Līdztiesības savienības veidošana Eiropas neatkarība nozīmē aizsargāt mūsu brīvības. Lēmumu pieņemšanas brīvību. Runas brīvību. Pārvietošanās brīvību visā kontinentā. Brīvas iespējas balsot. Mīlēt. Lūgties. Dzīvot Savienībā, kurā valda līdztiesība. Patiesi iekļaujošā sabiedrībā ikvienam ir iespēja pilnībā izmantot savu potenciālu. Tāpēc Komisija par vienu no savas darba kārtības prioritātēm ir izvirzījusi līdztiesību un paudusi apņemšanos izveidot Savienību, kurā valda līdztiesība un neviens netiek diskriminēts.2020. un 2021. gadā Komisija pieņēma piecas stratēģijas, kuru mērķis ir radīt apstākļus, kuros ikviens var dzīvot, gūt panākumus un uzņemties līdera lomu neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās piederības, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.ES LGBTIK līdztiesības stratēģija (2020–2025)Dzimumu līdztiesības stratēģija (2020–2025)Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija (2021–2030)ES rasisma apkarošanas rīcības plāns (2020–2025)ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars (2020–2030)2025. gadā Komisija nāca klajā ar jaunu LGBTIK+ līdztiesības stratēģiju, kurā galvenā uzmanība pievērsta LGBTIK+ kopienas iespēcināšanai un aizsardzībai pret vardarbību un diskrimināciju. Nākotnē paredzēts arī atjauninās dzimumu līdztiesības stratēģiju un rasisma apkarošanas stratēģiju. Tiesības būt tam, kas esat Eiropas Savienībā jebkāda diskriminācija (tai skaitā dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ) ir aizliegta ar likumu. Diemžēl daudziem cilvēkiem tā aizvien ir ikdienas realitāte.Lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā tiek ievērotas pamattiesības uz līdztiesību un nediskrimināciju, Komisija pastāvīgi ierosina jaunas rīcībpolitikas un iniciatīvas, kuru centrā ir līdztiesības un iekļaušanas veicināšana.Uzziniet, kā Komisija cīnās pret diskrimināciju Vieta, kur varat tiekties uz visaugstākajiem mērķiem ES ir apņēmusies izskaust ar dzimumu saistītu vardarbību un stereotipus, lai ikviens šajā pasaules daļā varētu brīvi izvēlēties savu dzīves ceļu. Dzimumu līdztiesība Eiropas Savienībā 71 punkts (no 100) 2024. gada dzimumu līdztiesības indeksā33,4 % deputātu ES valstu parlamentos ir sievietes10 procentpunktiatšķirība starp vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni Avoti: Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, Eurostat ES valstis ir guvušas ievērojamus panākumus dzimumu līdztiesības jomā, tai skaitā ierosinot kopīgus tiesību aktus un iekļaujot dzimumu līdztiesības aspektu dažādās politikas jomās.Tomēr ES valstis nebūt nav sasniegušas pilnīgu dzimumu līdztiesību, un progress ir lēns. Joprojām plaši izplatīta ir ar dzimumu saistīta vardarbība. Darba tirgū sievietes ir pārmērīgi nodarbinātas nozarēs ar zemāku atalgojumu un nepietiekami pārstāvētas ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos. Sievietes stundā joprojām pelna vidēji par 13 % mazāk nekā vīrieši. Pētījumi liecina, ka sievietes arī parasti veic vairāk mājas darbu nekā vīrieši. Šo atšķirību galvenais cēlonis ir dzimumu stereotipi, kas skar gan sievietes, gan vīriešus.Lai vērstos pret aizvien pastāvošo dzimumu nevienlīdzību, Komisija 2020. gadā nāca klajā ar ES dzimumu līdztiesības stratēģiju.Uzziniet vairāk par Komisijas rīcību dzimumu līdztiesības jomā Vieta, kur varat mīlēt, ko vēlaties Eiropas Savienība ir uzņēmusies vadošo lomu centienos labāk aizsargāt lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, interseksuāļu un kvīru (LGBTIK+) tiesības. 