Saistībā ar industriālās stratēģijas atjaunināšanu Eiropas Komisija veica padziļinātus pārskatus par vairākām jomām, kuras var uzskatīt par Eiropas interesēm stratēģiskām jomām. Šajos pārskatos aplūkotas iespējamās stratēģiskās atkarības, to ietekme, kā arī attiecīgie politikas risinājumi, no kuriem daži jau tiek īstenoti. Šie novērtējumi nav visu iespējamo ES stratēģisko atkarību visaptveroša analīze, bet gan vairāku svarīgu jomu novērtēšanas pirmais posms.
Metāli un minerāli ir daļa no mūsu ikdienas. Līdz ar Eiropas rūpniecības pārkārtošanos uz klimatneitralitāti mēs, iespējams, būsim mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, taču tā vietā arvien vairāk izmantosim neenerģētiskas izejvielas. Piekļuve resursiem ir būtiska visai ES rūpniecībai, un tai ir būtiska nozīme Eiropas centienos sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus un nodrošināt ES ekonomikas digitālo pārveidi.
Tā kā ES neražo visas izejvielas, kas vajadzīgas, lai apmierinātu mūsu pieprasījumu, ES rūpniecībai jākonkurē ar citiem dalībniekiem attiecībā uz piekļuvi izejvielām.
Komisija 2020. gada kritiski svarīgo izejvielu sarakstā iekļāva 30 kritiski svarīgas izejvielas. Tās ir izejvielas, kas ir ekonomiski ļoti svarīgas, bet kuru piegādes apdraud lieli riski.
Retzemju metāli tiek izmantoti magnētos, kuri darbina elektromobiļus, un vēja turbīnās.
Bez gallija un indija nedarbotos gaismas diodes (LED) spuldzēs.
Pusvadītājiem ir vajadzīgs silīcijs.
Ūdeņraža degvielas elementiem un elektrolīzeriem ir vajadzīgi platīna grupas metāli.
Vairākas stratēģiskas nozares un tehnoloģijas ir atkarīgas no piekļuves kritiski svarīgām izejvielām
Dažu izejvielu ieguve ir ļoti koncentrēta atsevišķās valstīs
- 98 % no ES nepieciešamajiem retzemju elementiem piegādā Ķīna
- 98 % no ES izmantotā borāta nāk no Turcijas
- 71 % no ES vajadzīgā platīna nāk no Dienvidāfrikas
- Hafniju un stronciju ES piegādā pa vienam ES uzņēmumam.
Eksporta ierobežojumi attiecas uz vairāk nekā 70 % no kobalta, retzemju metālu un volframa ražošanas pasaulē.
Pieprasījums pēc galvenajām izejvielām atjaunojamo energoresursu un e-mobilitātes jomā no 2030. gada līdz 2050. gadam būtiski palielināsies
2020. gada rīcības plānā kritiski svarīgo izejvielu jomā ES ir izklāstījusi dažādas darbības, kuru mērķis ir veicināt noturīgas izejvielu piegādes ķēdes izveidi. Panākt resursapgādes drošību nozīmē diversificēt piegādes gan no primārajiem, gan sekundārajiem avotiem, samazināt atkarību un uzlabot resursefektivitāti un apritīgumu, tostarp ilgtspējīgu ražojumu izstrādi. Viens no galvenajiem Komisijas veiktajiem pasākumiem:
Eiropas Izejvielu alianse
Alianse tika izveidota 2020. gadā, un tās mērķis ir izveidot noturīgu izejvielu piegādes ķēdi, īpašu uzmanību pievēršot retzemju metāliem, ko izmanto magnētos un motoros. Lai to panāktu, alianse jau ir apzinājusi dalībvalstu un nozares investīciju projektus, lai atbalstītu retzemju metālu magnētu ražošanas jaudas palielināšanu ES.
