Eiropas industriālā stratēģija

Komisija 2020. gada 10. martā lika pamatus tādai industriālajai stratēģijai, kas atbalsta divējādo pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku, padara ES rūpniecību konkurētspējīgāku pasaules mērogā un pastiprina Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju. Nākamajā dienā pēc jaunās industriālās stratēģijas iesniegšanas Pasaules Veselības organizācija izziņoja Covid-19 pandēmiju.

2021. gada 11. maijā Komisija atjaunināja ES industriālo stratēģiju, tādējādi nodrošinot, ka tās industriālās ieceres pilnībā ņem vērā Covid-19 krīzes radītos jaunos apstākļus un palīdz pāriet uz ilgtspējīgāku, digitālāku, izturētspējīgāku un globāli konkurētspējīgāku ekonomiku. Atjauninātā stratēģija neaizstāj 2020. gada industriālo stratēģiju, ne arī pārtrauc iesākto. Gluži pretēji — tā aicina pielikt neatlaidīgākus pūliņus pasākumu īstenošanā. Šis ir mērķtiecīgs atjauninājums, kas norāda uz veicamajiem uzdevumiem un atziņām, ko varam gūt.

Visos šīs stratēģijas pasākumos jāņem vērā, ka dažādajās ekosistēmās galvenais inovācijas virzītājspēks ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Tas tiek atspoguļots horizontāli, veltot lielāku uzmanību MVU regulatīvajam slogam. Ir paredzēti jauni pasākumi, kas MVU un jaunuzņēmumiem nodrošinās būtiskas priekšrocības, kuras izriet no stiprāka vienotā tirgus, mazākas atkarības no piegādēm un ātrākas zaļās un digitālās pārkārtošanās. Stratēģijā ir iekļauti arī daži uz MVU orientēti pasākumi, piemēram, palielināt noturību, vērsties pret maksājumu kavējumiem un atbalstīt maksātspēju.

Covid-19 krīzē gūtās atziņas

Covid-19 krīze ir smagi skārusi ES ekonomiku. Atkarībā no dažādām ekosistēmām un dažāda apmēra uzņēmumiem tās ietekme variē. Šī krīze ir atklājusi, ka globālās vērtību veidošanas ķēdes ir savstarpēji ļoti atkarīgas, un parādījusi globāli integrēta un labi funkcionējoša vienotā tirgus izšķirīgo nozīmi.

6,3 %

ES ekonomikas kritums

60 %

MVU, kuri ziņojuši par apgrozījuma samazināšanos 2020. g.

24 %

ES iekšējās tirdzniecības kritums, 2020. g. 2. un 3. kv.

1,7 %

nodarbinātības samazinājums mazajos un vidējos uzņēmumos, 2020. g. — 1,4 miljoni darbvietu

45 %

firmas, par kurām 2021. g. gaidāms, ka tās samazinās investīcijas

Krīzes ietekme atkarībā no dažādām ekosistēmām un dažāda apmēra uzņēmumiem variē, tomēr krīze galvenokārt atklājusi šādas problēmas:

robežas ierobežo cilvēku, preču un pakalpojumu brīvu apriti;
pārtrauktas globālās piegādes ķēdes ietekmē pirmās nepieciešamības preču pieejamību;
ir traucēts pieprasījums.

Atjauninātā industriālā stratēģija piedāvā jaunus veidus, kā ņemt vērā krīzē gūtās atziņas un saglabāt investīciju līmeni. Zemāk nosaukti tās galvenie elementi.

Stiprināt vienotā tirgus noturību
Mazinot atkarību, atbalstīt Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju
Atbalstīt divējādās pārkārtošanas ekonomisko pamatojumu

Vienotā tirgus noturība

Vienotais tirgus ir pats svarīgākais Eiropas Savienības aktīvs, kas Eiropas uzņēmumiem piedāvā noteiktību, darbību plašā mērogā un atspēriena punktu globālai darbībai. Covid-19 pandēmija diemžēl iedragāja arī vienotā tirgus piedāvātās iespējas. Robežu slēgšana, traucētas piegādes un situācijas neparedzamība ievērojami ietekmēja gan uzņēmumus, gan iedzīvotājus.

Lai risinātu šos jautājumus, Komisija ir ierosinājusi vairākus pasākumus.

Vienotā tirgus ārkārtas instruments: strukturāls risinājums, kurš nodrošinātu personu, preču un pakalpojumu pieejamību un brīvu apriti iespējamās nākotnes krīzēs.
Vienotā tirgus padziļināšana: galveno uzņēmējdarbības pakalpojumu standartu saskaņošanas iespēju izpēte, kā arī spēcīgāka tirgus uzraudzības digitalizācija un citi MVU paredzēti mērķtiecīgi pasākumi.
Vienotā tirgus pārraudzība: ikgadēja analīze par vienotā tirgus stāvokli, tai skaitā 14 rūpniecības ekosistēmām.

14 rūpniecības ekosistēmas ir: aerokosmonautika un aizsardzība, agropārtika, būvniecība, kultūra un radošās industrijas, digitālā nozare, elektronika, energoietilpīgās nozares, veselība, mobilitāte, transports, autobūve, pakalpojumi dzīvesvietā, sociālā ekonomika un civilā drošība, mazumtirdzniecība, tekstilnozare, tūrisms.