23 ES dalībvalstīsir spēkā tiesību akti, kas aizliedz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ un sniedzas tālāk par nodarbinātības jomuVairāk nekā 100 iniciatīvas LGBTIK+ kopienas atbalstam ir saņēmušas finansējumu no ES Avoti: Rainbow map, LGBTIK līdztiesības stratēģijas (2020–2025) progresa ziņojums Neraugoties uz mūsu centieniem veidot sabiedrību, kurā ikviens var būt viņš pats un mīlēt, ko vēlas, LGBTIK+ kopienas pārstāvji bieži saskaras ar diskrimināciju. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2023. gadā veiktais apsekojums parādīja, ka diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ aizvien ir augsta, taču samazinās. Tomēr naidīgas izturēšanās, iebiedēšanas un vardarbības gadījumu skaits ir palielinājies. Šajā pašā apsekojumā tika konstatēts, ka 55 % intervēto cilvēku ir piedzīvojuši aizskarošu attieksmi dēļ savas piederības LGBTIK+ kopienai.Lai turpinātu progresu, kas panākts ar pirmo LGBTIK līdztiesības stratēģiju, Komisija ir nākusi klajā ar LGBTIK+ līdztiesības stratēģiju 2026.–2030. gadam, lai turpinātu veicināt līdztiesību un nediskrimināciju, aizsargājot un iespēcinot LGBTIK+ kopienu un iesaistot sabiedrību.Uzziniet, kā Komisija aizsargā LGBTIK+ kopienas tiesības un drošību Vieta, kur varat būt tas, kas esat Cīņa pret rasismu Mēs esam “vienoti daudzveidībā” kontinentā, kurā ir daudz dažādu kultūru, tradīciju un valodu.Tomēr, lai realizētu šo devīzi ne tikai vārdos, bet arī darbos, ES ir jāturpina cīņa pret rasismu un ksenofobiskām kustībām, tai skaitā jāapkaro antisemītisms un pret musulmaņiem vērsts naids.ES Pamattiesību aģentūra (FRA) ir veikusi virkni apsekojumu, kuru rezultāti apliecina, ka diskriminācijas līmenis Eiropas Savienībā joprojām ir augsts. Lai risinātu šo problēmu, Komisija 2020. gadā pieņēma ES rasisma apkarošanas rīcības plānu. Plāna mērķi cita starpā irieviest pasākumus un finansēšanas programmas cīņai pret rasismu un diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai un apmācībai, veselības aprūpei, sociālajai aizsardzībai un mājokļiem,veicināt virkni pasākumu nolūkā vērsties pret rasu un etniskajiem stereotipiem, iesaistot medijus, pilsonisko sabiedrību un personas, kas pieder pie rasu vai etniskām minoritātēm,mudināt dalībvalstis pieņemt attiecīgus pasākumus, lai novērstu vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar diskrimināciju rases vai etniskās piederības dēļ.Uzziniet vairāk par rasisma apkarošanas rīcības plānu (2020–2025)Personu ar invaliditāti iekļaušana 101 miljons ES iedzīvotāju ir invalīdivairāk nekā 50 %jūtas diskriminēti51 %ir nodarbināti Avots: Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.-2030. gadam (apsekojums, kurā tika aptaujātas personas ar invaliditāti) Neraugoties uz līdz šim panākto progresu, personas ar invaliditāti joprojām saskaras ar būtiskiem šķēršļiem mūsu sabiedrībā. Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas (2021–2030) mērķis ir uzlabot cilvēku ar invaliditāti dzīvi un nodrošināt, ka viņi var izmantot savas tiesības un pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un ekonomikā.Stratēģijas ietvaros 2022. gadā tika pieņemts Personu ar invaliditāti nodarbinātības pasākumu kopums. Eiropas Savienībā dzīvo 42,8 miljoni personu ar invaliditāti darbspējīgā vecumā – nodarbināta ir tikai puse. Tāpēc šādas iniciatīvas ir svarīgas, jo tās sniedz norādījumus darba devējiem un valsts iestādēm, vienlaikus palīdzot lielākam skaitam cilvēku ar invaliditāti piekļūt darba tirgum.Lai padarītu ES pieejamāku personām ar invaliditāti, pēdējo gadu laikā ir pieņemti arī vairāki ES noteikumi, piemēram,Eiropas Piekļūstamības akts, kas attiecas uz produktiem un pakalpojumiem,Tīmekļa piekļūstamības direktīva.Citas iniciatīvas:Eiropas invaliditātes karte un Eiropas invalīdu stāvvietu izmantošanas karte,ieteikumi par pieejamiem, atbalstītiem mājokļiem personām ar invaliditāti,gaidāmais satvars personām ar invaliditāti paredzētiem izciliem sociālajiem pakalpojumiem.Uzziniet vairāk par Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.-2030. gadam Romu līdztiesība, iekļaušana un līdzdalība Romi ir Eiropas lielākā etniskā minoritāte. No 10–12 miljoniem romu, aptuveni 6 miljoni ir ES pilsoņi vai iedzīvotāji.Lai gan Eiropas Savienībā diskriminācija ir aizliegta, daudzi romi joprojām cieš no aizspriedumiem un sociālās atstumtības.Komisija 2020. gadā nāca klajā ar 10 gadu plānu romu kopienas līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības atbalstam Eiropas Savienībā. Plānā izvirzītie mērķi 2030. gadam ietver šādus: vismaz uz pusi samazināt to romu īpatsvaru, kuri ir saskaras ar diskrimināciju,vismaz uz pusi samazināt nabadzības plaisu starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem,dalībvalstīs, kurās ir ievērojams romu iedzīvotāju skaits, vismaz uz pusi samazināt to romu bērnu īpatsvaru, kuri apmeklē segregētas pamatskolas,vismaz uz pusi samazināt paredzamā mūža ilguma atšķirību.Uzziniet, kā Komisija veicina romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību ES Līdztiesības darba grupa Visās piecās līdztiesības savienības stratēģijās ir apvienoti mērķtiecīgi pasākumi (piemēram, tiesību akti līdztiesības jomā, īpašas izpratnes veicināšanas darbības) un centieni iekļaut līdztiesības aspektu citās politikas jomās.Lai palīdzētu integrēt līdztiesību visās politikas jomās, Komisija ir izveidojusi īpašu darba grupu.Uzziniet vairāk par Līdztiesības darba grupu Noderīgas saites Līdztiesība un iekļaušanaStatistika par līdztiesībuEiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE)Pamattiesību aģentūra (FRA)
Patiesi iekļaujošā sabiedrībā ikvienam ir iespēja pilnībā izmantot savu potenciālu. Tāpēc Komisija par vienu no savas darba kārtības prioritātēm ir izvirzījusi līdztiesību un paudusi apņemšanos izveidot Savienību, kurā valda līdztiesība un neviens netiek diskriminēts.2020. un 2021. gadā Komisija pieņēma piecas stratēģijas, kuru mērķis ir radīt apstākļus, kuros ikviens var dzīvot, gūt panākumus un uzņemties līdera lomu neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās piederības, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.ES LGBTIK līdztiesības stratēģija (2020–2025)Dzimumu līdztiesības stratēģija (2020–2025)Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija (2021–2030)ES rasisma apkarošanas rīcības plāns (2020–2025)ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars (2020–2030)2025. gadā Komisija nāca klajā ar jaunu LGBTIK+ līdztiesības stratēģiju, kurā galvenā uzmanība pievērsta LGBTIK+ kopienas iespēcināšanai un aizsardzībai pret vardarbību un diskrimināciju. Nākotnē paredzēts arī atjauninās dzimumu līdztiesības stratēģiju un rasisma apkarošanas stratēģiju.
