Eiropas industriālā stratēģija

Komisija 2020. gada 10. martā lika pamatus tādai industriālajai stratēģijai, kas atbalsta divējādo pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku, padara ES rūpniecību konkurētspējīgāku pasaules mērogā un pastiprina Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju. Nākamajā dienā pēc jaunās industriālās stratēģijas iesniegšanas Pasaules Veselības organizācija izziņoja Covid-19 pandēmiju.

2021. gada 11. maijā Komisija atjaunināja ES industriālo stratēģiju, tādējādi nodrošinot, ka tās industriālās ieceres pilnībā ņem vērā Covid-19 krīzes radītos jaunos apstākļus un palīdz pāriet uz ilgtspējīgāku, digitālāku, izturētspējīgāku un globāli konkurētspējīgāku ekonomiku. Atjauninātā stratēģija neaizstāj 2020. gada industriālo stratēģiju, ne arī pārtrauc iesākto. Gluži pretēji — tā aicina pielikt neatlaidīgākus pūliņus pasākumu īstenošanā. Šis ir mērķtiecīgs atjauninājums, kas norāda uz veicamajiem uzdevumiem un atziņām, ko varam gūt.

Visos šīs stratēģijas pasākumos jāņem vērā, ka dažādajās ekosistēmās galvenais inovācijas virzītājspēks ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Tas tiek atspoguļots horizontāli, veltot lielāku uzmanību MVU regulatīvajam slogam. Ir paredzēti jauni pasākumi, kas MVU un jaunuzņēmumiem nodrošinās būtiskas priekšrocības, kuras izriet no stiprāka vienotā tirgus, mazākas atkarības no piegādēm un ātrākas zaļās un digitālās pārkārtošanās. Stratēģijā ir iekļauti arī daži uz MVU orientēti pasākumi, piemēram, palielināt noturību, vērsties pret maksājumu kavējumiem un atbalstīt maksātspēju.

Covid-19 krīzē gūtās atziņas

Covid-19 krīze ir smagi skārusi ES ekonomiku. Atkarībā no dažādām ekosistēmām un dažāda apmēra uzņēmumiem tās ietekme variē. Šī krīze ir atklājusi, ka globālās vērtību veidošanas ķēdes ir savstarpēji ļoti atkarīgas, un parādījusi globāli integrēta un labi funkcionējoša vienotā tirgus izšķirīgo nozīmi.

Krīzes ietekme atkarībā no dažādām ekosistēmām un dažāda apmēra uzņēmumiem variē, tomēr krīze galvenokārt atklājusi šādas problēmas: 

• robežas ierobežo cilvēku, preču un pakalpojumu brīvu apriti;
• pārtrauktas globālās piegādes ķēdes ietekmē pirmās nepieciešamības preču pieejamību; 
• ir traucēts pieprasījums.

Atjauninātā industriālā stratēģija piedāvā jaunus veidus, kā ņemt vērā krīzē gūtās atziņas un saglabāt investīciju līmeni. Zemāk nosaukti tās galvenie elementi.

Vienotā tirgus noturība

Vienotais tirgus ir pats svarīgākais Eiropas Savienības aktīvs, kas Eiropas uzņēmumiem piedāvā noteiktību, darbību plašā mērogā un atspēriena punktu globālai darbībai. Covid-19 pandēmija diemžēl iedragāja arī vienotā tirgus piedāvātās iespējas. Robežu slēgšana, traucētas piegādes un situācijas neparedzamība ievērojami ietekmēja gan uzņēmumus, gan iedzīvotājus.     

Lai risinātu šos jautājumus, Komisija ir ierosinājusi vairākus pasākumus. 

14 rūpniecības ekosistēmas ir: aerokosmonautika un aizsardzība, agropārtika, būvniecība, kultūra un radošās industrijas, digitālā nozare, elektronika, energoietilpīgās nozares, veselība, mobilitāte, transports, autobūve, pakalpojumi dzīvesvietā, sociālā ekonomika un civilā drošība, mazumtirdzniecība, tekstilnozare, tūrisms.

ES atvērtas stratēģiskās autonomijas stiprināšana

Ziņojums arī piedāvā padziļinātu analīzi par 6 stratēģiskajām jomām, kurās ES ir atkarīga: izejvielas, akumulatori, zāļu aktīvās vielas, ūdeņradis, pusvadītāji un mākoņdatošanas un perifērdatošanas tehnoloģijas

• izejvielas;
• baterijas;
• aktīvās farmaceitiskās vielas;
• ūdeņradis;
• pusvadītāji;
• mākoņdatošanas un perifērdatošanas tehnoloģijas.

Divējādās pārkārtošanās paātrināšana

2020. gada industriālajā stratēģijā ir to darbību saraksts, kas atbalsta ES rūpniecības zaļo un digitālo pārkārtošanos. Daudzas no tām jau ir pieņemtas vai sāktas. Diemžēl pandēmija ir krasi samazinājusi šīs pārveides ātrumu un mērogu. Nākotnē, visticamāk, attīstīsies tie uzņēmumi, kas cenšas panākt ilgtspēju un digitalizāciju. 

Divējādās pārkārtošanās paātrināšanai Komisija ierosina tālāk aprakstīto.