2022. gada 23. februārī Eiropas Komisija nāca klajā ar otro padziļināto Eiropas stratēģiskās atkarības analīzi. Tajā galvenā uzmanība pievērsta piecām jomām, kurās Eiropa kļūst aizvien atkarīgāka no ārpussavienības valstīm. Mērķis ir labāk izprast ar atkarību saistītos riskus un iespējas mazināt šo atkarību.
Kritiski nozīmīgas izejvielas, tādas kā retzemju metāli un magnijs, ir vajadzīgi daudzu tādu svarīgu produktu un tehnoloģiju ražošanai, no kuriem atkarīga ES spēja samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Bez retzemju metālu pastāvīgajiem magnētiem nevar darboties elektroautomobiļi un vēja turbīnas. Magnijs ir svarīgs kausēšanas materiāls, piemēram, alumīnija ražošanā. Alumīnijam ir svarīga loma degvielas patēriņa samazināšanā un mobilitātes radīto CO2 izmešu ierobežošanā.
Galvenās problēmas
- ES piekļuve magnijam un retzemju metāliem ir ļoti atkarīga no Ķīnas. 93 % no pasaulē saražotajiem retzemju metālu magnētiem un 89 % magnija nāk no Ķīnas.
- Eiropas Savienībā pieaug pieprasījums pēc šīm izejvielām. Līdz 2030. gadam ES pieprasījums pēc retzemju metālu pastāvīgajiem magnētiem varētu divkāršoties (līdz 40 000 tonnām gadā salīdzinājumā ar 18 000 tonnām 2019. gadā).
Ko var darīt ES?
- Eiropas Izejvielu alianse jau ir apzinājusi 14 rūpniecības projektus, kuru uzdevums ir nodrošināt retzemju metālu ieguvi visā Eiropā.
- Kopš 2021. gadā piedzīvotajām apgādes grūtībām ES arī koordinē centienus paplašināt magnija ražošanu Eiropā.
- Tiek pētītas iespējas paplašināt starptautiskas partnerības izejvielu jomā.
- Jāpievērš lielāka uzmanība pārstrādei un materiālu aizstāšanai.
Droši un ilgtspējīgi ķīmiski produkti ir ārkārtīgi vajadzīgi visdažādākajiem produktiem un tehnoloģijām, piemēram, vēja turbīnām, akumulatoriem, ēku siltināšanas materiāliem un zālēm.
Galvenās problēmas
- Konstatēts, ka Eiropas piekļuve vairākām ķīmiskām vielām ir atkarīga no ierobežota ārpussavienības valstu skaita. Dažas no tām ir stratēģiski svarīgas, piemēram, jods, fluors, sarkanais fosfors, litija oksīds un hidroksīds, molidbēna dioksīds un volframāts.
- Vairākas Eiropas un Āzijas valstis (piemēram, Kazahstāna, Krievija, Ķīna) ir nozīmīgi šo stratēģisko ķīmisko vielu eksportētāji uz ES.
- Minētajām vielām ir ļoti daudz galapatēriņa veidu piegādes un pievienotās vērtības ķēdēs, piemēram, tādās jomās kā enerģijas uzglabāšana, pārtikas ražošana, saules enerģijas paneļu ražošanā izmantotie pusvadītāji un elektroautomobiļu akumulatoru ražošana.
Ko var darīt ES?
Atvērtas stratēģiskās autonomijas vairošanai Ilgtspēju sekmējošas ķimikāliju stratēģijas kontekstā būtu cita starpā iespējams veikt šādus pasākumus:
- veidot jaunas starptautiskas partnerības,
- investēt līdzekļus ilgtspējīgu alternatīvu ražošanā ES.
Saules fotoelementu tehnoloģijas ir kļuvušas par pasaulē visstraujāk augošajām enerģijas tehnoloģijām, un tām ir svarīga loma pietiekama dekarbonizētas elektroenerģijas daudzuma nodrošināšanā. Dažas no šīm tehnoloģijām ir arī kritiski svarīgas ES kosmosa un aizsardzības interesēm, piemēram, lai nodrošinātu zemes pavadoņu apgādi ar enerģiju.
Galvenās problēmas
Eiropas zaļais kurss nosaka, ka ir ievērojami jāpieaug pieprasījumam pēc saules enerģijas, — līdz 2050. gadam desmitkārtīgi.
ES uzņēmumiem pasaulē ir līderpozīcijas vairākos saules fotoelementu tehnoloģijas pievienotās vērtības ķēdes lejupējos segmentos. Tomēr ES ir nonākusi ievērojamā stratēģiskā atkarībā no augšupējiem ražošanas segmentiem:
- 96 % no visām saules elementu plātēm pasaulē saražo Ķīna,
- ES uzņēmumi saražo 1 % no visām saules elementu plātnēm, 0,4 % visu saules elementu un 2–3 % no visiem pasaulē saražotajiem moduļiem.
Nesenie globālie notikumi ir nopietni ietekmējuši saules fotoelementu paneļu importu un ieviešanu ES: 2021. gadā Eiropas Savienībā atlika vai atcēla 20–25 % saules enerģijas projektu.
Privātā sektora vadītā Eiropas saules enerģijas iniciatīva cenšas paplašināt saules fotoelementu ražošanu ES, lai līdz 2025. gadam ikgadējais ražošanas apjoms sasniegtu 20 GW.
Ko var darīt ES?
Ir vajadzīgi pasākumi ražošanas plašākai izvēršanai ES, jo īpaši tajos segmentos, kur atkarība ir visvairāk izteikta. Daži piemēri:
- finansējums un atbalsts, lai progresīvās un jaunās tehnoloģijas kļūtu gatavas tirgum,
- samazināt atkarību no dažiem kritiski svarīgiem izejmateriāliem,
- veidot sadarbību ar starptautiskiem partneriem.
No kiberdrošības ir atkarīga mūsu digitālās tehnoloģijas, mobilitātes, enerģētikas un veselības drošība, kā arī aizsardzība un kosmosa nozare. Tā kā pieaug kiberuzbrukumu skaits, ES ir jāuzlabo kiberdrošība un jāaizstāv savas intereses.
Galvenās problēmas
Lai arī ES ir pasaules līderis kiberdrošības pētniecībā, tā atpaliek kiberdrošības inovācijas un privāto investīciju jomā.
- Tikai 14 % no 500 pasaulē lielākajiem kiberdrošības uzņēmumiem galvenā mītne ir ES.
- Lielāko daļu no Eiropas Savienībā pašlaik izmantotās kiberaizsardzības aparatūras un programmatūras izstrādā ASV un ražo Ķīnā.
- Turklāt vairums ES kiberdrošības uzņēmumu ir MVU un atkarīgi no trešām pusēm.
Ko var darīt ES?
Lai vairotu ES kiberdrošības spējas, Komisija ir veikusi šādas darbības.
- ES Kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei, tostarp Eiropas Kibernoturības akts, uzlabos Eiropas noturību pret kiberdraudiem.
- Tiek veidota droša kvantisko sakaru infrastruktūra (EuroQCI).
- Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs, kura uzdevums ir nostiprināt ES spējas kiberdrošības jomā.
- Īpašs finansējums kiberdrošībai no programmas “Digitālā Eiropa” un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”; kiberdrošības finansējums no Eiropas Aizsardzības fonda.
- ES regulējums vairākām konkrētām tehnoloģijām un produktiem.
Mākoņa un perifērdatošanas programmatūra ir ārkārtīgi vajadzīga Eiropas digitalizācijai. Tas ietver IT lietojumprogrammatūru un pakalpojumus, ko izmanto uzņēmumi pēc pieprasījuma un atbilstīgi principam, ka tiek maksāts par katru lietošanas reizi (arī tos, kas vajadzīgi datošanas pamatinfrastruktūras pārvaldīšanai).
Galvenās problēmas
- Šādu tehnoloģiju tirgū dominē ierobežots skaits ārpussavienības valstīs dibinātu, globālu mākoņpakalpojuma sniedzēju. Tas var radīt potenciālu risku ES, jo šādos ārpussavienības valstu sniegtajos mākoņpakalpojumos var rasties traucējumi, turklāt ES lietotāji var kļūt atkarīgi no ierobežota skaita pakalpojumu sniedzēju. Ir arī risks, ka var notikt nelikumīga piekļuve datiem, jo tiek pārmērīgi centīgi piemērots vai izmainīts piemērojamais ārpussavienības valstu regulējums.
- Eiropas mākoņdatošanas tirgus apjoms ir 5,9 miljardi eiro. Periodā no 2017. līdz 2020. gadam šī vērtība ir trīskāršojusies. Tomēr ES mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju tirgus daļa ir samazinājusies no 26 % 2017. gadā līdz 16 % 2020. gadā.
Ko var darīt ES?
Daži no pasākumiem, ko varētu veikt Eiropas mākoņdatošanas nozares spēju nostiprināšanai:
- finansējums no programmas “Digitālā Eiropa” un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ar mākslīgo intelektu saistītām spējām, datiem un mākoņdatošanai;
- Eiropas Rūpniecības datošanas, perifērdatošanas un mākoņdatošanas alianse;
- Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments — Digitalizācija.