Labāks regulējums

Kas ir labāks regulējums?

Vienkāršāks un ātrāks ES regulējums ir viens no galvenajiem Eiropas konkurētspēju veicinošiem faktoriem. Tādēļ gan vienkāršošana, gan izpildes panākšana ir svarīgas Komisijas prioritātes, kurām izmanto īpašas struktūras un mehānismus. Komisija cenšas vienkāršot un atvieglot ES noteikumu administratīvo slogu, lai nodrošinātu, ka tie ir samērīgi, stabili, saskaņoti un tehnoloģiski neitrāli. 

Šajā kontekstā labāka regulējuma programma palīdz ES īstenot uz pierādījumiem balstītu politiku un tiesību aktus, kas visefektīvākajā veidā sasniedz to mērķus, turklāt ir pielāgoti ES iedzīvotāju, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības vajadzībām. Labāka regulējuma pamatnostādnes un rīkkopa sniedz konkrētus norādījumus jaunu iniciatīvu un priekšlikumu sagatavošanā iesaistītajiem Eiropas Komisijas dienestiem un palīdz tiem arī pārvaldīt un novērtēt jau esošo regulējumu.

Labāka regulējuma priekšrocības:

• ES darbību pamatā ir labākie pieejamie pierādījumi, un to mērķis ir panākt vēlamo ietekmi, sniegt labumu ES sabiedrībai, ekonomikai un videi un palīdzēt Komisijai īstenot tās stratēģiskās prioritātes;
• normatīvā vide ir vienkārša, efektīva, saskanīga un pareizi īstenota, lai uzņēmējdarbību Eiropā padarītu vienkāršāku un ātrāku; 
• Eiropā ir mazāk birokrātijas un ziņošanas pienākumu, un tas veicina investīcijas un konkurētspēju; 
• lēmumu pieņemšana notiek atklāti un pārredzami iedzīvotājiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām;
• iedzīvotāji un ieinteresētās personas var sniegt ieguldījumu politikas izstrādē un likumdošanas procesā, izmantojot apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kā arī piedaloties tiešsaistes sabiedriskajās apspriešanās, īstenošanas dialogos, reālās situācijas apsekojumos un atsaucoties uz Komisijas aicinājumiem sniegt atsauksmes;
• ES iniciatīvas sniedz gaidīto un joprojām atbilst mērķim un nākotnes izaicinājumiem, cita starpā izmantojot Komisijas darbu stratēģiskās prognozēšanas jomā;
• tiek ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi;
• visā pasaulē tiek popularizētas ES vērtības un efektīvi regulējuma modeļi, atbalstot labāka regulējuma paraugpraksi starptautiskās politikas veidošanā, piemēram, globālu standartu radīšanu. 

Kādi ir galvenie labāka regulējuma rīki?

Izvērtēšana, atbilstības pārbaudes un ietekmes novērtējumi

Komisija ir atbildīga par jaunu Eiropas tiesību aktu un rīcībpolitikas plānošanu, sagatavošanu un ierosināšanu. Šis darbs tiek veikts atbilstīgi Komisijas gada darba programmai. Sagatavošanas procesā Komisija ievēro virkni noteikumu un pamatnostādņu. 

Saskaņā ar principu “vispirms jānovērtē” pirms pārskatīšanas notiek pastāvošas politikas vai regulējuma izvērtēšanas darbs, kura gaitā tiek iegūti problēmas izklāstam vajadzīgie pierādījumi.

Komisijas veiktajos novērtējumos un atbilstības pārbaudēs analizē jau esošo rīcībpolitiku, programmu un tiesību aktu sniegumu. Pamatojoties uz pierādījumiem, novērtējumos analizē pašreizējo rīcībpolitiku vai tiesību aktu efektivitāti, piemērotību, saskanību un to radīto ES pievienoto vērtību. Šos novērtējumus tad izmanto, gatavojot tiesību aktu pārskatīšanu vai jaunas iniciatīvas. 

Ietekmes novērtējumos analizē, vai nepieciešama rīcība ES līmenī, kā arī analizē pieejamo risinājumu iespējamo ietekmi un sniedz Komisijai padomus izvēles izdarīšanā un priekšlikuma sagatavošanā. Šo analīzi veic sagatavošanās posmā, pirms Komisija pabeidz jauna vai pārskatīta tiesību akta priekšlikumu.  

Svarīgs rīks nākotnes prasībām atbilstošas un saskaņotas politikas izveidei visās nozarēs ir arī stratēģiskā prognozēšana. Tā aplūko dažādus iespējamos nākotnes variantus, kā arī iespējas un problēmas, ko tie varētu radīt. Galu galā tā palīdz politikas veidotājiem rīkoties jau tagad, lai veidotu nākotni.