Citas darbības, lai atbalstītu projektus izejvielu jomā
- Divi svarīgi projekti visas Eiropas interesēs (IPCEI) akumulatoru vērtības ķēdē
- Investīciju iespējas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu
- 300 miljoni EUR izejvielu pētniecībai un inovācijai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros
- Stratēģiskas starptautiskas partnerības, lai nodrošinātu diversificētu un ilgtspējīgu kritiski svarīgo izejvielu piegādi
- Atbalsts uzņēmējdarbības modelim “produkts kā pakalpojums”, lai stimulētu izejvielu reciklēšanu un atkārtotu izmantošanu
- Izejvielu izsekošana, izmantojot tehnoloģiju, saskaņotas datu prasības
- Atļauju izsniegšanas procesa uzlabošana, lai nodrošinātu paredzamību un uzturētu augstus vides standartus
- ES mēroga principu izstrāde izejvielu ilgtspējas jomā
Iedzīvotājiem medikamenti ir kritiski svarīgi. Tie piedāvā terapeitiskas iespējas slimību diagnosticēšanā, ārstēšanā un profilaksē un ir svarīgi, lai novērstu sabiedrības veselības apdraudējumus, tādus kā Covid-19 un jebkādas turpmākas pandēmijas. Šajā sakarā ir būtiski nodrošināt iedzīvotājiem piekļuvi drošām, iedarbīgām un kvalitatīvām zālēm par pieņemamu cenu. Tomēr mūsu veiktā analīze liecina, ka attiecībā uz vairākām veselības ekosistēmas izejvielām un produktiem ES ir atkarīga no ārvalstu piegādes ķēdēm.
Ņemot vērā zāļu piegādes ķēžu sarežģītību, tajās iespējami traucējumi, kas var rasties visā piegādes ķēdē gan ES, gan ārpus tās robežām. Traucējumi var rasties, piemēram, saistībā ar tirdzniecības strīdiem, kiberuzbrukumiem, nekoordinētu krājumu veidošanu, eksporta ierobežojumiem, loģistikas traucējumiem, ražotņu slēgšanu vai negadījumiem ražotnēs, kā arī saistībā ar labas ražošanas prakses (LRP) neievērošanu.
Farmācijas piegādes ķēde ir kļuvusi par vienu no integrētākajām piegādes ķēdēm pasaulē. Konkrēti, ģenērisko aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) ražošanā valda spēcīga reģionālā koncentrācija. Turklāt šī ražošana arvien spēcīgāk koncentrējas Indijā un Ķīnā.
Pasaulē saražoto ģenērisko aktīvo farmaceitisko vielu dalījums pa reģioniem, procentos (2015. g.)
- 66 % Āzijas un Klusā okeāna reģions (Indija un Ķīna)
- 24 % ES
- 3 % Ziemeļamerika
- 7 % pārējā pasaule
ES ir spēcīga ražošanas jauda. Tomēr nav pietiekami skaidrs, cik lielā mērā ES ir atkarīga no trešo valstu spējām attiecībā uz procesiem un ielaides materiāliem, kas nepieciešami AFV ražošanai. Ir svarīgi saprast, kuri ir kritiski svarīgie produkti, kas ir būtiski no sabiedrības veselības viedokļa un attiecībā uz kuriem ES nav pietiekamas ražošanas jaudas. Lai to risinātu, Komisija ir izveidojusi iniciatīvu
Strukturēts dialogs par zāļu piegādes drošību.
Kā paziņots ES zāļu stratēģijā, Eiropas Komisija ir ierosinājusi strukturētu dialogu ar attiecīgajiem publiskajiem un privātajiem partneriem farmācijas piegādes ķēdē ar mērķi:
- pirmkārt, labāk saprast vājos punktus un iespējamās atkarības, un,
- otrkārt, veikt pasākumus, lai stiprinātu farmācijas piegādes ķēžu noturību un nodrošinātu zāļu piegādes drošību pacientiem Eiropas Savienībā.
Akumulatoriem ir būtiska nozīme ES zaļās un digitālās pārveides nodrošināšanā. Tie ir būtiski, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus un panāktu, ka ES līdz 2050. gadam kļūst klimatneitrāla. Tie arī palīdz uzņēmumiem kļūt par pasaules līderiem tīru produktu un tehnoloģiju jomā. Akumulatori ir īpaši svarīgi elektrisko transportlīdzekļu ražošanā. Tos arvien vairāk izmanto enerģijas uzglabāšanai un citiem rūpnieciskiem lietojumiem, piemēram, dažādās iekārtās, elektriskajos instrumentos vai autoiekrāvējos.
Akumulatoru tehnikas ir dažādas. Tomēr litija joni (Li-ion) ir svarīgs komponents daudzos akumulatoru veidos, jo tiem ir izcila veiktspēja salīdzinājumā ar citām vispāratzītām un labi attīstītām akumulatoru tehnoloģijām.