ES atvērtas stratēģiskās autonomijas stiprināšana

Eiropas Savienība daudz importē un eksportē. Atvērtība tirdzniecībai un investīcijām dod iespējas izaugsmei un stiprina noturību pret krīzēm. Covid-19 dēļ tika traucēta globālā piegādes ķēde, un līdz ar to Eiropā trūka atsevišķi vitāli svarīgi ražojumi. Tas mūs pamudināja turpināt uzlabot atvērto stratēģisko autonomiju svarīgās jomās, kas jau ietvertas ES 2020. gada industriālajā stratēģijā.
Komisija ierosina tālāk aprakstīto.

Daudzveidīgas starptautiskās partnerības: nodrošināt, ka tirdzniecībai un investīcijām arī turpmāk ir liela nozīme mūsu ekonomikas noturības veidošanā.
Industriālās alianses arī var būt piemērots veids, ja tās paātrina darbības, kas citādi neattīstītos, nozarēs, kurās tās mudina privātos investorus atklāti, pārredzami un pilnībā konkurences noteikumiem atbilstoši izpētīt jaunu partnerību un uzņēmējdarbības modeļu veidošanas iespējas un kur tām ir potenciāls radīt darbvietas ar augstu pievienoto vērtību. Alianses nodrošina platformu, kas ir plaša un principā atvērta, un īpašu uzmanību pievērsīs jaunuzņēmumu un MVU iekļautībai. Komisija gatavojas izveidot procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju aliansi un Rūpniecības datu, perifērdatošanas un mākoņdatošanas aliansi un apsver iespēju izveidot kosmisko nesējraķešu aliansi un nulles emisijas aviācijas aliansi.
Pārraudzīt stratēģisko atkarību: publicēt pirmo ziņojumu, kurā analizētas ES stratēģiskās atkarības. Ziņojums aptver 137 produktus paaugstināta riska ekosistēmās, attiecībā uz kuriem ES ir ļoti atkarīga no ārvalstu avotiem.

Stratēģiskās atkarības analīze

137 produkti augsta riska ekosistēmās, attiecībā uz kuriem ES ir ļoti atkarīga no ārvalstu piegādātājiem (pavisam tika analizēti 5200 produkti).
Šie produkti veido 6 % no visu Eiropā importēto produktu vērtības.
Lielākā atkarība (vairāk nekā puse no produktiem) ir no Ķīnas, aiz tās seko Vjetnama un Brazīlija.
34 produkti ir neaizsargātāki, un tos ir maz iespēju diversificēt un aizstāt ar ES produkciju. To vidū ir dažādas izejvielas un ķīmiskas vielas, kas tiek izmantotas energoietilpīgās nozarēs un medicīnā.
Šie produkti veido 0,6 % no visu Eiropā importēto produktu vērtības.

Ziņojums arī piedāvā padziļinātu analīzi par 6 stratēģiskajām jomām, kurās ES ir atkarīga: izejvielas, akumulatori, zāļu aktīvās vielas, ūdeņradis, pusvadītāji un mākoņdatošanas un perifērdatošanas tehnoloģijas

izejvielas;
baterijas;
aktīvās farmaceitiskās vielas;
ūdeņradis;
pusvadītāji;
mākoņdatošanas un perifērdatošanas tehnoloģijas.

Divējādās pārkārtošanās paātrināšana

2020. gada industriālajā stratēģijā ir to darbību saraksts, kas atbalsta ES rūpniecības zaļo un digitālo pārkārtošanos. Daudzas no tām jau ir pieņemtas vai sāktas. Diemžēl pandēmija ir krasi samazinājusi šīs pārveides ātrumu un mērogu. Nākotnē, visticamāk, attīstīsies tie uzņēmumi, kas cenšas panākt ilgtspēju un digitalizāciju.

Divējādās pārkārtošanās paātrināšanai Komisija ierosina tālāk aprakstīto.

Pārkārtošanās risinājumi
Nozare un ieinteresētās personas kopīgi izstrādā pārkārtošanās risinājumus, kuros norādīts, kādas darbības būs vajadzīgas, lai panāktu divējādo pārkārtošanos. Tas ļaus labāk saprast, kādā mērogā ir jāstrādā, kādi ir priekšnosacījumi un gaidāmie ieguvumi.
Vairākvalstu projekti
Lai palīdzētu panākt atveseļošanos un attīstīt zaļās un digitālās spējas, Komisija atbalstīs dalībvalstis kopīgos projektos, lai maksimāli palielinātu ieguldījumus Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros.
Tērauda rūpniecības analīze
Lai tērauda rūpniecību padarītu tīru un konkurētspējīgu, Komisija analizē un risina šīs nozares problēmas.

Parnerības programmā “Apvārsnis Eiropa”
Lai finansētu mazoglekļa tehnoloģijas un procesu pētniecību un inovāciju, nepieciešams apvienot privāto un publisko finansējumu.
Pieejama dekarbonizēta enerģija pietiekošā daudzumā un par pieņemamu cenu
Komisija strādās ar dalībvalstīm, lai paātrinātu investēšanu atjaunojamajos energoresursos, elektrotīklos un likvidētu šķēršļus.