Uzdevumi
Eiropas Prokuratūra (www.eppo.europa.eu) ir neatkarīga un decentralizēta Eiropas Savienības prokuratūra, kuras kompetencē ir veikt izmeklēšanu, saukt pie atbildības un celt apsūdzības saistībā ar noziegumiem pret ES budžetu, piemēram, krāpšanu, korupciju vai pārrobežu krāpšanu PVN jomā. Regula, ar ko izveido Eiropas Prokuratūru, tika pieņemta 2017. gada 12. oktobrī un stājās spēkā 2017. gada 20. novembrī. Šobrīd tajā piedalās 25 ES dalībvalstis. Dānija un Īrija nepiedalās EPPO.
Pirms EPPO darbības uzsākšanas tikai valstu iestādes varēja izmeklēt un veikt kriminālvajāšanu krāpšanas lietās, kas skar Savienības budžetu. Taču to pilnvaras ir spēkā tikai attiecīgajā valstī. Jau esošajām ES struktūrām, piemēram, Eurojust, Eiropolam un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) trūkst vajadzīgo pilnvaru veikt izmeklēšanu krimināllietās un kriminālvajāšanu.
Sākuma datums
Komisija 2021. gada 26. maijā pieņēma īstenošanas lēmumu, ar ko nosaka datumu, kad Eiropas Prokuratūra sāk pildīt savus izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus. Komisija nolēma par Eiropas Prokuratūras operatīvo darbību sākuma datumu noteikt 2021. gada 1. jūniju.
Eiropas Prokuratūra 2021. gada 1. jūnijā sāka savu darbību un uzsāka izmeklēšanu un kriminālvajāšanu pret personām, kas izdarījušas pārkāpumus, kuri skar Savienības finanšu intereses un ir veikti pēc 2017. gada 20. novembra. ES iestādes un struktūras, kā arī Eiropas Prokuratūras darbībā iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās ziņo Eiropas Prokuratūrai par jebkādu noziedzīgu rīcību, attiecībā uz kuru tā varētu īstenot savu kompetenci. Ikviena persona par iespējamiem krāpšanas gadījumiem un citiem pārkāpumiem, kas skar Savienības budžetu, var ziņot arī tieši Eiropas Prokuratūrai. Papildu informācija ir pieejama Eiropas Prokuratūras tīmekļvietnē (ziņot par pārkāpumu EPPO).
Struktūra un iezīmes
Eiropas Prokuratūras birojs ir Luksemburgā.
Eiropas Prokuratūra darbojas kā viens birojs visās iesaistītajās ES dalībvalstīs un apvieno Eiropas un valstu tiesībaizsardzības centienus, īstenojot saskaņotu, konsekventu un efektīvu pieeju. Eiropas Prokuratūra ir dienests, kas izveidots divos līmeņos: centrālā un valsts līmenī. Centrālo līmeni veido Eiropas galvenais prokurors, Eiropas prokurori (pa vienam no katras iesaistītās ES dalībvalsts), no kuriem divi darbojas kā Eiropas galvenā prokurora vietnieki, un administratīvais direktors. Eiropas galvenais prokurors un visi Eiropas prokurori veido Eiropas Prokuratūras kolēģiju. Decentralizēto līmeni veido Eiropas pilnvarotie prokurori, kuri ir norīkoti darbā dalībvalstīs, kas piedalās šajā sistēmā.. Izmeklēšanas un kriminālvajāšanas, kas norisinās valsts līmenī, tiek pārraudzītas centrālā līmenī. Parasti Eiropas deleģētie prokurori izskata lietu dalībvalstī, kurā iespējamais nodarījums ir izdarīts, un veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu savā dalībvalstī.
Aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesības aizsargā visaptverošs procesuālo garantiju kopums, kura pamatā ir jau esošās ES un valstu tiesības. Eiropas Prokuratūrai gādā, lai tās darbībā tiktu ievērotas tiesības, ko garantē ES Pamattiesību harta, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību. Eiropas Prokuratūras procesuālās darbības ir pakļautas valsts tiesu veiktai tiesas kontrolei. Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija ierobežotā skaitā lietu, bet tā var nodrošināt ES tiesību aktu konsekventu piemērošanu, izmantojot prejudiciālus nolēmumus.
EPPO izvērtēšana
Komisija 2026. gada 18. septembrī pieņēma savu pirmo EPPO un tās darba prakses izvērtējumu. Izvērtējumā secināts, ka EPPO darbība ir bijusi ļoti efektīva un lietderīga, parādot savu pievienoto vērtību, jo īpaši pārrobežu PIF noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Izvērtējumā arī identificēja jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.
EPPO izvērtēšanu atbalstošs pētījums
PIF direktīva
Līdz 2019. gada 6. jūlijam dalībvalstīm bija jātransponē Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (PIF direktīva). Jaunie noteikumi ir paaugstinājuši ES budžeta aizsardzības līmeni, saskaņojot Savienības finansiālās intereses skarošu noziedzīgu nodarījumu definīcijas, par tiem noteiktās sankcijas un noilguma termiņus. Direktīva ir ne vien būtiski nepieciešams instruments, ar kura palīdzību saskaņot dalībvalstu krimināltiesības attiecībā uz noziegumiem, kas vērsti pret Savienības budžetu, bet tā arī izveido pamatu Eiropas Prokuratūrai, kas no 2021. gada 1. jūnija šos nodarījumus izmeklē, uztur apsūdzību un nodrošina sodu izpildi.
Vakances
Vakances atrodamas tīmekļvietnē www.eppo.europa.eu
Sīkāka informācija
EPPO faktu lapas (vairākās valodās)