ES budžets
ES budžets apvieno resursus Eiropas līmenī. Tas finansē ne tikai ES prioritātes, bet arī lielus infrastruktūras un pētniecības projektus. Tas arī palīdz finansēt reaģēšanu uz problēmām, kas sniedzas pāri ES robežām, piemēram, koronavīrusa pandēmiju, klimata pārmaiņām un terorisma draudiem.
ES budžets papildina ES dalībvalstu budžetus: tas novērš nevajadzīgu dublēšanos, un to izmanto gadījumos, kad ir efektīvāk tērēt naudu ES līmenī, nevis vietējā, reģionālā vai valsts līmenī.
ES budžets arī sekmē solidaritāti – tas ļauj ES atbalstīt mazāk turīgas dalībvalstis to ekonomikas attīstībā un sniegt palīdzību ES valstīm, kuras ir skārušas dabas katastrofas.
Solidaritāte nozīmē arī atbalstu kaimiņiem un citām ārpussavienības valstīm un palīdzību to pilsoņu dzīves uzlabošanā. ES budžets nodrošina Eiropas Savienībai spēcīgas globālo procesu dalībnieces statusu un ļauj to nostiprināt, un, pateicoties tam, ES un tās dalībvalstis joprojām ir pasaulē vadošās attīstības un humānās palīdzības līdzekļu devējas.
Koronavīrusa krīzes pārvarēšana
Eiropas Komisija ir veikusi dažnedažādus pasākumus, lai reaģētu uz koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi, piemēram,
- tā nodrošināja aizdevumus līdz 100 miljardiem eiro īstermiņa nodarbinātības shēmām saskaņā ar SURE programmu;
- tā izveidoja Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) un Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+), lai ES valstis varētu izmantot kohēzijas politikas finansējumu pandēmijas visvairāk apdraudēto nozaru atbalstīšanai;
- tā parakstīja līgumus ar sešiem farmācijas uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ir piekļuve Covid-19 vakcīnām;
- tā mobilizēja 2,7 miljardus eiro no Ārkārtas atbalsta instrumenta, lai palīdzētu ES valstīm mazināt pandēmijas tūlītējās finansiālās izmaksas;
- tā nodrošināja līdz 806,9 miljardiem eiro (pašreizējās cenās) no NextGenerationEU atveseļošanas fonda, lai palīdzētu panākt zaļāku, digitālāku un ilgtspējīgāku atveseļošanu.
ES reakcija uz koronavīrusa pandēmiju
Ikviens gūst labumu no ES budžeta
ES budžets nav un nekad nav bijis tikai līdzekļu iemaksa un izmaksa. Tas vienmēr ir bijis vērsts uz resursu apvienošanu, kopīgu problēmu risināšanu kopīgiem spēkiem un ES pievienotās vērtības radīšanu. Tā mērķis vienmēr ir bijis palīdzēt eiropiešiem dzīvot labāk.
Tāpēc vēstījumi par to, cik katra ES valsts iemaksā budžetā un cik daudz tā saņem pretī, ir kļūdīgi. Šajos vēstījumos nav ņemti vērā ieguvumi, ko dalībvalstis gūst no vienotā tirgus. Tie arī neņem vērā uzņēmējdarbības iespējas, ko kohēzijas politika — ES galvenā ieguldījumu politika — rada uzņēmumiem no visas Savienības. ES sniedz ievērojamu ieguldījumu dalībvalstu ekonomikā, bet šajos aprēķinos tas tiek pilnībā ignorēts.
Saskaņā ar 2019. gadā apkopotajiem jaunākajiem datiem dalībvalstu ieguvumi no vienotā tirgus sešas reizes pārsniedza to iemaksas. Tas nozīmē seškārtīgu atdevi no investīcijām. Iemaksu un ieguvumu attiecība dažādās ES valstīs atšķiras, un dažas dalībvalstis gūst vēl lielāku labumu. Tas ir tāpēc, ka vienotais tirgus nodrošina piekļuvi 450 miljoniem klientu un rada iespējas, ko neviena ES valsts nevar piedāvāt viena pati.
