Pārskats
Ukraina ir suverēna, demokrātiska valsts, kas paudusi vēlmi pievienoties ES valstu saimei.
Ukraina pieteikumu dalībai ES iesniedza 2022. gada februāra beigās – tikai dažas dienas pēc tam, kad Krievija uzsāka plaša mēroga neprovocētu un nepamatotu militāro agresiju Ukrainas teritorijā.
ES sadarbojas ar Ukrainas partneriem, lai atvieglotu pievienošanās procesu un sniegtu valstij atbalstu dalības kritēriju izpildē.
Ukrainas līdzšinējais progress
2022. gada jūnijā Komisija nāca klajā ar atzinumu par Ukrainas pieteikumu, un tajā pašā mēnesī ES dalībvalstis Ukrainai piešķīra ES kandidātvalsts statusu.
2023. gada decembrī ES līderi nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu. Sarunas oficiāli tika sāktas 2024. gada jūnijā.
Sarunas par pievienošanos ES ir strukturētas sešās tematiskās kopās. Līdz šim ir atvērtas divas no sešām kopām.
Sarunu procesā Ukrainai ir jāīsteno reformas, lai panāktu atbilstību ES tiesību aktiem un standartiem jeb acquis. Valsts ir parādījusi apbrīnojamu uzņēmību, turpinot veikt reformas pat kara apstākļos.
Ukraina jau ir panākusi progresu tādās svarīgās jomās kā
- tiesu sistēmas reforma,
- funkcionējošas tirgus ekonomikas izveide,
- cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,
- publiskās pārvaldes modernizēšana,
- nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība.
Eiropa kopā ar Ukrainu ir spēcīgāka
Neraugoties uz Krievijas īstenoto agresijas karu un tā izraisītajām grūtībām, Ukraina ir uzņēmusi kursu uz nākotni, kas sniedz ievērojamas priekšrocības gan ukraiņiem, gan eiropiešiem.
Ukrainas pievienošanās ES uzlabotu reģionālo stabilitāti un drošību, stiprinātu mūsu kopīgās vērtības – brīvību un demokrātiju – un bagātinātu mūsu kultūras mantojumu un daudzveidību. Tā arī paplašinātu vienoto tirgu, tādējādi radot jaunas iespējas Eiropas uzņēmumiem un stiprinot Eiropas konkurētspēju.
Ukrainu ar Eiropu saista ciešas vēsturiskas un kultūras saites, un tā tiecas panākt tādu pašu politisko un ekonomisko stabilitāti, kāda ir ES dalībvalstīs.
Ukraina ir demokrātiska prezidentāli parlamentāra republika ar labi funkcionējošu valsts pārvaldi, kas turpina darboties arī kara laikā. Valstī ir aktīva pilsoniskā sabiedrība, un tās vēlēšanu sistēma ir taisnīga un brīva.
Ukraiņi cīnās par labāku nākotni un ar cerībām raugās uz Eiropu. Kopīgiem spēkiem mēs šajā cīņā varam uzvarēt. Kopā mēs varam stiprināt mūsu Savienību. Kopā mēs varam uzņemt Ukrainu mūsu kopīgajās Eiropas mājās. Tas ir visu Ukrainas varoņu un aizstāvju sapnis. Un tas ir arī mūsu sapnis. Kopā mēs esam Eiropa.
Ukrainas tuvināšana Eiropas Savienībai
ES jau strādā pie tā, lai pakāpeniski integrētu Ukrainu savā vienotajā tirgū un sniegtu Ukrainas iedzīvotājiem iespēju izmantot dažas no priekšrocībām, kas ir pieejamas ES iedzīvotājiem.
Tirdzniecība
ES un Ukraina 2014. gadā noslēdza asociācijas nolīgumu. Šis nolīgums ir galvenais instruments Ukrainas un ES tuvināšanai – tas nostiprina politiskās un ekonomiskās saites un kopīgās vērtības.
Ar šo nolīgumu tika izveidota padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona (DCFTA), kas veicina tirdzniecību starp ES un Ukrainu, pakāpeniski samazinot tarifus precēm un pakalpojumiem. Tas arī veicina Ukrainas integrāciju ES vienotajā tirgū, mudinot valsti pielāgoties ES standartiem. 2025. gada oktobrī stājās spēkā atjaunināta DCFTA, kas palīdzēs vēl vairāk uzlabot tirdzniecības plūsmas.
