Spēcīga sociālā Eiropa ir labklājības pamats
Iedzīvotāji un uzņēmumi ES var zelt tikai tad, ja ekonomika darbojas to labā. Spēcīga sociālā Eiropa ir pārticības, labklājības un konkurētspējīgas un taisnīgas ekonomikas pamats. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir kvalificētam darbaspēkam, kas spēj izmantot inovācijas un pielāgoties pārejai uz tīru enerģiju un digitālo pārkārtošanos.
Pēdējo četru gadu laikā Eiropas Savienība ir saskārusies ar nepieredzētām problēmām, kas ir būtiski ietekmējušas darbvietas, izglītību, ekonomiku, labklājības sistēmas un sabiedrisko dzīvi un radījušas lielākus šķēršļus un nevienlīdzību. Pateicoties ES un tās dalībvalstu izlēmīgai rīcībai, Eiropas Savienība par spīti secīgiem sociālekonomiskiem satricinājumiem ir saglabājusi noturību ar rekordzemu bezdarba līmeni un nodarbinātības pieaugumu.
Eiropas Savienība veido ekonomiku, kas ir taisnīga, iekļaujoša, piedāvā iespējas un ņem vērā visu ES iedzīvotāju vajadzības.
"Tā kā mēs cenšamies pārvarēt pandēmiju, gatavojam nepieciešamās reformas un paātrinām zaļo un digitālo pārkārtošanos, es uzskatu, ka ir pienācis laiks pielāgot arī sociālo noteikumu kopumu. Tie ir noteikumi, kas nodrošina paaudžu solidaritāti un kas stimulē uzņēmējus, kuri rūpējas par saviem darbiniekiem. Noteikumi, kuru galvenā prioritāte ir darbvietas un jaunu iespēju radīšana. Noteikumi, kuri apliecina, ka prasmes, inovācija un sociālā aizsardzība ir vienlīdz svarīgas.”
Taisnīgāka Eiropa
Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatā ir 20 galvenie principi un tiesības, kas ir būtiski, lai nodrošinātu taisnīgākus un labāk funkcionējošus darba tirgus un labklājības sistēmas. 2021. gadā izklāstītais rīcības plāns ir kalpojis par ceļvedi, kā šos principus pārvērst konkrētās darbībās, no kurām ieguvēji ir iedzīvotāji. Tā uzmanības centrā ir šādi jautājumi:
- radīt vairāk un labākas darbvietas;
- piedāvāt iedzīvotājiem iespējas attīstīt prasmes, kas vajadzīgas, lai gūtu panākumus;
- nodrošināt vienādas iespējas;
- apkarot nabadzību un veidot iekļaujošāku sabiedrību.
Lai turpinātu virzīties uz konkrētiem un noturīgiem rezultātiem, no kuriem labumu gūs visa ES, Komisija ir noteikusi trīs galvenos mērķus 2030. gadam:
Avots: Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns
ES valstu un valdību vadītāji 2021. gada Portu sociālajā samitā apņēmās sasniegt šos trīs mērķus. Katra ES valsts ir izklāstījusi savu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.
Ieguldījumi prasmēs un izglītībā
Pāreja uz tīru enerģiju un digitālu vidi veicina jaunu prasmju pieprasījumu Eiropā. Piemēram, pāreja uz tīru enerģiju Eiropas Savienībā rada jaunas darbvietas tādās nozarēs kā vēja un saules enerģija, elektrotransportlīdzekļi un siltumsūkņi.
Ilgtspējīgai izaugsmei un konkurētspējai ilgtermiņā ir īpaši svarīgi, lai darbaspēkam būtu prasmes, pēc kurām ir pieprasījums.
Avots: Eiropas Prasmju gads — fakti un skaitļi
Neraugoties uz to, darbaspēka un prasmju trūkums joprojām rada bažas. Deficīts ir īpaši jūtams celtniecībā, veselības aprūpē, zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā. Arī sieviešu īpatsvars ar tehnoloģijām saistītās profesijās un studiju programmās ir ļoti zems — tikai 20 % IT speciālistu un tikai trešā daļa zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) programmu absolventu ir sievietes.
Lai risinātu šos jautājumus un atbalstītu pāreju uz tīru enerģiju un digitālo pārkārtošanos, 2023. gads tika pasludināts par Eiropas Prasmju gadu. Tas piedāvā darbaspēkam un sabiedrībai iespējas novērst prasmju trūkumu Eiropas Savienībā un atbalsta ES Prasmju programmu. Tas arī palīdz cilvēkiem iegūt kvalitatīvām darbvietām vajadzīgās prasmes un atbalsta uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), novērst prasmju nepietiekamību.