Litija jonu akumulatoru elementu ražošanas jauda pasaulē 2018. gadā
Faktori, kas veicina ražošanas jaudas palielināšanu
|
Salīdzinājumā ar 1991. gadu litija jonu akumulatori tagad var uzkrāt par 300 % vairāk enerģijas | Izmaksu samazināšanās (2010. gadā 1 kWh izmaksāja 1100 USD, savukārt 2019. gadā vairs tikai 156 USD) |
|---|---|---|
 |
Tiek prognozēts, ka pieprasījums pasaulē palielināsies no 90 gigavatstundām (GWh) 2016. gadā līdz 4000 GWh 2040. gadā | Paredzams, ka Eiropas pieprasījums līdz 2028. gadam sasniegs 400 GWh |
Galvenās problēmas
ES ražo tikai 1 % no visām akumulatoru izejvielām. Lai apmierinātu mobilitātes un enerģijas uzkrāšanas nozares vajadzības, ES ir nepieciešams:
- 7-18 reizes vairāk litija līdz 2030. gadam
- 2-5 reizes vairāk kobalta līdz 2030. gadam
- 16-57 reizes vairāk litija līdz 2050. gadam
- 3-15 reizes vairāk kobalta līdz 2050. gadam
- 84 % pārstrādāto materiālu un komponentu nāk no Āzijas
- 8-9 % pārstrādāto materiālu un komponentu ir no ES
- ES ir paziņots par vairākām investīcijām akumulatoru materiālos, bet ir vajadzīgas papildu investīcijas
Ņemot vērā litija jonu akumulatoru nozīmi, Komisija pieņēma stratēģisku rīcības plānu, lai attīstītu Eiropas vērtību ķēdi. Saistībā ar to pēdējos gados ir mobilizētas publiskā un privātā sektora investīcijas saskaņā ar iniciatīvu:
Eiropas Akumulatoru alianse
2017. gadā izveidotā Eiropas Akumulatoru alianse atbalsta inovatīvas, konkurētspējīgas un ilgtspējīgas akumulatoru vērtības ķēdes attīstību Eiropā. Tas jo īpaši palīdz novērst akumulatoru ražošanas jaudas trūkumu ES. Tiek sagaidīti šādi rezultāti:
- līdz 2025. gadam Eiropas Savienībā uzbūvēt vismaz 15 gigarūpnīcas,
- līdz 2025. gadam piegādāt akumulatoru elementus 6 miljoniem elektromobiļu (360 GWh).
Eiropa līdz 2024. gadam varētu kļūt par otro lielāko litija jonu elementu ražotāju. Mūsu daļa globālajā ražošanas jaudā līdz 2024. gadam varētu palielināties līdz 14,7 % un 2029. gadā – līdz 16,6 % (salīdzinājumam — 2019. gadā tie bija 5,9 %).
Kopējie ieguldījumi
 Elektromobilitāte |
2019. gadā vien Eiropas elektromobilitātes vērtību ķēdē ir veiktas investīcijas 60 miljardu eiro apmērā (galvenokārt privātas) |
= 3,5 reizes vairāk nekā Ķīnā |
 Pētniecība |
Laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam ieguldīti aptuveni 270 miljoni eiro no ES pētniecības programmām |
Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros ierosināts piešķirt 925 miljonus eiro jaunajai Eiropas partnerībai rūpniecības akumulatoru vērtības ķēdes izveidei |
 Svarīgi projekti visas Eiropas interesēs (IPCEI) |
Pirmās IPCEI dotācijas: valsts atbalsts 3,2 miljardi eiro; paredzams, ka tas piesaistīs vēl 5 miljardus eiro privātā sektora investīciju |
Otrās IPCEI dotācijas: valsts atbalsts 2,9 miljardi eiro, ko, sagaidāms, papildinās 9 miljardi eiro privātā sektora investīcijas |
Citas iesāktas iniciatīvas
- Paredzams, ka 2022. gadā stāsies spēkā jauns tiesiskais regulējums attiecībā uz akumulatoriem
- ES kritiski svarīgo izejvielu vērtības ķēžu noturības stiprināšana
- Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma nodrošināšana akumulatoru pētniecībai
- Kvalificētu darbinieku nodrošināšana akumulatoru nozarē Eiropā
Atjaunojamam vai mazoglekļa ūdeņradim būs izšķiroša nozīme ar ES rūpniecības dekarbonizāciju un konkurētspēju saistīto galveno jautājumu risināšanā. ES ir tehnoloģiju līdere vairākās tīra ūdeņraža tehnoloģijās, un puse no elektrolīzeru ražotājiem ir Eiropas uzņēmumi. Tomēr ES ir atkarīga no galvenajiem komponentiem nepieciešamo izejvielu importa, kā arī no atjaunojamās enerģijas piegādēm.
