Šo resursu, kurš tika ieviests 2021. gada 1. janvārī, veido valstu iemaksas, kas atkarīgas no nereciklētu plastmasas iepakojuma atkritumu daudzuma. Šis pašu resurss ir cieši saistīts ar ES politikas prioritātēm, un tā ieviešana mudina dalībvalstis samazināt iepakojuma atkritumu daudzumu un stimulēt Eiropas pāreju uz aprites ekonomiku, īstenojot Eiropas plastmasas stratēģiju. Tajā pašā laikā tas dod dalībvalstīm iespēju noteikt vispiemērotāko politiku izlietotā plastmasas iepakojuma piesārņojuma samazināšanai saskaņā ar subsidiaritātes principu.Dalībvalstu nereciklētā izlietotā plastmasas iepakojuma svaram piemēro vienotu piesaistīšanas likmi (0,80 eiro par kilogramu). Lai novērstu pārmērīgas izmaksas mazāk turīgām valstīm, tiek izmantots korekcijas mehānisms.Kā tas notiek praksē?Maksājumi tiek aprēķināti, pamatojoties uz datiem, kurus dalībvalstis vāc un sniedz saskaņā ar atkritumu jomas tiesību aktos noteiktajiem ziņošanas pienākumiem. Konkrētāk, saskaņā ar Direktīvu par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (Direktīva 94/62/EK) un tās īstenošanas lēmumu (Lēmums (ES) 2019/665) dalībvalstis jau sniedz datus par plastmasas iepakojuma atkritumu radīšanu un pārstrādi. Paredzams, ka Direktīva par iepakojumu un izlietoto iepakojumu 2025. gada februārī tiks aizstāta ar Regulu par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem. Šie dati ir publiski pieejami Eurostat tīmekļvietnē.Tā kā precīzi dati Eurostat tiek paziņoti N+2 gada jūlijā, Eiropas Komisija sākumā iemaksas aprēķina, pamatojoties uz prognozēm, par kurām jāvienojas ar ES dalībvalstīm. Runa ir par vispārpieņemtu praksi, kura tiek piemērota arī citiem ES budžeta ieņēmumu avotiem.Tiklīdz ir pieejami galīgie dati, Eiropas Komisija attiecīgi pielāgo dalībvalstu iemaksu aprēķinus.Kopš 2021. gada (pēc Lēmuma par pašu resursiem stāšanās spēkā) dalībvalstis maksā savas iemaksas reizi mēnesī, pamatojoties uz prognozēm. Šīs iemaksas koriģē divus gadus vēlāk, kad ir pieejami galīgie dati.
