Eiropas Mediju brīvības akts

Mediju brīvība ir demokrātiskas sabiedrības stūrakmens, un tai ir būtiska nozīme veselīgā tirgus ekonomikā. Pasaules mērogā Eiropas Savienība joprojām ir mediju brīvības bastions un demokrātijas paraugs. Tomēr pašreizējās tendences raisa satraukumu. Komisija, turpinot savus līdzšinējos centienus, ir ne vien veicinājusi pakalpojumu brīvu apriti, bet arī veikusi vairākus pasākumus ar mērķi aizsargāt mediju brīvību un plurālismu Eiropas Savienībā. To kulminācija ir Eiropas Mediju brīvības akts, kas stājās spēkā 2024. gada 7. maijā. Jaunie noteikumi pilnā mērā būs piemērojami no 2025. gada 8. augusta.

Ar Eiropas Mediju brīvības aktu tiek ieviests jauns regulējums, kura mērķis ir aizsargāt mediju plurālismu un neatkarību Eiropas Savienībā. Šie noteikumi nodrošinās arī to, ka mediji – kā sabiedriskie, tā privātie – ES iekšējā tirgus robežās varēs darboties brīvāk, bez pārmērīga spiediena un ņemot vērā mediju telpas digitālo pārveidi.

Eiropas Mediju brīvības akts

• aizsargās redakcionālo neatkarību,
• garantēs žurnālistikas avotu aizsardzību, tai skaitā pret spiegprogrammatūras izmantošanu,
• nodrošinās sabiedrisko mediju neatkarīgu darbību,
• uzlabos mediju īpašumtiesību caurskatāmību,
• nodrošinās mediju aizsardzību pret nepamatotu satura izņemšanu, ko veic ļoti lielas tiešsaistes platformas,
• ieviesīs tiesības pielāgot mediju piedāvājumu ierīcēs un saskarnēs,
• nodrošinās caurskatāmību attiecībā uz valsts reklāmu mediju pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes platformām,
• nodrošinās, ka dalībvalstis sniedz novērtējumu par mediju tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību,
• stiprinās auditorijas mērīšanas metodiku caurskatāmību mediju pakalpojumu sniedzējiem un reklāmdevējiem.

Tiks izveidota jauna neatkarīga Eiropas Mediju pakalpojumu padome, kuras sastāvā būs valstu mediju iestāžu vai struktūru pārstāvji un kuras sekretariātu nodrošinās Komisija; tā sāks darboties 2025. gada februārī. Padome cita starpā veicinās ES mediju tiesiskā regulējuma efektīvu un konsekventu piemērošanu. Tā aizstās Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA), kas tika izveidota saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu.

ES atbalsta mediju brīvību un plurālismu dažādos veidos, tai skaitā

• izveidojot preses un mediju padomes, kas stiprina preses un mediju pozīciju konverģētā mediju vidē (budžets: 0,9 miljoni eiro),
• ieviešot mediju īpašumtiesību uzraudzības sistēmu, kuras mērķis ir izveidot datubāzi, kas ietver informāciju par mediju īpašumtiesībām konkrētās valstīs (budžets: 0,5 miljoni eiro),
• piešķirot dotācijas vietējo un reģionālo mediju inovācijas atbalstam un plurālisma veicināšanai (budžets: 2 miljoni eiro),
• izveidojot ātrās reaģēšanas mehānismu, kas sniedz praktisku palīdzību apdraudētu žurnālistu aizsardzībai (budžets: 3,1 miljons eiro),
• ieviešot mediju plurālisma uzraudzības instrumentu, kas palīdz apzināt iespējamos mediju plurālisma apdraudējumus (budžets: 1,1 miljons eiro),
• atbalstot demokrātijai īpaši svarīgu mediju nozaru (tādu kā vietējā un pētnieciskā žurnālistika, kopienu mediji) atkārtotu dotēšanu programmas “Radošā Eiropa” žurnālistikas partnerību ietvaros (budžets: 5 miljoni eiro),
• izveidojot mediju brīvības centru, kas atbalsta jau pastāvošus neatkarīgus Krievijas un Baltkrievijas medijus, kuri darbojas Eiropas Savienībā (budžets: 2,9 miljoni eiro),
• organizējot Eiropas Žurnālistikas un mediju un informācijas lietotprasmes festivālu (budžets: 0,8 miljoni eiro).