī. Šobrīd tajā piedalās 22 ES dalībvalstis.

Pašlaik tikai valstu iestādes var izmeklēt un veikt kriminālvajāšanu krāpšanas lietās, kas skar Savienības budžetu. Taču to pilnvaras ir spēkā tikai attiecīgajā valstī. Jau esošajām ES struktūrām, piemēram, Eurojust, Eiropolam un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) trūkst vajadzīgo pilnvaru veikt izmeklēšanu krimināllietās un kriminālvajāšanu.

Struktūra un iezīmes

Eiropas Prokuratūra pašlaik tiek veidota, un mērķis ir panākt, lai tā var sākt darbu 2021. gada martā. Eiropas Prokuratūras birojs ir Luksemburgā.

Tā darbosies kā viens birojs visās iesaistītajās ES dalībvalstīs un apvienos Eiropas un valstu tiesībaizsardzības centienus vienotā, saliedētā un efektīvā pieejā. Eiropas Prokuratūra būs dienests, kas izveidots divos līmeņos: centrālā un valsts līmenī. Centrālo līmeni veidos Eiropas galvenais prokurors viņa divi vietnieki, 22 Eiropas prokurori (pa vienam no katras iesaistītās ES dalībvalsts), no kuriem divi darbosies kā Eiropas galvenā prokurora vietnieki, un administratīvais direktors. Decentralizēto līmeni veidos Eiropas pilnvarotie prokurori, kuri atradīsies iesaistītajās ES dalībvalstīs. Izmeklēšanas un kriminālvajāšanas, kas norisināsies valsts līmenī, tiks pārraudzītas centrālā līmenī. Parasti Eiropas deleģētie prokurori būs tie, kas veiks izmeklēšanu un kriminālvajāšanu savā ES dalībvalstī.

Aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesības aizsargās visaptverošs procesuālo garantiju kopums, kura pamatā ir jau esošās ES un valstu tiesības. Eiropas Prokuratūra gādās, lai tās darbībā tiktu ievērotas tiesības, ko garantē ES Pamattiesību harta, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību. Eiropas Prokuratūras procesuālajiem aktiem piemēros pārbaudi kompetentajās valstu tiesās. ES Tiesai ar prejudiciālu nolēmumu palīdzību ir papildu pilnvaras nodrošināt ES tiesību konsekventu piemērošanu.

PIF direktīva

Līdz 2019. gada 6. jūlijam dalībvalstīm bija jātransponē Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (PIF direktīva). Jaunie noteikumi paaugstinās ES budžeta aizsardzības līmeni, saskaņojot Savienības finansiālās intereses skarošu noziedzīgu nodarījumu definīcijas, par tiem noteiktās sankcijas un noilguma termiņus. Direktīva ir ne vien būtiski nepieciešams instruments, ar kura palīdzību saskaņot dalībvalstu krimināltiesības attiecībā uz noziegumiem, kas vērsti pret Savienības budžetu, bet arī izveido pamatu gaidāmajai Eiropas Prokuratūrai, kas šos nodarījumus praksē izmeklēs, veiks kriminālvajāšanu un to sakarā nodrošinās izpildi.