Vienkāršošana ir viens no labāka regulējuma pamatprincipiem

Par atskaites punktu izmantojot Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT), Komisija vēl aktīvāk strādā pie tā, lai vienkāršotu ES tiesību aktus un samazinātu nevajadzīgās izmaksas, tajā pašā laikā turpinot nodrošināt nosprausto mērķu sasniegšanu. Ar novērtējumu un piemērotības pārbaužu palīdzību veicot ES acquis “stresa testus”, Komisija izstrādā vienkāršošanas priekšlikumus, ar kuriem galu galā tiek vienkāršots ES regulējums un mazināts regulatīvais slogs. Tas palīdzēs Komisijai sasniegt mērķi: samazināt administratīvo slogu vismaz par 25 %, bet attiecībā uz MVU – vismaz par 35 %. Princips “viens pieņemts – viens atcelts” nodrošina, ka tiek ņemti vērā visi ar Komisijas iniciatīvām radītie slogi un ka administratīvos slogus kompensē, atceļot līdzvērtīgus slogus tajā pašā politikas jomā.

Svarīga prioritāte ir konkurētspēja: jauns MVU un konkurētspējas apsekojums palīdzēs labāk ņemt vērā šis divas dimensijas ietekmes novērtējumos. Komisija panākto progresu ceļā uz šiem mērķiem atspoguļo ikgadējā pārskatā par paveikto vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas jomā.

Kvalitātes kontrole

Regulējuma kontroles padome – neatkarīga struktūra, kurā darbojas Komisijas ierēdņi un eksperti, kas nenāk no Komisijas, – izskata ietekmes novērtējumus un dažus atlasītus izvērtējumus. Tā publicē gada ziņojumus, kuros izklāsta sava pamatuzdevuma izpildē paveikto.

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Saskaņā ar subsidiaritātes principu Komisijai jārīkojas tikai tad, kad tas ir vajadzīgs un kad tās darbības rezultāti nepārprotami sniedz lielāku ieguvumu nekā valsts, reģionu vai vietējā līmenī veikti pasākumi. Visām politiski sensitīvām un svarīgām iniciatīvām, kas ietver ietekmes novērtējumu, ir pievienota subsidiaritātes novērtējuma tabula. 

Proporcionalitātes princips ir vērsts uz ierosināto tiesību aktu finansiālo un administratīvo ietekmi, lai nodrošinātu, ka regulatīvie pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu paredzētos likumdošanas un politikas mērķus. Šī ietekme ir jāsamazina līdz minimumam, un tai ir jābūt samērā ar sasniedzamajiem mērķiem. Tas nozīmē, ka rīcībpolitikas tiek īstenotas maksimāli vienkāršā un izmaksu ziņā efektīvā veidā, izvairotos no nevajadzīgas birokrātijas.

Sadarbība ar ieinteresētajām personām

Konsultēšanās ar ieinteresētajā personām ir svarīgs labāka regulējuma programmas elements. Komisija piedāvā pilsoņiem un ieinteresētajām personām iespēju tiešsaistē sniegt atsauksmes visā politikas “dzīves cikla” gaitā, lai vāktu atsauksmes, kas noderīgas politikas veidošanā, un lai nodrošinātu pārredzamību.

Portāls “Izsakiet viedokli! – sabiedriskās apspriešanas un atsauksmes 

Kā tas darbojas?

• Ieinteresētās personas var paust viedokli un sniegt atsauksmes gan par jaunām ES rīcībpolitikām un tiesību aktu priekšlikumiem, gan par jau esošiem tiesību aktiem (novērtējumus un atbilstības pārbaudes).
• Portāls ir pieejams daudzās valodās, un ir centralizēts, pārredzams un viegli lietojams.
• Saņemtās atsauksmes izskata lēmumu pieņemšanas procesā.

Komisijas pieeja ieinteresēto personu iesaistei ir atzīta par ļoti efektīvu: 2018. un 2021. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) novērtēja ES sniegumu kā vislabāko starp saviem dalībniekiem. 

Uzaicinājumi iesniegt atsauksmes un sabiedriskas apspriešanas

Ieinteresēto personu un iedzīvotāju viedokļi, praktiskā pieredze, atsauksmes un dati palīdz nodrošināt kvalitatīvākas un stabilākas politikas iniciatīvas un novērtējumus. Tos ievāc divus veidos:

• izsludinot uzaicinājumu iesniegt atsauksmes (ietekmes novērtējumiem, izvērtējumiem un atbilstības pārbaudēm), šādu atsauksmju sniegšanai atvēl 4 nedēļas;
• izsludinot sabiedrisko apspriešanu (tiesību aktiem). Tā ilgst 12 nedēļas.

Abas šīs procedūras principā ir pieejamas visās ES oficiālajās valodās. ES iedzīvotāji var aizpildīt sabiedrisko apspriešanu anketas un sniegt atsauksmes jebkurā no 24 ES oficiālajām valodām un saņemt visu atsauksmju un nostājas dokumentu neoficiālus mašīntulkojumus savā valodā.

Atsauksmes

Iedzīvotāji var Komisijai sniegt atsauksmes, arī sniedzot komentārus par tiesību aktu vai deleģēto un īstenošanas aktu priekšlikumiem. Pēc tam Komisija analizē un apkopo saņemtās atsauksmes un ieguldījumus (piemēram, aizpildītās sabiedrisko apspriešanu anketas). Tā iedzīvotāji var pārliecināties, kā viņu atsauksmes palīdz sagatavot iniciatīvas. Atsauksmes par leģislatīvo aktu projektiem tiek nodotas likumdevējiem (Eiropas Parlamentam un Padomei). 

Dialogi par īstenošanu un reālās situācijas pārbaudes

Katrs Eiropas Komisijas loceklis katru gadu organizēs vismaz divus īstenošanas dialogus ar ieinteresētajām personām, lai ES tiesību aktu īstenošanu pielāgotu reālajai situācijai. Tie nodrošinās platformu atklātai un pārredzamai diskusijai starp ieinteresētajām personām. Ar šo dialogu palīdzību Komisija sadarbosies ar ieinteresētajām personām, lai apzinātu šķēršļus pienācīgai īstenošanai. 

Komisija arī uzrunās praktiķus uzņēmumos, veicot reālās situācijas apsekojumus, lai izprastu viņu pieredzi uz vietas un ES tiesību aktu ietekmi uz viņu darbību. Šī tehniskā līmenī notiekošā apmaiņa palīdzēs apzināt un atrisināt praktiskas problēmas, šķēršļus vai apzināt pozitīvu pieredzi, kā arī palīdzēs saprast to saistību ar ES noteikumiem, īstenošanu un transponēšanu dalībvalstīs. 

Reālās situācijas apsekojumu rezultāti tiks izmantoti spēkā esošo tiesību aktu stresa testos (tostarp novērtējumos un atbilstības pārbaudēs) un turpmāko vienkāršošanas priekšlikumu izstrādē.

Partnerība un sadarbība

ES iestāžu sadarbība

ES likumdošanas procesa uzlabošana ir visu ES iestāžu un dalībvalstu kopīgs mērķis un atbildība. Labākais veids, kā uzlabot ES likumdošanas procesu un gūt labākus rezultātus, ir ciešāka sadarbība starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju.

Komisija var prognozēt tikai tādu ietekmi, izmaksas un ietaupījumus, kas saistīti ar pašas Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem. Izmaiņas, par kurām panākta vienošanās sarunās ar Eiropas Parlamentu un Padomi, var būtiski mainīt regulējuma sekas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārvaldei. 

Komisija atsāks politisko dialogu ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai apspriestu idejas un lai visas puses varētu kopīgi novērtēt savu ierosināto grozījumu ietekmi un izpildīt savas saistības saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu.

Īstenošana, ko veic dalībvalstis

ES pamatā ir kopīgi saskaņoti noteikumi. Lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES nodrošinātu drošu tiesisko vidi, dalībvalstīm šie noteikumi ir pilnībā un laikus jāīsteno. Tām ir jānodrošina, ka noteikumi tiek pareizi piemēroti un izpildīti, lai varētu sniegt iecerētos ieguvumus. Nepareiza īstenošana rada izmaksas un juridisko nedrošību gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Starptautiskā sadarbība

Starptautiskā sadarbība regulējuma jomā ir būtiska ES regulatīvās politikas sastāvdaļa. Komisijas labāka regulējuma politika gadu gaitā ir attīstījusies, un tās pamatā ir arī starptautiskās norises, piemēram, ESAO izstrādātie dažādie politikas ieteikumi. 

Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēs un rīkkopā ir precizēts, kā, novērtējot un izstrādājot ES politiku, būtu jāņem vērā starptautiskais konteksts un kā mums būtu jākonsultējas ar starptautiskajiem partneriem un ieinteresētajām personām. Tas attiecas, piemēram, uz prasību mūsu politikas izstrādē ņemt vērā starptautiskos līgumus un nolīgumus, visaptveroši ņemt vērā ģeopolitisko ietekmi, paziņot par tiesību aktu projektiem Pasaules Tirdzniecības organizācijai, integrēt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas tagad ir iekļauti izvērtējumos un ietekmes novērtējumos, u. c. 

Dokumenti

Pilnvarojuma vēstule Valdim Dombrovskim kā ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidātam un īstenošanas un vienkāršošanas komisāra amata kandidātam