Svarīgs Eiropas Prasmju gada rezultāts ir darbaspēka un prasmju nepietiekamības novēršanas rīcības plāns, ar ko Komisija nāca klajā 2024. gada martā. Plānā izklāstīti galvenie pasākumi piecās rīcības jomās, kuri ES, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jāveic īstermiņā un vidējā termiņā.
2019. gada februārī Renāta nolēma pilnībā mainīt savu dzīvi. Pēc 13 gadiem amatā, kurā paaugstinājums nebija iespējams, viņa nolēma veidot jaunu karjeru: “Es gribēju strādāt veselības aprūpē. Bet, tā kā mana izglītība bija ekonomikas jomā, es domāju, ka ir par vēlu mainīt karjeru.”
Neraugoties uz sākotnējām šaubām, Renāta iesaistījās Sociālās un kopienā balstītās aprūpes stažēšanās programmā, kas nodrošināja darbam nepieciešamo apmācību. Apmācības laikā viņa izgāja praksi Sv. Džeimsa slimnīcā Dublinā, pēc kuras viņai tika piedāvāts viņas sapņu darbs, kurā varēja likt lietā jaunās prasmes un zināšanas.
Tiesībām uz apmācību un mūžizglītību būtu jākļūst par realitāti ikvienam Eiropas iedzīvotājam gan pilsētā, gan attālos lauku apvidos. Uzņēmumiem ir vajadzīgi darbinieki ar nepieciešamajām prasmēm, lai tie varētu tikt galā ar pāreju uz tīru enerģiju un digitālo pārkārtošanos, un cilvēkiem — iespēja iegūt nepieciešamo izglītību un apmācību, lai viņiem dzīvē viss izdotos.
Reaģējot uz prasībām prasmju un izglītības jomā, Komisija ir izveidojusi šādas iniciatīvas:
Darba iespējas jauniešiem
Jauniešiem bieži vien ir grūti atrast pirmo darbu. ES palīdz jauniešiem atrast kvalitatīvas darbvietas, izmantojot finansējumu un tādas iniciatīvas kā, piemēram, jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumu kopumā ietilpstošā pastiprinātā Garantija jauniešiem. Kopš 2013. gada aptuveni 50 miljoni jauniešu, kas piedalās Garantijas jauniešiem programmās, ir atraduši darbu, mācību iespējas, stažēšanos un tālākizglītības, tai skaitā arī profesionālās tālākizglītības, iespējas.
Radīt vairāk un labākas darbvietas
Atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem pandēmijas laikā
Globālā pandēmija smagi skāra iedzīvotājus, visu sabiedrību un ekonomiku. Lai palīdzētu darba ņēmējiem un darba devējiem Covid-19 krīzes laikā, Komisija, izmantojot ekonomikas ārkārtas pasākumus un iniciatīvas, nekavējoties rīkojās un mobilizēja ES finansējumu. Lai palīdzētu dalībvalstīm aizsargāt darbvietas un uzņēmumus un atbalstīt iedzīvotājus, ņemot vērā bezdarba un ienākumu zaudēšanas risku, Komisija izveidoja Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE).
Instruments SURE
Avots: Instruments SURE
Tādām iniciatīvām kā SURE bija izšķiroša nozīme pandēmijas negatīvās ekonomiskās un sociālās ietekmes mazināšanā; 2020. gadā tās aptuveni 1,5 miljonus darba ņēmēju pasargāja no bezdarba un uzlaboja ES noturību pret bezprecedenta krīzēm.
Labums iedzīvotājiem un uzņēmumiem no ES finansējuma
ES budžeta centrā ir NextGenerationEU un Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas apliecina, ka no ES izdevumiem labumu gūst visa Eiropas Savienība. Šie fondi veicina gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, atbalstot uzņēmējdarbību, konkurētspēju un industrializāciju.
ES budžets palīdz radīt darbvietas un atbalsta projektus vairākās jomās, kuru vidū ir arī veselība, izglītība, transports un enerģētikas infrastruktūra. Piemēram, paredzams, ka līdz 2027. gadam ES kohēzijas politikas programmas radīs papildu 1,3 miljonus darbvietu. Kohēzijas politikas ietvaros Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ir galvenais ES rīks ieguldījumiem cilvēkos, sociālākas un iekļaujošākas Eiropas veidošanai un Eiropas sociālo tiesību pīlāra sekmēšanai. ESF+ palīdz veidot rīcībpolitiku, kas saistīta ar nodarbinātību, sociālajiem jautājumiem, izglītību un prasmēm visā ES. Tas arī palīdz mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm un reģioniem.
ES finansējums ir pieejams no dažādām finansēšanas programmām, arī InvestEU, kas veicina ilgtspējīgus ieguldījumus, inovāciju un darbvietu radīšanu. Portālā InvestEU mazie uzņēmumi un projekti var rast iespējas iegūt investīcijas. Daudzi uzņēmumi visā Eiropas Savienībā jau ir saņēmuši finansējumu.
