Lai finansētu ekonomikas vajadzības, Eiropas Savienībā visos līmeņos publiskais sektors iegulda milzīgus līdzekļus. Līdz ar to tas atbild par to, lai līdzekļi, kurus tam uzticējuši dalībvalstu nodokļu maksātāji, tiktu pārvaldīti pareizi un efektīvi.
ES publiskajam sektoram ir jāpierāda, ka tas racionāli izlieto pieejamos resursus un ka iznākums un rezultāti ir iedarbīgi. Šajā nolūkā publiskā sektora iekšējā kontrole sniedz pievienoto vērtību, veicinot tāda modeļa izveidi, kas atbilst starptautiskajiem standartiem finanšu pārvaldības un publisko līdzekļu izmantošanas kontroles jomā.
Modelis, kas visā pasaulē atzīts par paraugpraksi, ietver pamatprincipus, kas ievērojami palīdz novērst krāpšanu un korupciju. Kopš Eiropas Komisija publiskā sektora iekšējo kontroli 2002. gadā sāka izmantot par pamatu tās pārvaldīto resursu iedarbīgai un rezultatīvai kontrolei, Eiropas valstis ir pakāpeniski pielāgojušas savu regulatīvo kontroli, iekļaujot tajā publiskā sektora iekšējās kontroles principus.
Informācijas apmaiņa starp publiskās pārvaldes iestādēm ES var palīdzēt sasniegt kopīgo mērķi — publisko budžetu, kas nodrošina rezultātus.
Pēc dalībvalstu pieprasījuma Eiropas Komisija 2012. gadā izveidoja publiskā sektora iekšējās kontroles tīklu, kas tiekas regulārās konferencēs. 2017. gada jūnijā Budapeštā dalībnieki iepazīstināja ar publiskā sektora iekšējās kontroles tīkla turpmākās attīstības stratēģiju un to apstiprināja.
Vēlāk tika veikts apsekojums, kura rezultāti liecināja, ka ir jāpalielina tīkla darbību ietekme. Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis tiek pienācīgi informētas par tīkla rezultātiem un tos izmanto, ir ļoti svarīgi ciešāk iesaistīt augsta līmeņa vadību. Šajā sakarā tika pausta ideja izveidot jaunu un uzlabotu publiskā sektora iekšējās kontroles augsta līmeņa vadītāju tīklu. Pirmā sanāksme tehniskā līmenī notika 2019. gada 14. oktobrī Briselē, un tīkla nosaukums tika mainīts uz Līdzekļu lietderīgāka izmantojuma tīklu.
Pirmā ikgadējā Līdzekļu lietderīgāka izmantojuma tīkla augsta līmeņa konference tika plānota 2021. gada septembrī. Tomēr Covid-19 pandēmija un pēcāk arī karš Ukrainā lika šo konferenci atlikt uz vēlāku datumu, kurš šobrīd vēl nav noteikts.