Spēcīgāka Eiropa pasaulē

Mūsu solījumu izpilde

ES ir daudzkārt parādījusi to, kā, sadarbojoties ar draugiem un partneriem, var pārvarēt lielus izaicinājumus. ES spēja veidot spēcīgas alianses visā pasaulē ir palīdzējusi stiprināt Eiropas lomu pasaulē.   

No 2019. līdz 2024. gadam Urzulas fon der Leienas vadītās Komisijas darbs pacēla jaunā līmenī attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ciešā sadarbībā sniedzot atbalstu Ukrainai, kā arī enerģētikas, klimatrīcības, tirdzniecības un tehnoloģiju jomā. Komisijas darbs ir arī palīdzējis atjaunot attiecības ar Apvienoto Karalisti pēc Brexit.  

Visā pasaulē mēs uzlabojām Eiropas spēju sniegt būtisku atbalstu katastrofu skartajām valstīm — no plūdiem līdz meža ugunsgrēkiem, no zemestrīcēm līdz medicīniskām ārkārtas situācijām. 

Mēs izveidojām jaunas paaudzes partnerības ar “Global Gateway” palīdzību, tā ir Eiropas visu laiku lielākā globālā investīciju programma. “Global Gateway”, kuras budžets ir 300 miljardi eiro, ir mūsu piedāvājums kvalitatīviem investīciju un infrastruktūras projektiem, kas atbilst augstiem vides un sociālajiem standartiem un rada darbvietas un izaugsmi vietējā līmenī.   

Eiropa nostiprina savu reputāciju kā uzticama ilgtermiņa partnere, kas strādā, lai gūtu abpusēju labumu. 

turēti solījumi

Paplašināšanās 

• Komisija 2022. gada jūlijā sāka pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. Bosnijai un Hercegovinai minētā gada beigās tika piešķirts kandidātvalsts statuss.
• 2024. gada jūnijā sākās ES pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Gruzijai 2023. gada beigās tika piešķirts kandidātvalsts statuss.
• Mēs uzsākām Jaunu izaugsmes plānu Rietumbalkāniem, lai paātrinātu šā reģiona ekonomisko konverģenci ar ES.

Atbalsts Ukrainai

• Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Komisija ir atbalstījusi Ukrainu un nelokāmi sniegusi diplomātisko, finansiālo, militāro un ekonomisko atbalstu. Tā pieņēma vairākas plašu sankciju paketes pret Krieviju un tās sabiedrotajiem.  

Stratēģija “Global Gateway” 

• Investīciju programma “Global Gateway” sniedz ilgstošus ieguvumus un nodrošina darbvietas un izaugsmi vietējām kopienām ar gandrīz 225 paraugprojektiem, tostarp stratēģiskām partnerībām izejvielu jomā ar Ukrainu, Kazahstānu, Namībiju, Čīli un Argentīnu, kā arī sadarbību atjaunīgā ūdeņraža jomā ar Maroku, Mauritāniju, Ēģipti, Keniju un Namībiju.
• Turklāt 3,2 miljardi eiro ir paredzēti atjaunīgās enerģijas projektiem, kas līdz 2030. gadam dos labumu 100 miljoniem Āfrikas iedzīvotāju, un Eiropas komanda arī iegulda vairāk nekā 1,2 miljardus eiro vakcīnu, zāļu un veselības aprūpes tehnoloģiju vietējā ražošanā Āfrikā.
• Latīņamerikā un Karību jūras reģionā 145 miljoni eiro tiek ieguldīti digitālajā aliansē, tostarp zemūdens optisko šķiedru kabeļa "BELLA" paplašināšanā ar mērķi uzlabot sadarbību pētniecības un inovācijas jomā. Āzijā mūsu atbalsts ietver saules un hidroenerģijas projektus Butānā un hidroelektroenerģijas krātuves jaudu Nepālā. 

Globāla cīņa pret klimata pārmaiņām 

• Mēs uzsākām globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu un UNFCCC Pušu konferencē pastāvīgi iestājāmies par klimatrīcību.
• 2024. gada novembrī priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramaposa sāka vērienīgu kampaņu “Atjaunīgās enerģijas izvēršana Āfrikā”.
• COP15 sesijā par biodaudzveidību mēs virzījāmies uz globālu biodaudzveidības nolīgumu, kurā noteikti globāli mērķrādītāji ekosistēmu atjaunošanai un aizsardzībai un pesticīdu riska samazināšanai uz pusi līdz 2030. gadam.
• Mēs vadījām ANO Atklātās jūras nolīguma noslēgšanu, kas ir pasaules mēroga vienošanās par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību atklātā jūrā.
• Kopā ar G7 partneriem mēs sākām enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas partnerību ar Dienvidāfriku, Senegālu, Indonēziju un Vjetnamu, lai atbalstītu to pāreju uz tīras enerģijas alternatīvām. 

Cīņa pret Covid-19 pandēmiju visā pasaulē 

• Eiropas komanda mobilizēja 53,7 miljardus eiro, lai palīdzētu partnervalstīm pārvarēt Covid-19 pandēmiju.
• Komisija ir ieguldījusi 400 miljonus eiro programmā COVAX, kas ir daudzpusēji centieni piegādāt vakcīnas jaunattīstības valstīm.
• Izmantojot COVAX programmu, Eiropas komanda nodrošināja, ka 10,5 miljoni vakcīnu devu tika ziedotas vairāk nekā 55 valstīm visā pasaulē.
• Izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu, mēs piegādājām vairāk nekā 190 miljonus medicīnisko un individuālo aizsardzības līdzekļu ārpussavienības valstīm. 