Ūdeņradim ir plašs pielietojumu klāsts ekosistēmās, piemēram, ķīmiskajā un pārstrādes rūpniecībā, un to izmanto arī mobilitātes infrastruktūrā, enerģijas uzglabāšanā un apkurē. Tam ir augsts enerģijas saturs uz masas vienību, tāpēc tas ir piemērots, piemēram, smagajam transportam. Taču vispirms tas ir “jāiegūst” — vai nu no dabasgāzes, vai ūdens elektrolīzē.
Atjaunīgā ūdeņraža ražošanas elektrolīzera jaudas mērķtiecīga palielināšana
Soli pa solim uz Eiropas ūdeņraža enerģētikas ekosistēmu
- No šā brīža līdz 2024. g.
Atbalstīsim šādas darbības: Eiropas Savienībā tiek uzstādīti atjaunīgā ūdeņraža elektrolīzeri ar jaudu vismaz 6 gigavati un saražots līdz vienam miljonam tonnu atjaunīgā ūdeņraža
- No 2025. līdz 2030. g.
Eiropas integrētajā energosistēmā jāintegrē ūdeņradis: Eiropas Savienībā tiek uzstādīti atjaunīgā ūdeņraža elektrolīzeri ar jaudu vismaz 40 GW un saražots līdz pat 10 miljoniem tonnu atjaunīgā ūdeņraža
- 2030. g.
No 2030. gada atjaunīgais ūdeņradis tiks plaši ieviests visās grūti dekarbonizējamās nozarēs
Lai dekarbonizētu galvenās nozares (piemēram, tērauds, ķīmiskās vielas vai smagais transports), ir nepieciešamas apjomīgas un uzticamas tīra ūdeņraža piegādes. Atjaunojamā un mazoglekļa ūdeņraža trūkums īstermiņā un infrastruktūras trūkums varētu aizkavēt lēmumus par lejupējām investīcijām.
- Lai līdz 2030. gadam nodrošinātu vajadzīgo elektroenerģiju, nepieciešamas saules un vēja enerģijas ražošanas jaudas 80-120 GW apmērā
ES ir atkarīga no ūdeņraža ekonomikai nepieciešamo galveno komponentu (piemēram, elektrolīzeri un kurināmā elementi) izejvielu importa.
- Kurināmā elementu, elektrolīzeru un ūdeņraža uzglabāšanas tehnoloģiju ražošanai ir vajadzīgas aptuveni 30 izejvielas. 13 no tām ir klasificētas kā kritiski svarīgās izejvielas.
- Eiropas ūdeņraža alianse. Komisija ir izveidojusi Eiropas Tīrā ūdeņraža aliansi, par kuru paziņots 2020. gada martā pieņemtajā industriālajā stratēģijā. Lai īstenotu ES ūdeņraža stratēģiju, pašlaik tiek veidots investīciju un projektu portāls.
- ES finansējums. Ūdeņraža vērtības ķēdes attīstību var veicināt vairākas programmas, piemēram, gaidāmā Tīrā ūdeņraža partnerība programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, Inovāciju fonds, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Taisnīgas pārkārtošanās fonds.
- IPCEI. Notiek diskusijas starp vairākām dalībvalstīm par viena vai vairāku potenciālu IPCEI izstrādi.
- Sadarbība ar trešām valstīm. Lai izveidotu globālu, uz noteikumiem balstītu ūdeņraža tirgu, ir svarīgi tīra ūdeņraža pētniecībā un izstrādē, kā arī standartu un definīciju noteikšanā sadarboties pasaules mērogā.
- Atkarība. Lai mazinātu atkarību kurināmā elementu un elektrolīzeru jomā, saskaņā ar Izejvielu rīcības plānu un Eiropas Izejvielu aliansi turpinās darbības ar mērķi nodrošināt izejvielas.
