ES dalība Klimata pārmaiņu konferencē (COP 30)

Galvenie rezultāti

ES COP 30 ietvaros mudināja starptautisko sabiedrību uz izlēmīgāku rīcību attiecībā uz emisiju samazināšanu un pielāgošanos klimata krīzes ietekmei.

Lai sasniegtu vērienīgus mērķus, ES

• panāca vienošanos par globālu rīcību, lai 1,5 °C robežvērtība joprojām būtu sasniedzama;
• nāca klajā ar vērienīgu nacionāli noteikto devumu, kas paredz līdz 2035. gadam neto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 66,25–72,5 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;
• aicināja līdz 2035. gadam trīskāršot finansējumu pielāgošanās pasākumiem saskaņā ar jaunā kolektīvā kvantitatīvā mērķa (NCQG) klimatfinansējuma saistībām, par kurām panākta vienošanās COP29;
• apstiprināja deklarāciju, kuras mērķis ir veicināt oglekļa cenas noteikšanas un tirgus mehānismu atzīšanu par galvenajiem instrumentiem klimatrīcības veicināšanai visā pasaulē;
• atbalstīja globālu inovatīvu finansēšanas mehānismu, kas veicina tropu mežu saglabāšanu;
• atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos izpildīt globālos solījumus līdz 2030. gadam atteikties no fosilā kurināmā, trīskāršot uzstādītās atjaunīgās enerģijas jaudas un dubultot globālo energoefektivitātes uzlabojumu tempu, par ko panākta vienošanās COP28.

ES rīcība klimata jomā

ES turpina pildīt savas apņemšanās klimata jomā. 

Komisija ir ierosinājusi ES Klimata aktā veikt grozījumu, ar kuru tiktu noteikts 2040. gada klimata mērķrādītājs, kas paredz siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt par 90 % (85 % iekšzemē un līdz 5 % – izmantojot starptautiskos oglekļa kredītus) salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. 

Gatavojoties 2040. gadam, ES ir vienojusies par nacionāli noteikto devumu un iesniegusi to ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām. Šis NND paredz līdz 2035. gadam neto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 66,25–72,5 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Abu mērķrādītāju pamatā ir pašreizējais mērķis līdz 2030. gadam samazināt neto emisijas vismaz par 55 %, un tie ir uzskatāmi par starpposmu virzībā uz ES visaptverošo apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Komisija ir nākusi klajā ar tīras rūpniecības kursu Eiropai – plānu, kurā izklāstītas konkrētas darbības, kas dekarbonizāciju padarīs par vienu no galvenajiem Eiropas rūpniecības izaugsmes dzinējspēkiem.

Turklāt jaunais ES ilgtermiņa budžets 2028.–2034. gadam veicinās investīcijas, kas atbalstīs inovatīvus uzņēmumus un nodrošinās arī turpmāku Eiropas līderību tīro tehnoloģiju nozarēs un apritīgumā.