Globālā tirdzniecība 

• Mēs noslēdzām trīs jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Jaunzēlandi, Čīli un Keniju.
• Mēs noslēdzām savu pirmo ilgtspējīgu investīciju nolīgumu ar Angolu.
• Uzsākām un turpinājām sarunas par turpmākiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar svarīgiem partneriem, tostarp Indiju, Indonēziju, Austrāliju, Mercosur valstīm, Taizemi, Filipīnām un Malaiziju.
• Mēs turpinājām strādāt pie starptautiskās tirdzniecības pamatā esošo noteikumu stabilizēšanas un vadījām darbu pie Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformas, tostarp tās strīdu izšķiršanas mehānisma. 

Tuvie Austrumi  

• Mēs noslēdzām vienošanos ar Palestīniešu pašpārvaldi, lai risinātu tās kritisko budžeta un fiskālo situāciju, un no 2024. gada jūlija līdz novembrim kā ārkārtas finansiālo atbalstu nodrošinājām vairāk nekā 380 miljonus eiro dotācijās un aizdevumos.
• Kopš 2024. gada novembra pa humānās palīdzības gaisa tiltu ar vairāk nekā 60 reisiem palestīniešiem Gazas joslā tika piegādāta palīdzība aptuveni 3000 tonnu apmērā.
• Mēs sniedzām humāno palīdzību Libānai vairāk nekā 104 miljonu eiro vērtībā. 

Eiropas Savienības attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm 

• 2020. gada decembrī Komisija nāca klajā ar jaunu transatlantisku programmu globālās sadarbības labā, lai atdzīvinātu mūsu partnerību ar ASV.
• Mēs pavirzījām uz priekšu ES un ASV Enerģētikas padomes darbu un dialogu un izveidojām jaunu Energoapgādes drošības darba grupu.
• 2021. gadā mēs izveidojām ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi (TTC) un stiprinājām transatlantisko sadarbību; kopīgi izstrādājām noteikumus un standartus attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām, savienojamību un digitālo infrastruktūru un panācām progresu virzībā uz zaļāku un taisnīgāku tirdzniecību. 

Reaģēšana uz starptautiskām krīzēm 

• Mēs izveidojām rescEU medicīniskos krājumus, kas satur būtisku aprīkojumu, piemēram, plaušu ventilatorus, individuālos aizsardzības līdzekļus un zāles, kā arī potenciālu izvietot lauka slimnīcas krīžu laikā.
• Mēs uzsākām ES humānās palīdzības “gaisa tilta” lidojumus, lai palīdzību novirzītu uz visgrūtāk sasniedzamajām teritorijām.
• Mēs izveidojām rescEU meža ugunsgrēku dzēšanas gaisa floti, kas izvietota visās ES dalībvalstīs, lai labāk reaģētu uz meža ugunsgrēku ārkārtas situācijām visā Eiropā, piemēram, Grieķijā 2023. gada vasarā.
• Mēs izveidojām globālus palīdzības krājumus, kas izvietoti Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Eiropā, lai palīdzētu ātrāk piegādāt palīdzību katastrofu skartajām vietām, piemēram, pēc 2023. gada zemestrīcēm Turcijā un Sīrijā.
• Saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu mēs izveidojām loģistikas centrus, lai Ukrainai piegādātu vairāk nekā 152 000 tonnas palīdzības, kā arī ļautu evakuēt vairāk nekā 3800 ievainotu un kritiski slimu Ukrainas pacientu uz slimnīcām visā Eiropā. 

Divpusēji un reģionāli nolīgumi 

• 2023. gada novembrī ES parakstīja Samoa nolīgumu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm. Nolīgums ir par ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi, cilvēktiesībām un mieru un drošību.
• Komisija kopā ar Augsto pārstāvi 2021. gada septembrī nāca klajā ar stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā.
• 2023. gadā mēs izveidojām ES un Indijas Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi, lai palīdzētu palielināt divpusējo tirdzniecību un sadarboties uzticamu tehnoloģiju jomā.
• Mēs noslēdzām digitālās partnerības ar Japānu, Dienvidkoreju, Singapūru un Kanādu.
• Mēs apspriedām jaunās paaudzes padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumus ar atsevišķām Centrālāzijas valstīm. 

ES un Apvienotās Karalistes attiecības 

• 2020. gada decembrī mēs parakstījām ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu (TSN), kurā sīki izklāstītas ES turpmākās attiecības ar Apvienoto Karalisti pēc Brexit.
• 2023. gada februārī priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un premjerministrs Rišī Sunaks vienojās par Vindzoras regulējumu, kas iekļauj visaptverošus risinājumus, kuru mērķis ir risināt praktiskās problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji un uzņēmumi Ziemeļīrijā.
• 2024. gada oktobrī priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers tikās un vienojās stiprināt attiecības starp Apvienoto Karalisti un ES. 

Cilvēktiesības 

• ES uzsāka jaunus satvarus dialogam ar Saūda Arābiju un Omānu, kurā galvenā uzmanība pievērsta cilvēktiesībām, kā arī mēs atsākām dialogus ar Indiju, Izraēlu un Ķīnu.  

Lasīt vairāk par šiem sasniegumiem