Pusvadītāji piegādā enerģiju viedierīcēm un pakalpojumiem, ko izmantojam ikdienā. Tie ļauj galvenajām nozarēm ieviest jauninājumus un konkurēt pasaules mērogā, lai Eiropa varētu izstrādāt un ražot visspēcīgākos procesorus. Tomēr ierobežota ražošanas jauda, augstas iekļuves izmaksas un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi apdraud ES spēju pilnībā izmantot digitālās pārveides sniegtās iespējas.
ES problēmas lieliski ilustrē nesenais izejvielu trūkums autobūves nozarē. Pusvadītāju mikroshēmas ir visu digitālo produktu un pakalpojumu pamatā. Tās ir iebūvētas automobiļos, gaisa kuģos, medicīniskajā aprīkojumā, mobilajos tālruņos, tīklos un superdatoros.
Galvenās problēmas
Modernāko mikroshēmu koncepcija un izstrāde šobrīd var izmaksāt līdz pat 1 miljardam eiro. Modernai ražošanas iekārtai ir vajadzīgas investīcijas līdz pat 20 miljardu eiro apmērā. 2020. gadā tikai divi ražotāji – “TSMC” (Taivāna) un “Samsung” (Dienvidkoreja) – ražoja vismodernākās mikroshēmas.
ES ir ļoti atkarīga no ASV attiecībā uz vispārējiem dizaina rīkiem un no Āzijas — progresīvu mikroshēmu ražošanā.
Šo jomu spēcīgi ietekmē ģeopolitiskie saspīlējumi un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi. Mikroshēmu izstrādei un ražošanai arvien biežāk tiek atvēlētas milzīgas subsīdijas.
ES ieņēmumi uz visas pasaules fona ir aptuveni 10 %, un skaitļošanas un komunikācijas segmentā — aptuveni 6 %.
- Uzlabot tehnoloģijas. Kopīgajās Eiropas darbībās un iniciatīvās liela uzmanība būs jāpievērš procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju uzlabošanai, kas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka datu apstrāde, komunikācija, infrastruktūra un dažādie mākslīgā intelekta (MI) lietojumi ir gan jaudīgi, gan energoefektīvi.
- Kopīgi Eiropas centieni. 2020. gada decembrī daudzas dalībvalstis kopīgā deklarācijā vienojās sadarboties, lai stiprinātu ekosistēmu un paplašinātu Eiropas rūpniecības klātbūtni visā piegādes ķēdē.
- Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju alianse. Komisija gatavo procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju aliansi, lai sapulcinātu plašu ieinteresēto personu loku. Alianse palīdzēs sasniegt galvenos ES politikas mērķus mikroelektronikas jomā.
- Atveseļošanas un noturības mehānisms. Pusvadītāji ir viena no jomām, kurās plānots investēt no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem. 20 % no Eiropas atveseļošanas un noturības projektiem būtu jāīsteno digitālās pārejas jomā.
- Normatīvais satvars. Nozari ir ietekmējusi tādu uzņēmumu iegāde, kuri saņēmuši finansiālu atbalstu no ES un dalībvalstīm. ES regula par ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) izvērtēšanu sniedz iespēju novērtēt riskus, ko drošībai un sabiedriskajai kārtībai rada ārvalstu ieguldījumi. Nesen ierosinātā regula par ārvalstu subsīdijām, kas kropļo vienoto tirgu, ir jauns instruments, kas ļauj novērtēt izkropļojumus, ko attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem vienotajā tirgū rada ārvalstu valdību piešķirtās subsīdijas.
- Piegādes ķēžu noturība. Saskaņots rūpniecības, pētniecības un tirdzniecības politikas pasākumu kopums var veicināt diversifikāciju, izmantojot alternatīvus piegādes avotus, un stiprināt esošās piegādes ķēdes, izmantojot partnerību un sadarbību ar globālajiem partneriem.
Mūsdienās dati ir stratēģiska vērtība jebkurai organizācijai. Mākoņdatošanas tehnoloģijas ļauj darboties tādām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, lietu internets un 5G/6G. Tās ir stratēģiski svarīgas pamattehnoloģijas ES rūpniecības nozaru un publiskā sektora zaļai un digitālai nākotnei. Eiropai nākamajā desmitgadē būs unikāla tirgus iespēja stiprināt datu apstrādes tehnoloģijas, izmantojot gaidāmās pārmaiņas, jo īpaši saistībā ar perifērdatošanu.