Adekvāta minimālā alga Eiropas Savienībā
Komisija iestājas par taisnīgu un dzīvošanai pietiekamu atalgojumu visiem darba ņēmējiem ES. 2022. gada oktobrī ES pieņēma direktīvu, ar ko izveido satvaru, lai nodrošinātu adekvātu minimālo algu visā ES, vienlaikus veicinot darba koplīguma slēgšanas sarunas un sociālo dialogu. Nodrošināt adekvātu darba samaksu par darbu ir ļoti būtiski, lai garantētu apmierinošus darba nosacījumus un dzīves apstākļus darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kā arī lai veidotu taisnīgu un noturīgu ekonomiku un atbalstītu iekļaujošu izaugsmi.
Digitālās platformās nodarbinātu darbinieku darba nosacījumu uzlabošana
Ikvienam, kas strādā ES, vajadzētu būt iespējai izmantot darba tiesības un likumā paredzētos sociālos pabalstus. 2021. gada decembrī Komisija ierosināja direktīvu, lai uzlabotu to cilvēku darba apstākļus, kuri strādā, izmantojot digitālās platformas. Šie jaunie pasākumi palīdzēs pareizi noteikt to cilvēku nodarbinātības statusu, kuri strādā platformās, ļaujot viņiem izmantot savas darba tiesības. Turklāt direktīva reglamentēs algoritmu izmantošanu cilvēkresursu pārvaldībā un padarīs to pārredzamāku, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji tiek pienācīgi informēti par automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu, cita starpā attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ienākumiem.
Ar šiem jaunajiem noteikumiem ES apņemas par prioritāti noteikt taisnīgumu, pārskatatbildību un darba ņēmēju tiesību aizsardzību pastāvīgi mainīgajā digitālajā vidē.
2024. gada 31. janvārī Eiropas Komisija, ES Padomes prezidentvalsts Beļģija un Eiropas sociālie partneri Valdušesas sociālo partneru samitā parakstīja deklarāciju, kurā tie apņemas stiprināt sociālo dialogu ES.
Mērķis ir kopīgiem spēkiem risināt galvenos izaicinājumus ekonomikā un darba tirgū, galveno uzmanību pievēršot darbaspēka trūkuma un prasmju nepietiekamības novēršanai. Dalībnieku apņemšanās paredz uzlabot darba apstākļus, iesaistīt darba tirgū vairāk cilvēku un atvieglot kvalifikāciju atzīšanu.
Nodrošināt visiem vienādas iespējas
Vienāda darba samaksa par vienādu darbu un darba un privātās dzīves līdzsvars
Vienāda darba samaksa par vienādu darbu ir viens no ES pamatprincipiem, un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību novēršana ir Dzimumu līdztiesības stratēģijas 2020.–2025. gadam uzmanības centrā. Ar ES noteikumiem par darba samaksas pārredzamību ES nostiprina principu, ka vīrieši un sievietes par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu.
ES ir arī apņēmusies atbalstīt darba un privātās dzīves līdzsvaru, izmantojot Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu, kas mudina vienlīdzīgi sadalīt aprūpes un darba pienākumus starp sievietēm un vīriešiem, vienlaikus nodrošinot arī papildu tiesības, piemēram, elastīgu darba režīmu.
Avots: Faktu lapa par jaunām tiesībām darba un privātās dzīves līdzsvara jomā
Labāka darba aizsardzība
Darba aizsardzība ir viena no jomām, kurā ES ir bijusi vislielākā ietekme; lai darbinieki strādātu ilgstoši un būtu veselīgi, ir jānodrošina labi darba apstākļi. Pirmo reizi Komisija savā stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam ir pieņēmusi vērienīgu “nulles vīzijas” pieeju nelaimes gadījumiem darbā. Tajā ir ierosināti pieci priekšlikumi, lai aizsargātu darba ņēmējus no arodvēža un citām nopietnām slimībām, ievērojami samazinot eksponētību, piemēram, azbestam un svinam.
Darba drošības un veselības aizsardzības samitā 2023. gada maijā tika apstiprināta ES stratēģiskā satvara veselības un drošības jomā efektivitāte. Tajā arī tika apspriestas problēmas, kas rada arvien lielākas bažas un kurām jāpievērš lielāka uzmanība, piemēram, psihosociālie riski un psihoemocionālā veselība darbā, kā arī klimata pārmaiņu ietekme.
