Klimata pārmaiņas, digitālo tehnoloģiju attīstības pieaugošais temps un ģeopolitiskās pārmaiņas ir tikai dažas no tendencēm, kas nopietni ietekmē eiropiešu dzīvi. Šīs pārmaiņas notiek visos līmeņos: sākot no pašvaldību līmeņa politikas līdz pat globālām varas struktūrām. Lai prognozētu šīs pārmaiņas un tām sagatavotos un atbalstītu pāreju uz zaļu, digitālu un taisnīgāku Eiropu, Komisija uzlabo sagatavotību krīzēm un cenšas veidot uz pierādījumiem balstītu proaktīvu politiku. Tāpēc Komisija iegulda centienos, lai integrētu stratēģisko prognozēšanu savā darbā.

Kas ir stratēģiskā prognozēšana?
Prognozēšana ir disciplīna, kurā tiek pētītas un prognozētas iespējamās turpmākās norises ar mērķi veidot vēlamo nākotni. Lai to izdarītu, prognozēšanai strukturētā un sistēmiskā veidā izmanto kolektīvo intelektu. Savukārt stratēģiskās prognozēšanas mērķis ir skatu uz nākotni ņemt vērā Eiropas Savienības politikas veidošanā, stratēģiskajā plānošanā un sagatavotībā. Tas palīdz ES paredzēt turpmākos satricinājumus un iespējas, kā arī sagatavoties un veidot tādu nākotni, kādu vēlamies.
Stratēģiskā prognozēšana nav nākotnes paredzēšana; tā aplūko dažādus iespējamos nākotnes variantus, kā arī iespējas un problēmas, ko tie varētu radīt. Galu galā tā palīdz politikas veidotājiem rīkoties pašreizējā momentā, lai veidotu nākotni.
Galvenie dalībnieki
Politiskā līmenī par stratēģisko prognozēšanu atbild komisārs starppaaudžu taisnīguma, jaunatnes, kultūras un sporta jautājumos. Ģenerālsekretariāts un Kopīgais pētniecības centrs vada šī mandāta īstenošanu (šis centrs balstās uz savu iekšējo prognozēšanas kapacitāti). Komisijas stratēģiskās prognozēšanas tīkls nodrošina politikas koordinēšanu ilgtermiņā starp visiem ģenerāldirektorātiem. Prognozēšanas jomā Komisija cieši sadarbojas ar citām ES iestādēm, piemēram, Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) kontekstā. Tā sadarbojas arī ar starptautiskiem partneriem un veido partnerības, kurās tiek izmantota dalībvalstu pārvaldes prognozēšanas kapacitāte (ES mēroga prognozēšanas tīklā).
Stratēģiskās prognozēšanas ziņojumi
Komisija izstrādā ikgadēju stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu, kuru izmanto Komisijas darba programmās un daudzgadu plānošanā. Šo plānošanu veic iesaistošā un starpnozaru prognozēšanas procesā, kuru vada Komisijas dienesti, konsultējoties ar dalībvalstīm, ESPAS partneriem un ārējām ieinteresētajām personām.
2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums “Ilgtspēja un cilvēku labbūtība Eiropas atvērtās stratēģiskās autonomijas centrā” pievēršas visbūtiskākajām un savstarpēji saistītām sociālām un ekonomiskām problēmām, kas ES būs jāatrisina ceļā uz ilgtspēju. Ziņojumā arī ierosināts, kurās 10 jomās ES būtu jārīkojas, lai spētu sekmīgi īstenot pāreju. Tas viss stiprinās Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju un pozīcijas globālajā sacensībā, kuras mērķis ir klimatneitrāla ekonomika.
2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums
2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums “Zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķsadarbība jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā” koncentrējas uz mijiedarbību starp divējādo pārkārtošanos Eiropā, ņemot vērā arī neviendabīgo un mainīgo ģeopolitisko situāciju, kurā šī pārkārtošanās notiek. Tajā uzsvērta digitālo tehnoloģiju būtiskā nozīme Eiropas piecās stratēģiskajās nozarēs, kuras rada lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju: enerģētika, transports, rūpniecība, būvniecība un lauksaimniecība. Tajā arī ieskicētas 10 rīcības jomas, kas ir svarīgas, lai līdz 2050. gadam maksimāli palielinātu sinerģiju un mazinātu spriedzi starp abām pārejām.
2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums
2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā ES spēja rīkoties un rīcības brīvība ir skatīta uz nākotni vērstā starpnozaru perspektīvā, pievēršoties svarīgām tendencēm, kas ietekmēs ES vismaz līdz 2050. gadam, piemēram: klimata pārmaiņas un citas problēmas, tehnoloģiskās pārmaiņas, spiediens uz demokrātiju un vērtībām, kā arī izmaiņas pasaules kārtībā un demogrāfijā. Ziņojumā ir arī norādītas 10 jomas, kurās ES varētu nostiprināt spēju rīkoties un rīcības brīvību.
2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums
2020. gada stratēģiskās plānošanas ziņojumā “Iezīmējam kursu uz noturīgāku Eiropu” tika analizētas pirmās strukturālās “mācības”, kas gūtas saistībā ar Covid-19 krīzi, un izskaidrots, kā prognozēšana var palīdzēt stiprināt Eiropas noturību ilgtermiņā fundamentālu un strauju pārmaiņu laikmetā. Tālab tajā ir analizēta ES noturība četrās dimensijās: sociālā un ekonomiskā, ģeopolitiskā, zaļā un digitālā. Ziņojumā tika iekļauti noturības infopaneļi, kas politikas veidotājiem noder kā novērošanas rīki.
2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums
Prognozēšanas tīkls ES mērogā
Par ES mēroga prognozēšanas tīkla izveidi tika paziņots Komisijas 2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā. Tā mērķis ir attīstīt sinerģiju, kas izmanto publiskās pārvaldes prognozēšanas spējas, sakoncentrējot ziņas un prognozēšanas prasmes no visām dalībvalstīm un Eiropas Komisijas, lai Eiropas nākotnei svarīgos jautājumos nodrošinātu stratēģisku apmaiņu un sadarbību.
Prognozēšanas tīklam ES mērogā ir divi līmeņi. “Nākotnes ministri”, kurus izvirzījusi katra dalībvalsts, neformāli tiekas vismaz reizi gadā. Viņi apspriež Eiropas nākotnei būtiskus jautājumus.
Nākotnes ministriem viņu darbā palīdz augstu valsts pārvaldes ierēdņu tīkls. Šie ierēdņi tiekas vismaz divreiz gadā, lai sagatavotu ministru sanāksmes, sekotu līdzi tam, kā veicas ar sanāksmju secinājumu pēcpasākumu izpildi, un sadarbotos tematiskajās darba grupās.
Atbalsts ES politikas izstrādei
Stratēģiskā prognozēšana palīdz uzlabot politikas veidošanu, izstrādāt nākotnes vajadzībām pielāgotas stratēģijas un nodrošināt, ka īstermiņa darbības ir saskaņotas ar ilgtermiņa mērķiem; tā izmanto vairākus paņēmienus. Tie aprakstīti tepat zemāk.
Potenciālo scenāriju analīze: notikumu un tendenču sistemātiska analīze un apkopošana, kuras rezultāts ir “nākotnes aina” vai pārmaiņu signālu vizuāls kartējums.
Megatendenču analīze: modeļu izmaiņu, tendenču un to mijiedarbības analīze un izpēte, kuras rezultāts ir nākotnes modelis un rīcības plāns.
Plānošana, izmantojot scenārijus: interaktīvs un iteratīvs process, kas ietver intervijas, analīzi un modelēšanu un kura rezultāts ir informācija par vairākiem ticamiem nākotnes scenārijiem un to, kā tie varētu īstenoties – neatkarīgi no tā, vai mums tie patīk vai ne.
Nākotnes redzējums: vēlamās virzības noteikšana; rezultāts ir kopīga izpratne par vēlamo nākotni un tās precīzs apraksts, kā arī vidēja termiņa ceļvedis, kurā detalizēti izklāstītas konkrētas darbības ceļā uz šī redzējuma īstenošanu.
Stratēģiskā prognozēšana palīdz Komisijai sasniegt stratēģiskās prioritātes:
- veikt prognozēšanas pasākumus attiecībā uz jautājumiem, kas vērsti uz nākotni, lai izpētītu veidus, kā sasniegt mērķus, kas izklāstīti Komisijas politiskajās prioritātēs, apzinātu galvenās tendences, riskus un aktuālas problēmas, un ES īpaši svarīgus jautājumus. Šie pasākumi ietver ikgadējo stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu publicēšanu vai atsauces prognožu scenāriju izmantošanu;
- atbalstīt Komisijas labāka regulējuma programmu. Galvenajām politikas iniciatīvām jābalstās uz stratēģisko prognozēšanu, nodrošinot, ka ES politikas pamatā ir skaidra izpratne par nākotnes tendencēm un jaunām problēmām, iespējamiem scenārijiem un problēmām un iespējām, kas no tiem izriet. Piemēram, Komisija ir izstrādājusi prognožu scenārijus, kuros izklāstīti nākotnes varianti 2040. gadā. Tie tiešā veidā ietekmē Komisijas Paziņojumu par ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem;
- atbalstīt refleksiju par nākotni politikas veidotāju starpā un iedvesmot ilgtermiņa stratēģijas svarīgos politikas jautājumos, mērķtiecīgi strādājot pie dažādiem tematiem, piemēram, lauksaimnieku profesionālā loma nākotnē (līdz 2040. gadam), muitas nākotne ES un darbvietu nākotne ir zaļa.
- atbalstīt pārskatīšanu, kas notiek saskaņā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu, kura identificē iespējas samazināt regulatīvo slogu Eiropā un ļauj novērtēt, vai spēkā esošie ES tiesību akti joprojām ir piemēroti nākotnei.
Turpmākie pasākumi
- Sadarbības stiprināšana ES mēroga prognozēšanas tīklā, lai pilnveidotu dalībvalstu pārvaldes iestāžu prognozēšanas spējas visā Eiropas Savienībā.
- Komisijas stratēģiskās prognozēšanas programmas īstenošana un pārdomas par turpmākajām iniciatīvām.
- Sadarbība ar citām ES iestādēm Eiropas Stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) ietvaros.
Kontaktinformācija
Ja jums ir jautājumi, rakstiet mums: SG-FORESIGHT@ec.europa.eu; JRC-FORESIGHT@ec.europa.eu