ES valstis ir guvušas ievērojamus panākumus dzimumu līdztiesības jomā, tai skaitā ierosinot kopīgus tiesību aktus un iekļaujot dzimumu līdztiesības aspektu dažādās politikas jomās.Tomēr ES valstis nebūt nav sasniegušas pilnīgu dzimumu līdztiesību, un progress ir lēns. Joprojām plaši izplatīta ir ar dzimumu saistīta vardarbība. Darba tirgū sievietes ir pārmērīgi nodarbinātas nozarēs ar zemāku atalgojumu un nepietiekami pārstāvētas ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos. Sievietes stundā joprojām pelna vidēji par 13 % mazāk nekā vīrieši. Pētījumi liecina, ka sievietes arī parasti veic vairāk mājas darbu nekā vīrieši. Šo atšķirību galvenais cēlonis ir dzimumu stereotipi, kas skar gan sievietes, gan vīriešus.Lai vērstos pret aizvien pastāvošo dzimumu nevienlīdzību, Komisija 2020. gadā nāca klajā ar ES dzimumu līdztiesības stratēģiju.Uzziniet vairāk par Komisijas rīcību dzimumu līdztiesības jomā
Neraugoties uz mūsu centieniem veidot sabiedrību, kurā ikviens var būt viņš pats un mīlēt, ko vēlas, LGBTIK+ kopienas pārstāvji bieži saskaras ar diskrimināciju. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2023. gadā veiktais apsekojums parādīja, ka diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ aizvien ir augsta, taču samazinās. Tomēr naidīgas izturēšanās, iebiedēšanas un vardarbības gadījumu skaits ir palielinājies. Šajā pašā apsekojumā tika konstatēts, ka 55 % intervēto cilvēku ir piedzīvojuši aizskarošu attieksmi dēļ savas piederības LGBTIK+ kopienai.Lai turpinātu progresu, kas panākts ar pirmo LGBTIK līdztiesības stratēģiju, Komisija ir nākusi klajā ar LGBTIK+ līdztiesības stratēģiju 2026.–2030. gadam, lai turpinātu veicināt līdztiesību un nediskrimināciju, aizsargājot un iespēcinot LGBTIK+ kopienu un iesaistot sabiedrību.Uzziniet, kā Komisija aizsargā LGBTIK+ kopienas tiesības un drošību
Mēs esam “vienoti daudzveidībā” kontinentā, kurā ir daudz dažādu kultūru, tradīciju un valodu.Tomēr, lai realizētu šo devīzi ne tikai vārdos, bet arī darbos, ES ir jāturpina cīņa pret rasismu un ksenofobiskām kustībām, tai skaitā jāapkaro antisemītisms un pret musulmaņiem vērsts naids.ES Pamattiesību aģentūra (FRA) ir veikusi virkni apsekojumu, kuru rezultāti apliecina, ka diskriminācijas līmenis Eiropas Savienībā joprojām ir augsts.
Neraugoties uz līdz šim panākto progresu, personas ar invaliditāti joprojām saskaras ar būtiskiem šķēršļiem mūsu sabiedrībā. Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas (2021–2030) mērķis ir uzlabot cilvēku ar invaliditāti dzīvi un nodrošināt, ka viņi var izmantot savas tiesības un pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un ekonomikā.Stratēģijas ietvaros 2022. gadā tika pieņemts Personu ar invaliditāti nodarbinātības pasākumu kopums. Eiropas Savienībā dzīvo 42,8 miljoni personu ar invaliditāti darbspējīgā vecumā – nodarbināta ir tikai puse. Tāpēc šādas iniciatīvas ir svarīgas, jo tās sniedz norādījumus darba devējiem un valsts iestādēm, vienlaikus palīdzot lielākam skaitam cilvēku ar invaliditāti piekļūt darba tirgum.Lai padarītu ES pieejamāku personām ar invaliditāti, pēdējo gadu laikā ir pieņemti arī vairāki ES noteikumi, piemēram,Eiropas Piekļūstamības akts, kas attiecas uz produktiem un pakalpojumiem,Tīmekļa piekļūstamības direktīva.Citas iniciatīvas:Eiropas invaliditātes karte un Eiropas invalīdu stāvvietu izmantošanas karte,ieteikumi par pieejamiem, atbalstītiem mājokļiem personām ar invaliditāti,gaidāmais satvars personām ar invaliditāti paredzētiem izciliem sociālajiem pakalpojumiem.Uzziniet vairāk par Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.-2030. gadam
Romi ir Eiropas lielākā etniskā minoritāte. No 10–12 miljoniem romu, aptuveni 6 miljoni ir ES pilsoņi vai iedzīvotāji.Lai gan Eiropas Savienībā diskriminācija ir aizliegta, daudzi romi joprojām cieš no aizspriedumiem un sociālās atstumtības.Komisija 2020. gadā nāca klajā ar 10 gadu plānu romu kopienas līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības atbalstam Eiropas Savienībā. Plānā izvirzītie mērķi 2030. gadam ietver šādus:
