Demokrātijas aizsardzība

2023. gada 12. decembrī iesniegtā Demokrātijas aizsardzības pakete ietver:

• paziņojumu, kurā pārskatīts darbs, kas paveikts saskaņā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu;
• tiesību akta priekšlikumu izveidot kopējus pārredzamības un pārskatatbildības standartus interešu pārstāvības darbībām, kuru mērķis ir ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Savienībā un kuras veic ārpussavienības valstu vārdā;
• ieteikumu veicināt brīvas, godīgas un noturīgas vēlēšanas;
• ieteikumu veicināt pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību politikas veidošanā.

Kopējo pārredzamības standartu mērķis ir:

• aizsargāt ES demokrātiju;
• veicināt institucionālo uzticēšanos;
• aizsargāt atklātas publiskās debates no slēptas iejaukšanās.

Mērķis ir sasniegt visu iepriekš minēto ar samērīgiem politikas pasākumiem, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības un demokrātiskās vērtības. Lai pamatotu šo pasākumu kopumu, Komisija publicēja arī Eirobarometra papildu aptaujas par demokrātiju rezultātus.

Komisija 2020. gadā pieņēma Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, kura mērķis ir veidot noturīgākas demokrātijas visā ES,

• atbalstot brīvas un godīgas vēlēšanas,
• stiprinot mediju brīvību,
• apkarojot dezinformāciju.

Visaptverošas plāna prioritātes bija arī saturīga un aktīva pilsoņu dalība un aktīva pilsoniskā sabiedrība. Komisija 2023. gadā pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir pārskatījusi rīcības plāna īstenošanu un apzinājusi vairākas jomas, kurās ES var būt proaktīva, saskaroties ar esošajām un mainīgajām problēmām.

Uzziniet vairāk par Demokrātijas rīcības plāna atjaunināšanu (pielikums)

Lai saglabātu Eiropas demokrātiju un pasargātu vēlēšanu procesu, ir vajadzīga apņēmīga rīcība. Tas nozīmē garantēt brīvas un godīgas vēlēšanas un atklātas demokrātiskas debates, kā arī atjauninātus digitālos aizsargpasākumus.

Daži būtiskākie pasākumi šajā jomā:

• tiesību akti par sponsorēta politiskā satura (“politiskās reklāmas”) lielāku pārredzamību, kuru papildina atbalsta pasākumi un norādes politiskajām partijām un dalībvalstīm;
• regulas par Eiropas politisko partiju finansēšanu pārskatīšana;
• jauns kopīgs darbības mehānisms vēlēšanu noturībai, izmantojot Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklu. Runa ir par dalībvalstu spēju stiprināšanu ciešā sadarbībā ar TID (tīklu un informācijas drošība) sadarbības grupu ar mērķi novērst ar vēlēšanām saistītus riskus, jo īpaši attiecībā uz dezinformāciju un draudiem, kas saistīti ar kiberdrošību.

Mediju brīvība un plurālisms ir svarīgi mūsu demokrātijai un ir nostiprināti Pamattiesību hartā. Brīvi un plurālistiski mediji ir būtiski, lai nodrošinātu pārskatatbildību un palīdzētu iedzīvotājiem pieņemt pārdomātus lēmumus. Sniedzot sabiedrībai uzticamu informāciju, neatkarīgi mediji pilda svarīgu uzdevumu cīņā pret dezinformāciju un manipulācijām ar demokrātiskām debatēm. Žurnālistu drošības uzlabošana, viņu aizsardzība pret ļaunprātīgu tiesvedību un vispārējās mediju plurālisma situācijas uzlabošana ir galvenās prioritātes, kas virza ES rīcību šajā jomā.

• 2021. gadā Komisija nāca klajā ar ieteikumu par žurnālistu un citu mediju jomas speciālistu drošības stiprināšanu. Cita starpā ieteikumā aicināts izveidot neatkarīgus valstu atbalsta dienestus, arī palīdzības tālruņus, juridiskās konsultācijas, psiholoģisko atbalstu un patversmes žurnālistiem un mediju profesionāļiem, kuri saskaras ar draudiem. Ieteikumā arī aicināts pastiprināt žurnālistu aizsardzību demonstrācijās, vairot drošību tiešsaistē un sniegt īpašu atbalstu sievietēm žurnālistēm. 
• 2022. gadā Eiropas Komisija ierosināja jaunas iniciatīvas, lai uzlabotu žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret ļaunprātīgām tiesvedībām (SLAPP). Ierosinātā direktīva attiecas uz SLAPP civillietās ar pārrobežu ietekmi. Tā ļauj tiesnešiem ātri izbeigt acīmredzami nepamatotas tiesvedības pret žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem. Tajā ir noteikti arī vairāki procesuālie aizsardzības pasākumi un tiesiskās aizsardzības līdzekļi, piemēram, kompensācija par zaudējumiem un preventīvas sankcijas par ļaunprātīgas tiesvedības uzsākšanu. Vēl Komisija ir pieņēmusi papildu ieteikumu, ar ko dalībvalstis tiek mudinātas saskaņot savus noteikumus ar ES ierosinātajiem tiesību aktiem arī iekšzemes lietās un visās tiesvedībās, ne tikai civillietās. Ieteikumā dalībvalstis tiek arī aicinātas veikt virkni citu pasākumu, piemēram, apmācības un izpratnes veicināšanu, lai cīnītos pret nepamatotām vai ļaunprātīgām tiesvedībām.
• Saskaņā ar Eiropas Mediju brīvības aktu Komisija 2022. gadā arī ierosināja jaunu noteikumu kopumu mediju plurālisma un neatkarības aizsardzībai ES. Eiropas Mediju brīvības akts nodrošinās to, ka mediji – kā sabiedriskie, tā privātie – ES iekšējā tirgus robežās spēs darboties vieglāk, bez pārmērīga spiediena. Tajā arī ņemta vērā mediju telpas digitālā pārveide. Komisija arī ierosināja izveidot jaunu, neatkarīgu Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, kuras dalībnieces būs nacionālās mediju iestādes. Minētā padome veicinās ES mediju tiesiskā regulējuma efektīvu un konsekventu piemērošanu, jo īpaši palīdzot sagatavot vadlīnijas par mediju regulējuma jautājumiem.

Pēdējos gados par ES prioritāti ir kļuvusi Eiropas demokrātiju aizsardzība pret draudiem un kaitīgajām sekām, kuru iemesls ir dezinformācija, informācijas manipulēšana un iejaukšanās, jo īpaši no ārvalstu rīcībspēku puses. Demokrātijas visā pasaulē saskaras ar dezinformācijas izplatīšanos un ārvalstu iejaukšanos, kas var destabilizēt demokrātiskās institūcijas un pastiprināt sabiedrības šķelšanos, graujot iedzīvotāju uzticību. To vēl vairāk saasina digitalizācija, kas ļauj izplatīt dezinformāciju ar nepieredzētu ātrumu un efektivitāti.

Saskaņā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu ES ir pastiprinājusi centienus reaģēt uz šo mainīgo apdraudējuma ainu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Šī pieeja balstās uz pašreizējo ES darbu un ir stingri nostiprināta Eiropas vērtībās un principos. Tā aizsargā vārda brīvību un cilvēku tiesības piekļūt likumīgam saturam.

Daži būtiskākie pasākumi šajā jomā:

• uz esošajiem tīkliem balstīta ciešāka sadarbība, lai koordinētu ES rīcību pret pieaugošo dezinformācijas kampaņu vilni;
• pastiprināta ES rīkkopa cīņai pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulēšanu un iejaukšanos (FIMI);
• lielāka tiešsaistes platformu pārskatatbildība ar mērķi novērst dezinformācijas izplatīšanos, liekot lietā pastiprinātu prakses kodeksu dezinformācijas jomā un izveidojot kopregulēšanas satvaru saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu.

Lielāka tiešsaistes platformu pārskatatbildība

Saskaņā ar Komisijas 2021. gadā pieņemtajiem norādījumiem par to, kā pastiprināt pašreizējo ES prakses kodeksu dezinformācijas jomā, 2022. gada jūnijā tika parakstīts jauns kodekss, apvienojot gan lielākas, gan specializētas tiešsaistes platformas, tiešsaistes reklāmas nozari, pētniecību un pilsonisko sabiedrību, kā arī faktu pārbaudītājus. Kodekss ietver plašu saistību klāstu, sākot no demonetizācijas līdz pārredzamībai un beidzot ar piekļuvi datiem. Svarīgi ir tas, ka kodeksam pievienots stabils uzraudzības satvars un Pārredzamības centrs, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību.

Saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu (DPA) tajā ir noteikts arī kopregulēšanas satvars, kas uzliek par pienākumu ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām regulāri novērtēt sistēmiskos riskus, ko to pakalpojumi var radīt sabiedrībai, kā arī risku, ka to pakalpojumi tiks ļaunprātīgi izmantoti kā dezinformācijas kampaņu rīks.

Saiknes stiprināšana starp iedzīvotājiem un demokrātiskajām institūcijām ir pamats, uz kura balstās demokrātiskā noturība. Ir svarīgi izveidot pilsonisko telpu iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanai un līdzdalībai politikas veidošanas procesos, lai garantētu mūsu demokrātisko valstu noturību vēlēšanu laikā un pēc tam.

Saskaņā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu tā bija transversāla prioritāte. Konference par Eiropas nākotni sniedza vērtīgu pieredzi saistībā ar pilsoņu iesaistes stiprināšanu, tā noveda pie jauna posma pilsoņu līdzdalībai Eiropas pilsoņu paneļdiskusijās, kas tagad ir iekļautas Eiropas Komisijas politikas veidošanas procesā.

Lai atbalstītu Eiropas Demokrātijas rīcība plāna pasākumus un mērķus, Komisija turpina mobilizēt īpašu finansējumu no visdažādākajām pieejamajām ES programmām.

Daži šo finansējumu plūsmu piemēri: 

• vēlēšanu integritātes, pilsoņu līdzdalības, līdzdalības pilsoniskajā sabiedrībā un uzticēšanās demokrātijai veicināšana, izmantojot finansējumu no programmām “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, “Radošā Eiropa”, “Erasmus+”, “Apvārsnis Eiropa” un kohēzijas fondiem;
• finansējuma ziņu mediju organizācijām Eiropas Savienībā un ārpus tās stiprināšana, izmantojot finansējumu no programmām “Radošā Eiropa”, “Digitālā Eiropa” un “Eiropa pasaulē” cilvēktiesībām un demokrātijai;
• cīņa pret dezinformāciju ar mērķi veicināt medijpratību un palīdzēt iedzīvotājiem atpazīt dezinformāciju, izmantojot programmas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumu.

Lai atvieglotu orientēšanos dažādās programmās, Komisija ir izveidojusi viegli pieejamu portālu, kas darbojas kā vienota vārteja uz Savienības fondiem un ļauj cita starpā atrast ar demokrātiju saistītas finansējuma iespējas.

Saistītās iniciatīvas