Skatiet tālāk dažus piemērus, kas ilustrē ES budžeta līdzšinējo pozitīvo iektekmi, un plānotās darbības laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.
Pētniecības un inovācijas stiprināšana
Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme turpmākās izaugsmes atraisīšanā. Pētniecības programma “Apvārsnis Eiropa” turpinās sniegt vērtīgu atbalstu vadošajiem pētniekiem un novatoriem, lai nodrošinātu zaļu, veselīgu un noturīgu Eiropu.
Mērķi ir, piemēram, līdz 2030. gadam no vēža izglābt 3 miljonus pacientu, 100 pilsētās sasniegt klimatneitralitāti, kā arī panākt, ka veselīgā stāvoklī būtu ne tikai okeāni, jūras un iekšējie ūdeņi, bet arī augsne un pārtika, savukārt reģioni kļūtu noturīgāki pret klimata pārmaiņām.
Investīciju plāns Eiropai
Kopš 2015. gada Eiropas Stratēģisko investīciju fonds
- ir atbalstījis vairāk nekā 8,5 miljonus darbvietu,
- ir palīdzējis nodrošināt atjaunojamo enerģiju 10 miljoniem mājsaimniecību,
- ir palīdzējis nodrošināt ātrdarbīgu internetu 15 miljoniem mājsaimniecību.
Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam Investīciju plāna Eiropai pēctece programma InvestEU turpinās atbalstīt investīcijas Eiropā.
Reģionu attīstība
Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)
- finansēs veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanu ES,
- atbalstīs investīcijas mazos uzņēmumos,
- palīdzēs mazināt nevienlīdzību starp Eiropas reģioniem,
- veicinās ilgtspējīgu attīstību,
- uzlabos piekļuvi jauniem preču, pakalpojumu un investīciju tirgiem,
- nodrošinās publiskā iepirkuma iespējas infrastruktūras, informācijas tehnoloģiju, pētniecības un izstrādes jomā.
EU regional and urban development
Lauksaimniecība un vide
2021.–2027. gada periodā
- kopējā lauksaimniecības politika (KLP) darbosies, lai nodrošinātu piekļuvi nekaitīgai, kvalitatīvai, cenas ziņā pieejamai, uzturvielām bagātai un daudzveidīgai pārtikai un atbalstīs pāreju uz pilnībā ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku attīstību,
- programma LIFE finansēs projektus, kuru mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti un saglabāt šobrīd apdraudētās augu un dzīvnieku sugas,
- jaunais Taisnīgas pārkārtošanās fonds atbalstīs pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, mazinot pārkārtošanās ietekmi visvairāk skartajos reģionos.
Kopējā lauksaimniecības politika
Cīņa pret terorismu
ES budžetā tiks stiprināts Iekšējās drošības fonds, lai palīdzētu uzlabot ES spēju stāties pretī drošības apdraudējumiem. Tas tiks paveikts, nodrošinot
- informācijas apmaiņu,
- kopīgu riska novērtējumu un izmeklēšanas darbības,
- kopīgu tehnoloģiju izmantošanu un spēku apvienošanu kopīgu draudu novēršanai.
Turklāt Eiropas Aizsardzības fonds arī turpmāk veicinās sadarbību starp dažāda lieluma uzņēmumiem aizsardzības jomā.
Migrācijas problēmas risināšana
Dažas ES valstis ir pakļautas spēcīgākam migrācijas spiedienam nekā citas. Lai aizsargātu ES patvēruma sistēmu, 2021.–2027. gadam ir palielināts atbalsts ES ārējo robežu stiprināšanai. Valstis arī saņems vairāk ES līdzekļu, lai tās varētu labāk pārvaldīt migrāciju uz Eiropas Savienību, piemēram, izmantojot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex).