Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums. Citiem vārdiem sakot, visas ES darbības pamatojas uz līgumiem, kurus demokrātiski apstiprinājušas dalībvalstis. ES tiesību akti palīdz sasniegt ES līgumu mērķus un īstenot Savienības politiku. Ir divi galvenie ES tiesību aktu veidi — primārie un sekundārie.
Primārie un sekundārie tiesību akti
Visas ES darbības pamatojas uz līgumiem. Šie saistošie, starp ES dalībvalstīm noslēgtie līgumi nosaka Savienības mērķus, ES iestāžu darbības noteikumus, lēmumu pieņemšanas procesus un attiecības starp ES un tās dalībvalstīm.
Līgumi — ES tiesību sākumpunkts — ir ES primārie tiesību akti.
Juridisko dokumentu kopums, kas izriet no līgumu principiem un mērķiem, tiek saukts par “sekundārajiem tiesību aktiem”. Tajā ietilpst regulas, direktīvas, lēmumi, ieteikumi un atzinumi.
Leģislatīvie un neleģislatīvie akti
Leģislatīvos aktus pieņem saskaņā ar vienu no ES līgumos paredzētajām likumdošanas procedūrām (parasto vai īpašo). Uz neleģislatīvajiem aktiem neattiecas šīs procedūras, un ES iestādes tos var pieņemt saskaņā ar specifiskiem noteikumiem.
ES var pieņemt tiesību aktus tikai jomās, kurās dalībvalstis ES līgumos ir pilnvarojušas Savienību tā rīkoties.
Kā tiek pieņemti ES tiesību akti
ES tiesību aktu veidi
ES līgumi
Līgumi nosaka Eiropas Savienības mērķus, noteikumus, kas regulē ES iestādes, to, kā tiek pieņemti lēmumi, un ES attiecības ar dalībvalstīm. ES līgumi ir vairākas reizes grozīti, lai reformētu ES iestādes un piešķirtu tām jaunas pilnvaras. Tie ir arī grozīti, lai ES varētu pievienoties jaunas valstis.
Līgumus apspriež un pieņem visas dalībvalstis, un tikai tad tos ratificē valstu parlamenti, dažkārt pēc referenduma.
Regulas
Regulas ir tiesību akti, kas ir automātiski un vienādi piemērojami visās ES valstīs, — tās nav jātransponē valstu tiesībās. Tās ir obligātas visos to elementos visās ES valstīs.
Direktīvas
Direktīvas nosaka pienākumu sasniegt rezultātu, bet dalībvalstis var pašas izvēlēties, ar kādiem līdzekļiem to sasniegt. ES valstīm ir jāpieņem pasākumi, kuru mērķis ir integrēt direktīvas savos valsts tiesību aktos (transponēšana), lai sasniegtu direktīvas noteiktos mērķus. Valstu iestādēm šie pasākumi ir jādara zināmi Eiropas Komisijai.
Direktīvas ir jātransponē, ievērojot termiņu, ko nosaka tad, kad tās pieņem (parasti 2 gados). Ja kāda valsts nav transponējusi kādu direktīvu, Komisija var sākt pārkāpuma procedūru.
Kā tiek pieņemti ES tiesību akti
Lēmumi
Juridiski saistošas ir visas lēmuma daļas. Lēmumi, kuros ir norādīti konkrēti adresāti, ir saistoši tikai šiem adresātiem.
Ieteikumi
Ieteikumi ļauj ES iestādēm darīt zināmu savu viedokli un ieteikt rīcības virzienu, nenosakot nekādus juridiskus pienākumus tiem, kam tie adresēti. Tie nav saistoši.
Atzinums
Atzinums ir instruments, kas ļauj ES iestādēm izteikt viedokli, neuzliekot juridiskas saistības atzinuma adresātam. Tas nav saistošs.
Deleģētie akti
Deleģētie akti ir saistoši tiesību akti, kas ļauj Komisijai papildināt vai grozīt atsevišķus ES tiesību aktu elementus, kas nav būtiski, piemēram, lai noteiktu detalizētus pasākumus.
Komisija pieņem attiecīgo deleģēto aktu, kurš stājas spēkā, ja Parlaments un Padome neiebilst.
Īstenošanas akti
Īstenošanas akti ir juridiski saistoši tiesību akti, kas ļauj Komisijai ES valstu pārstāvju komiteju pārraudzībā noteikt nosacījumus, kuri garantē ES tiesību aktu vienādu piemērojumu.