Lapas satursLapas saturs Primārie tiesību akti ES līgumiVisas ES darbības pamatojas uz līgumiem. Šie saistošie, starp ES dalībvalstīm noslēgtie līgumi, jo īpaši Romas līgums un Māstrihtas līgums, nosaka Eiropas Savienības mērķus, ES iestādēm piemērojamos noteikumus, lēmumu pieņemšanas procesus un attiecības starp ES un tās dalībvalstīm.Līgumi — ES tiesību sākumpunkts — ir ES primārie tiesību akti. ES var pieņemt tiesību aktus tikai politikas jomās, kurās dalībvalstis, ES līgumu ietvaros, Savienību ir pilnvarojušas to darīt. Tas ir kompetences piešķiršanas princips.Līgumus apspriež un pieņem visas dalībvalstis, tad tos ratificē ES dalībvalstu parlamenti, dažkārt pēc referenduma. Laika gaitā ES līgumi ir grozīti, lai uzņemtu jaunas dalībvalstis, reformētu ES iestādes un piešķirtu ES jaunas atbildības jomas.ES līgumiES līgumu pārskatīšanaES rīcības jomasSekundārie tiesību aktiJuridisko dokumentu kopums, kas izriet no līgumu principiem un mērķiem, tiek saukts par sekundārajiem tiesību aktiem. Tie ietver leģislatīvus un neleģislatīvus aktus.Leģislatīvie akti ir lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar kādu no ES līgumos paredzētajām likumdošanas procedūrām (parasto vai īpašo).Pašlaik ir piecu veidu tiesību akti: regulas, direktīvas, lēmumi, ieteikumi un atzinumi. NoteikumiRegulas ir tiesību akti, kas visos to elementos ir saistošas. Tās ir tieši un vienādi piemērojamas visām ES dalībvalstīm, tiklīdz tās stājas spēkā, un tās nav jātransponē valsts tiesību aktos. Vairāk par regulāmDirektīvasDirektīvas nosaka saistošus mērķus ES dalībvalstīm, lai sasniegtu noteiktu rezultātu, bet ļauj tām brīvi izvēlēties, kā šos mērķus sasniegt. Pēc tam, kad tās pieņemtas ES līmenī, ES dalībvalstīm ir jāpieņem pasākumi direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos (transponēšana). Valstu iestādēm šie pasākumi ir jādara zināmi Eiropas Komisijai.Transponēšanai valsts tiesību aktos jānotiek direktīvā noteiktajā termiņā (parasti divu gadu laikā). Ja kāda valsts nav transponējusi kādu direktīvu, Komisija var sākt pārkāpuma procedūru.Vairāk par direktīvāmLēmumiLēmumi ir saistoši to veselumā. Lēmumi, kuros ir norādīti konkrēti adresāti, ir saistoši tikai šiem adresātiem.Vairāk par lēmumiemIeteikumiIeteikumi nav saistoši. Tie ļauj ES iestādēm darīt zināmu savu viedokli un ieteikt rīcības virzienu, nenosakot nekādus juridiskus pienākumus tiem, kam tie adresēti.Vairāk par ieteikumiemAtzinumiAtzinumi nav saistoši. Atzinumi ļauj ES iestādēm nākt klajā ar paziņojumiem, neuzliekot juridiskas saistības atzinuma adresātam.Vairāk par atzinumiem Juridisko dokumentu kopums, kas izriet no līgumu principiem un mērķiem, tiek saukts par sekundārajiem tiesību aktiem. Tie ietver leģislatīvus un neleģislatīvus aktus.Neleģislatīvi akti ir lēmumi, ko nepieņem saskaņā ar parasto vai īpašo likumdošanas procedūru, bet gan saskaņā ar īpašiem noteikumiem. Lai pieņemtu neleģislatīvu aktu, ar leģislatīvu aktu vispirms ir jāpiešķir pilnvaras to pieņemt.Ir divu veidu neleģislatīvi akti — deleģētie akti un īstenošanas akti.Vairāk par īstenošanas un deleģētajiem aktiem