Nodrošināt personām ar invaliditāti lielākas iespējas
Patlaban Eiropas Savienībā invaliditāte ir aptuveni 87 miljoniem iedzīvotāju. Personas ar invaliditāti saskaras ar būtiskiem šķēršļiem izglītībā, apmācībā, nodarbinātībā, sociālajā aizsardzībā, mājokļu jomā un veselības aprūpē. Lai gan ES ir ievērojami palīdzējusi uzlabot pieejamību, ir vajadzīgs turpmāks progress. Lai palielinātu iespēju vienlīdzību Eiropas Savienībā, Komisija pieņēma jaunu Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam. Stratēģijā ir ņemta vērā invaliditātes daudzveidība, un tās mērķis ir dot cilvēkiem ar invaliditāti pilnvērtīgas iespējas piedalīties sabiedrības dzīvē un ekonomikā.
Stratēģijas ietvaros 2022. gadā tika pieņemta Personu ar invaliditāti nodarbinātības pakete. Eiropas Savienībā dzīvo 42,8 miljoni personu ar invaliditāti darbspējīgā vecumā — nodarbināta ir tikai puse. Tāpēc šādas iniciatīvas ir svarīgas, jo tās sniedz norādījumus darba devējiem un valsts iestādēm, vienlaikus palīdzot lielākam skaitam cilvēku ar invaliditāti piekļūt darba tirgum.
Pēc Komisijas priekšlikuma 2023. gada septembrī Parlaments un Padome panāca vienošanos par standartizētas Eiropas invaliditātes kartes ieviešanu, kā arī par Eiropas invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes uzlabošanu.
Apkarot nabadzību un veidot iekļaujošāku sabiedrību
Adekvāts minimālais ienākums, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu
Ikviens ir pelnījis dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi visos dzīves posmos. Nabadzība un sociālā atstumtība šīs tiesības liedz, un mums kā sabiedrībai ir jāatrod veidi, kā šos šķēršļus pārvarēt. Tas ietver stabilu sociālās drošības tīklu izveidi, kas nodrošina pienācīgu ienākumu atbalstu cilvēkiem, kuriem tas ir ļoti vajadzīgs. Tas nozīmē arī to, ka ir jānodrošina efektīva piekļuve atbalsta pakalpojumiem un pamatpakalpojumiem, kā arī jāpalīdz atrast darbu tiem, kuri var strādāt. Lai atbalstītu dalībvalstis šo mērķu sasniegšanā, ES 2023. gada janvārī pieņēma ieteikumu par adekvātu minimālo ienākumu.
Bezpajumtniecības izbeigšana
Visā ES arvien lielāka problēma ir piekļūt cenas ziņā pieejamiem mājokļiem. Lai vāktu datus un veicinātu paraugprakses apmaiņu nolūkā krasi samazināt bezpajumtniecību, 2021. gada 21. jūnijā augsta līmeņa konferencē Lisabonā Eiropas līderi izveidoja Eiropas platformu bezpajumtniecības apkarošanai un parakstīja Lisabonas deklarāciju par bezpajumtniecības apkarošanu.
Bērnu nabadzības apburtā loka pārraušana
Nevienam bērnam Eiropā nevajadzētu dzīvot nabadzībā. Lai nodrošinātu, ka bērniem, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība, ir efektīva piekļuve tādiem pamatpakalpojumiem kā veselības aprūpe un izglītība, ES pieņēma ES stratēģiju par bērna tiesībām un Eiropas Garantiju bērniem.
Eiropas Garantijas bērniem mērķis ir pārraut nabadzības un sociālās atstumtības apburto loku no paaudzes paaudzē. Tā nodrošinās, ka dalībvalstis bērniem, kuriem vajadzīga palīdzība, garantē brīvu un efektīvu piekļuvi šādiem pakalpojumiem:
- pirmsskolas izglītība un aprūpe;
- izglītība un ārpusklases nodarbības;
- vismaz viena veselīga maltīte katru skolas dienu;
- veselības aprūpe.
Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP) atbalsta neaizsargātas ģimenes Īrijā, izmantojot iniciatīvu “School Stationery Kits”.
Līdz šim EAFVP pārtikas palīdzības, patvēruma meklētāju (Starptautiskās bēgļu aizsardzības programmas ietvaros) un bezpajumtnieku ārkārtas izmitināšanas programmas ietvaros bērniem ir izdalīti vairāk nekā 120 000 skolas piederumu komplektu. Lai nodrošinātu atbalstu romu un nomadu ģimenēm, kā arī dažām Dublinas pilsētas trūcīgākajām skolām, 2020. gadā iniciatīvas darbības joma tika paplašināta.
Turpmākie pasākumi
Lai gan pēdējos gados ir panākts ievērojams progress ceļā uz sociālākas Eiropas izveidi, mūsu darbs nebūt nav galā.
Lai nodrošinātu, ka darbs šajā jomā turpinās, Komisija 2025. gadā pārskatīs Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu. Pārskatīšana ļaus saprast, kādus turpmākos pasākumus nepieciešams izstrādāt un īstenot, lai sasniegtu 2030. gada mērķrādītājus un pilnībā īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus.