Page contents Page contents Parlaments un Padome piemēro parasto likumdošanas procedūru Vairums ES tiesību aktu tiek pieņemti, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, kurā Eiropas Parlamentam (ko tiešās vēlēšanās ievēl ES pilsoņi) un ES Padomei (kuras sastāvā ir visu 27 ES valstu pārstāvji) ir vienāda teikšana. Komisija sagatavo tiesību akta priekšlikumu Parlamentam un Padomei, kuriem teksts ir jāapstiprina, lai tas kļūtu par ES tiesību aktu. Kā tas notiek? Parlaments un Padome izskata un groza tekstu vairākos tiesību akta priekšlikuma lasījumos. Ja abas iestādes apstiprina grozījumus, tiesību akta priekšlikums tiek pieņemts. Ja Parlaments un Padome nespēj savstarpēji vienoties par grozījumiem, dokumentu izskata otrajā lasījumā. Ja vienošanās netiek panākta arī otrajā lasījumā, priekšlikumu iesniedz “samierināšanas komitejai”, ko veido vienāds skaits Parlamenta un Padomes pārstāvju. Sanāksmēs piedalās un aktīvi iesaistās arī Komisijas pārstāvji. Kad komiteja panāk vienošanos, teksts tiek iesniegts Parlamentam un Padomei trešajam lasījumam, lai to beidzot varētu pieņemt kā tiesību aktu. Retos gadījumos, kad abām iestādēm neizdodas vienoties, attiecīgais tiesību akts netiek pieņemts. Lasiet vairāk par Parlamenta uzdevumiem un Padomes uzdevumiem parastās likumdošanas procedūrā. Īpašās likumdošanas procedūras Šīs procedūras tiek izmantotas tikai atsevišķos gadījumos. Parasti ES Padome ir vienīgais likumdevējs, un Parlamentam ir tikai jāapstiprina tiesību akta priekšlikums vai arī jāpiedalās tā apspriešanā. Retāk tiesību aktus var pieņemt Parlaments (pēc apspriešanās ar Padomi). Komisijas pieņemtie akti Padome un Parlaments var pilnvarot Komisiju pieņemt divu veidu neleģislatīvus aktus: īstenošanas aktus, ar kuriem ievieš konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu tiesību aktu vienādu īstenošanu visās ES valstīs; deleģētos aktus, kuri groza vai papildina esošos aktus, lai pievienotu jaunus (nebūtiskus) noteikumus. Īstenošanas akti un deleģētie akti Līgumu pārskatīšana ES līgumus, kas ir visu ES tiesību pamatā, var pārskatīt, lai ES tiesību aktus un politiku pielāgotu jaunajiem izaicinājumiem. Lai ieviestu jebkādas izmaiņas ES līgumos, ir vajadzīga visu 27 ES valstu vienprātīga piekrišana. Līgumu pārskatīšanai var izmantot divas procedūras: parastā pārskatīšanas procedūra, ko izmanto, lai ES līgumos ieviestu būtiskus grozījumus, kā ES kompetences paplašināšana vai sašaurināšana; vienkāršotā pārskatīšanas procedūra, kuru var izmantot, lai ieviestu izmaiņas attiecībā uz ES iekšpolitiku un iekšējām darbībām, tādām kā lauksaimniecība un zivsaimniecība, iekšējais tirgus, robežkontrole, ekonomiskā un monetārā politika, ja šo izmaiņu rezultātā netiek paplašināta ES kompetence. Valstu parlamentu loma Valstu parlamenti visus Komisijas sagatavotos tiesību aktu priekšlikumus saņem vienlaicīgi ar Eiropas Parlamentu un Padomi un var sniegt savus atzinumus par tiem. Jomās, kur rīcības pilnvaras ir gan ES, gan dalībvalstīm, valstu parlamenti pārbauda, vai attiecīgā darbība nebūtu efektīvāka valsts vai reģionu līmenī (subsidiaritātes princips). To sauc par “subsidiaritātes kontroles mehānismu”. Attiecības ar valstu parlamentiem
