Kopsavilkums
- Eiropas Komisija ir ierosinājusi nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.–2034. gadam, kas pazīstams arī kā daudzgadu finanšu shēma (DFS).
- Tā kopējais apmērs septiņu gadu laikā ir 2 triljoni eiro, un tā mērķis ir stiprināt Eiropas suverenitāti, palielināt konkurētspēju un noturību.
- Jaunais ES budžets būs racionālāks, modernizējot ES investīcijas un stratēģiskāk saskaņojot valstu un ES prioritātes.
Kā budžeta līdzekļi tiks izlietoti?
- 865 miljardi eiro, gandrīz puse no budžeta, lai palīdzētu mazināt plaisu starp Eiropas reģioniem
- 409 miljardi eiro, lai padarītu Eiropu konkurētspējīgāku globālajā ekonomikā
- 49 miljardi eiro, lai ieguldītu izglītībā (“Erasmus+”) un veicinātu demokrātiskas vērtības (“AgoraEU”)
- 200 miljardi eiro, lai veidotu spēcīgākas partnerības ar pārējo pasauli
Par diagrammu
Summas ir izteiktas pašreizējās cenās.
*(ieskaitot “Apvārsnis Eiropa”). Inovāciju fonds (41 miljards eiro) nav iekļauts.
**Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), civilā aizsardzība un veselība, Vienotā tirgus programma (VTP), “Euratom” pētniecības un mācību programma, kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP), tiesiskums, kodoliekārtu dezekspluatācija, aizjūras zemes un teritorijas (AZT) un programma “Perikls IV”
Kādas ir jaunā ES budžeta priekšlikuma galvenās prioritātes?
Priekšlikums paredz sešas stratēģiskās prioritātes, kas nosaka nākamo DFS.
- Iedzīvotāji
- Finansējums izglītībai un jauniešu iespējām studēt un strādāt ārzemēs (piemēram, programmai “Erasmus+” tas tiek palielināts par 50 %).
- Lielāks atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, mediju brīvībai, videi un demokrātiskajām vērtībām, pateicoties jaunajai programmai “AgoraEU”.
- Labāka sagatavotība un ātrāka reaģēšana uz dabas katastrofām un ārkārtas situācijām.
- Nacionālajos un reģionālajos plānos iekļauta vieglāka piekļuve cenas ziņā pieejamiem mājokļiem.
- ES dalībvalstis
- Vienkāršota piekļuve ES finansējumam, pateicoties racionalizētiem un individualizētiem plāniem.
- Biežāka vietēja līmeņa kontrole pār to, kā tiek izmantoti līdzekļi, vienlaikus ņemot vērā ES prioritātes.
- Jaunas iespējas aizņemties naudu programmā “Eiropas katalizators” ar labvēlīgiem nosacījumiem stratēģiskām investīcijām.
- Vairāk stratēģisku rīku enerģētiskai neatkarībai, tehnoloģiskām inovācijām un aizsardzības spējām.
Kā ES finansēs šo budžetu?
Lai finansētu šo vērienīgo programmu, nelūdzot valstīm ieguldīt vairāk, Eiropas Komisija ir ierosinājusi piecus jaunus ES ienākumu avotus, ko sauc par “pašu resursiem”:
- ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma,
- oglekļa ievedkorekcijas mehānisms,
- nesavākti elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi,
- tabakas akcīzes nodoklis,
- iemaksas, ko veic lielās korporācijas, kuras darbojas vienotajā tirgū.
Paredzams, ka tie radīs 58,5 miljardus eiro gadā. Tie palīdzēs ES finansēt jaunas ilgtermiņa prioritātes (digitālās, aizsardzības un tīrās tehnoloģijas), kā arī atmaksāt Covid atveseļošanas programmas (“NextGenerationEU”) parādu
Kas ir ES pašu resursi?
Pašu resursi – tas ir galvenais veids, kā ES piesaista līdzekļus, piemēram, muitas nodokļus vai PVN daļu, kas nonāk tieši ES budžetā prioritāšu finansēšanai.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 10 septembris 2025