ES ir Ukrainas galvenā tirdzniecības partnere, kas 2024. gadā veidoja vairāk nekā 50 % no Ukrainas kopējā preču tirdzniecības apjoma. Starp ES un Ukrainu īstenotās preču tirdzniecības kopējā vērtība 2024. gadā sasniedza 67,2 miljardus eiro – tātad kopš 2016. gada, kad stājās spēkā DCFTA, tirdzniecības apjoms ir vairāk nekā divkāršojies.
Uzzināt vairāk par tirdzniecības attiecībām starp ES un Ukrainu
Vienotā tirgus integrācija
Ukraina 2023. gada februārī pievienojās Vienotā tirgus programmai. Dalība šajā programmā sniedz Ukrainas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) iespēju saņemt atbalstu un piekļūt ES tirgiem.
Uzzināt vairāk par ES atbalstu Ukrainas integrācijai vienotajā tirgū
Pētniecība, inovācija un izglītība
Ukrainas zinātnieki un iedzīvotāji piedalās svarīgās ES iniciatīvās pētniecības, inovācijas un izglītības jomā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un programmas “Erasmus+” ietvaros.
2023. gada decembrī Komisija atvēra jaunu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” biroju Kijivā. Ukrainas dalība programmā “Apvārsnis Eiropa” un Euratom pētniecības un mācību programmā palīdz saglabāt Ukrainas pētniecības un inovācijas ekosistēmu un veicina tās attīstību.
Kopš Krievijas agresijas kara sākuma programma “Erasmus+” ir mobilizējusi 210 miljonus EUR, lai atbalstītu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta projektus, kuros iesaistīta Ukraina un ukraiņi.
Vairāk nekā 52 000 ukraiņu ir piedalījušies “Erasmus+” mobilitātē, kas ļauj studentiem un personālam turpināt studijas vai profesionālo darbību, uzturēt akadēmisko saikni ar Eiropu un sagatavoties Ukrainas turpmākai atveseļošanai un integrācijai ES.
Uzzināt vairāk par ES atbalstu Ukrainas pētniecībai un inovācijai
Savienotība
Ukraina kopš 2023. gada jūnija ir iesaistīta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmā. Šis instruments Ukrainas iestādēm un uzņēmumiem dod iespēju pieteikties ES finansējumam kopīgu interešu projektu īstenošanai transporta, enerģētikas un digitālajā jomā, lai vēl vairāk uzlabotu Ukrainas savienotību ar tās kaimiņvalstīm, kas ir Eiropas Savienībā.
2026. gada 1. janvārī Ukraina pievienojās ES viesabonēšanas zonai. Ukrainas pilsoņi, kas ceļo uz ES dalībvalstīm, tagad var netraucēti izmantot mobilo sakaru pakalpojumus, nemaksājot papildu viesabonēšanas maksu. Tas pats attiecas uz ES pilsoņiem, kas izmanto viesabonēšanu Ukrainā.
Kultūra
Kopš 2022. gada programma “Radošā Eiropa” ir mobilizējusi 23 miljonus eiro Ukrainas kultūras, radošo un audiovizuālo nozaru atbalstam.
Uzziniet vairāk par ES atbalstu Ukrainas kultūras un radošajām nozarēm
Hronoloģisks pārskats
- 2026. gada 14. jūlijs
Trešajā starpvaldību konferencē ES un Ukraina atver pievienošanās sarunu kopu par ārējām attiecībām.
- 2026. gada 15. jūnijs
ES un Ukraina otrajā starpvaldību konferencē atver pirmo pievienošanās sarunu kopu par pamatjautājumiem.
- 2025. gada 30. septembris
Ukraina kopā ar Komisiju pabeidz pievienošanās sarunu sadaļu skrīninga procesu.
- 2024. gada 25. jūnijs
Pirmajā starpvaldību konferencē oficiāli tiek sāktas pievienošanās sarunas ar Ukrainu.
- 2024. gada 12. marts
Komisija iesniedz Padomei Ukrainas iestāšanās sarunu programmas projektu.
- 2023. gada 14. decembris
Eiropadome nolemj sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu.
- 2023. gada 8. novembris
Komisija iesaka Padomei sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu.
- 2022. gada 23. jūnijs
Eiropadome atzīst Ukrainas Eiropas perspektīvu un piešķir tai kandidātvalsts statusu.
- 2022. gada 17. jūnijs
Komisija sniedz atzinumu par Ukrainas pieteikumu dalībai ES.
- 2022. gada 28. februāris
Ukraina iesniedz pieteikumu dalībai ES.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 14 jūlijs 2026