Pāriet uz galveno saturu

ES tiesību aktu veidi

Primārie tiesību akti ES līgumi

Visas ES darbības pamatojas uz līgumiem. Šie saistošie, starp ES dalībvalstīm noslēgtie līgumi, jo īpaši Romas līgums un Māstrihtas līgums, nosaka Eiropas Savienības mērķus, ES iestādēm piemērojamos noteikumus, lēmumu pieņemšanas procesus un attiecības starp ES un tās dalībvalstīm.

Līgumi — ES tiesību sākumpunkts — ir ES primārie tiesību akti. ES var pieņemt tiesību aktus tikai politikas jomās, kurās dalībvalstis, ES līgumu ietvaros, Savienību ir pilnvarojušas to darīt. Tas ir kompetences piešķiršanas princips.

Līgumus apspriež un pieņem visas dalībvalstis, tad tos ratificē ES dalībvalstu parlamenti, dažkārt pēc referenduma. Laika gaitā ES līgumi ir grozīti, lai uzņemtu jaunas dalībvalstis, reformētu ES iestādes un piešķirtu ES jaunas atbildības jomas.

Sekundārie tiesību akti

Juridisko dokumentu kopums, kas izriet no līgumu principiem un mērķiem, tiek saukts par sekundārajiem tiesību aktiem. Tie ietver leģislatīvus un neleģislatīvus aktus.

Leģislatīvie akti ir lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar kādu no ES līgumos paredzētajām likumdošanas procedūrām (parasto vai īpašo).

Pašlaik ir piecu veidu tiesību akti: regulas, direktīvas, lēmumi, ieteikumi un atzinumi.

Juridisko dokumentu kopums, kas izriet no līgumu principiem un mērķiem, tiek saukts par sekundārajiem tiesību aktiem. Tie ietver leģislatīvus un neleģislatīvus aktus.

Neleģislatīvi akti ir lēmumi, ko nepieņem saskaņā ar parasto vai īpašo likumdošanas procedūru, bet gan saskaņā ar īpašiem noteikumiem. Lai pieņemtu neleģislatīvu aktu, ar leģislatīvu aktu vispirms ir jāpiešķir pilnvaras to pieņemt.

Ir divu veidu neleģislatīvi akti — deleģētie akti un īstenošanas akti.

Vairāk par īstenošanas un deleģētajiem aktiem