ES tiesību aktu veidi

Primārie tiesību akti ES līgumi

Visas ES darbības pamatojas uz līgumiem. Šie saistošie, starp ES dalībvalstīm noslēgtie līgumi, jo īpaši Romas līgums un Māstrihtas līgums, nosaka Eiropas Savienības mērķus, ES iestādēm piemērojamos noteikumus, lēmumu pieņemšanas procesus un attiecības starp ES un tās dalībvalstīm.

Līgumi – ES tiesību sākumpunkts – ir ES primārie tiesību akti. ES var pieņemt tiesību aktus tikai politikas jomās, kurās dalībvalstis ES līgumu ietvaros Savienību ir pilnvarojušas to darīt. Tas ir kompetences piešķiršanas princips.

Līgumus apspriež un pieņem visas dalībvalstis, tad tos ratificē ES dalībvalstu parlamenti, dažkārt pēc referenduma. Laika gaitā ES līgumi ir grozīti, lai uzņemtu jaunas dalībvalstis, reformētu ES iestādes un piešķirtu ES jaunas atbildības jomas.

Sekundārie tiesību akti: tiesību akti

Juridisko dokumentu kopums, kas izriet no līgumu principiem un mērķiem, tiek saukts par sekundārajiem tiesību aktiem. Tie ietver saistošus un nesaistošus tiesību aktus.

Saistoši tiesību akti

Saistoši tiesību akti ir lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar kādu no ES līgumos paredzētajām likumdošanas procedūrām (parasto vai īpašo). Šie akti ir regulas, direktīvas un lēmumi.

Regulas ir tiesību akti, kas visos to elementos ir saistošas. Tās ir tieši un vienādi piemērojamas visām ES dalībvalstīm, tiklīdz tās stājas spēkā, un tās nav jātransponē valsts tiesību aktos.
Direktīvas nosaka saistošus mērķus ES dalībvalstīm, lai sasniegtu noteiktu rezultātu, bet ļauj tām brīvi izvēlēties, kā šos mērķus sasniegt. Pēc direktīvas pieņemšanas ES līmenī ES dalībvalstīm ir jāpieņem pasākumi, lai to iekļautu valsts tiesību aktos (transponētu), un jāpaziņo par šiem pasākumiem Eiropas Komisijai.
Transponēšanai valsts tiesību aktos jānotiek direktīvā noteiktajā termiņā (parasti divu gadu laikā). Ja kāda valsts nav transponējusi kādu direktīvu, Komisija var sākt pārkāpuma procedūru.
Lēmumi uzliek saistības kopumā. Lēmumi, kuros ir norādīti konkrēti adresāti, ir saistoši tikai šiem adresātiem.

Nesaistoši tiesību akti

Nesaistoši tiesību akti ir lēmumi, ko nepieņem saskaņā ar parasto vai īpašo likumdošanas procedūru, bet gan saskaņā ar īpašiem noteikumiem. Tādi tiesību akti ir ieteikumi un atzinumi.

Ieteikumi ļauj ES iestādēm darīt zināmu savu viedokli un ieteikt rīcības virzienu, nenosakot nekādus juridiskus pienākumus tiem, kam tie adresēti.
Atzinumi ļauj ES iestādēm nākt klajā ar paziņojumiem, neuzliekot juridiskas saistības atzinuma adresātam.

Deleģētie un īstenošanas akti

Noteiktos apstākļos Parlaments un Padome var pilnvarot Komisiju pieņemt deleģētos vai īstenošanas aktus.

Deleģētie akti ir Komisijas pieņemti vispārēji piemērojami neleģislatīvi akti, kas papildina vai groza dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Pilnvaras pieņemt šādus aktus ir pakļautas stingriem ierobežojumiem:

būtiskie tiesību aktu elementi nevar tikt mainīti,
leģislatīvajam aktam ir jānosaka deleģēto pilnvaru mērķi, saturs, darbības joma un ilgums,
Parlaments un Padome var atsaukt deleģējumu vai izteikt iebildumus pret deleģēto aktu.

Komisija (vai izņēmuma kārtā Padome) var pieņemt īstenošanas aktus jomās, kurās ir vajadzīgi vienoti īstenošanas nosacījumi (piemēram, nodokļu jomā, lauksaimniecībā, iekšējā tirgū, veselības un pārtikas nekaitīguma jomā utt.).

Vairāk par īstenošanas un deleģētajiem aktiem