Mākoņdatošanas tehnoloģijas piedāvā datu uzglabāšanu un apstrādi, kas ir elastīga, lēta un pēc pieprasījuma. Tās darbojas centralizētos datu centros, decentralizētās iekārtās vai pieslēgtās ierīcēs lietotāja tuvumā (perifērdatošana). Mākoņdatošana nodrošina daudzus pakalpojumus, ko uzņēmumi, valsts pārvaldes iestādes un iedzīvotāji izmanto katru dienu.
ES autonomijas iespējas
Paredzams, ka līdz 2025. gadam visi iegūtie dati tiks apstrādāti perifēri jeb tuvāk lietotājiem, bet pašlaik vēl nav neviena dominējoša tirgus dalībnieka.
Programmatūras pakalpojumu spēcīga izaugsme ir lieliska iespēja Eiropas uzņēmējiem nostiprināt savas pozīcijas.
5G tīkli un daudzmākoņu datošana (riska mazināšanas rīks) ir vēl viena šāda iespēja
Neraugoties uz zināmu attīstību pēdējos gados, Eiropas Savienībā mākoņdatošanas pakalpojumus joprojām izmanto maz. Eurostat dati liecina, ka, lai gan salīdzinājumā ar 2018. gadu rādītāji ir uzlabojušies, tomēr tikai 36 % ES uzņēmumu 2020. gadā izmantoja mākoņpakalpojumus (galvenokārt vienkāršiem pakalpojumiem, piemēram, e-pastam un failu glabāšanai).
Lielākais ES bāzētais mākoņpakalpojumu sniedzējs veido mazāk nekā 1 % no kopējiem Eiropas tirgū gūtajiem ieņēmumiem. Salīdzinājumam — 2021. gadā 4 pasaules vadošie uzņēmumi (“Amazon Web Services”, “Microsoft Azure”, “Google Cloud” un “Alibaba Cloud”) gūs vairāk nekā 80 % no kopējiem ieņēmumiem. Šo mākoņpakalpojumu milžu stāvoklis tirgū un darbības mērogs kavē konkurentu ienākšanu tirgū un neļauj Eiropai nostiprināties vadošā pozīcijā.
Šo situāciju vēl vairāk saasina ieguldījumu apjoma atšķirības — tiek lēsts, ka ASV un Ķīna ik gadu mākoņdatošanā iegulda 11 miljardus eiro vairāk nekā ES.
Praksē mākoņdatošanas pakalpojumu lietotāju iespējas nomainīt mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju ir ļoti ierobežotas vai šādu iespēju nav vispār. Turklāt attiecībā uz ārvalstu mākoņpakalpojumiem lietotāji pauž bažas saistībā ar persondatu aizsardzību, kiberdrošību un piemērojamajiem tiesību aktiem.
- Jauna Rūpniecības datu, perifērdatošanas un mākoņdatošanas alianse. Šīs alianses apvieno plašu ieinteresēto personu loku, un tās stiprinās Eiropas industriālo pozīciju pasaules mākoņdatošanas un perifērdatošanas tirgū; tās īpaši pievērsīsies tendencei palielināt datu apstrādes jaudu distribūciju un decentralizāciju un vajadzībai nodrošināt federētu un no pārdevējiem neatkarīgu mākoņu ekosistēmu.
- ES investīcijas Eiropas mākoņdatošanas federācijā. Mūsu mērķis ir no 2021. līdz 2027. gadam kopīgi ieguldīt Eiropas datu telpās un Eiropas mākoņdatošanas federācijā. ES investīcijas tiks novirzītas, izmantojot programmu “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 2 un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.
- Privātās un valstu līdzinvestīcijas. 2020. gada oktobrī visas dalībvalstis parakstīja kopīgu deklarāciju un vienojās sadarboties, lai uzlabotu esošās jaudas, veidotu nākamās paaudzes mākoņpakalpojumu piedāvājumu un stimulētu mākoņpakalpojumu ieviešanu visā ES. Atveseļošanas un noturības mehānisms (kā daļa no NextGenerationEU) tiks izmantots, lai virzītu dalībvalstu ieguldījumus.
- Svarīgs projekts visas Eiropas interesēs (IPCEI). Vairākas dalībvalstis ir uzsākušas sadarbību, lai kopīgi sagatavotu iespējamu IPCEI, īpaši pievēršoties nākamās paaudzes mākoņdatošanai un perifērajai infrastruktūrai un pakalpojumiem.