Šī informācija ir pieejama arī šādās valodās: ukraiņu | українська | krievu | русский
Humānā palīdzība un civilā aizsardzība
Komisija ir piešķīrusi vairāk nekā 1,4 miljardus eiro Ukrainai paredzētām humānās palīdzības programmām, kuras īsteno uz vietas Ukrainā strādājoši partneri.
Saskaņā ar Ukrainas valdības prioritātēm sniegtā ES humānā palīdzība ietver
- patvēruma vietas,
- naudas pabalstu,
- veselības aprūpi,
- pārtikas palīdzību,
- izglītību,
- ūdeni un sanitārijas pieejamību.
Atbalsts atmīnēšanas pasākumiem Ukrainā
ES un tās dalībvalstis laikposmā no 2022. līdz 2030. gadam ir apņēmušās piešķirt 500 miljonus eiro humanitārajiem atmīnēšanas pasākumiem Ukrainā, tādējādi kļūstot par galvenajiem līdzekļu devējiem šajā jomā.
ES atbalsta Ukrainas atmīnēšanas centienus, stiprinot valsts spējas, apmācot un aprīkojot Ukrainas atmīnētājus un veicinot inovatīvu atmīnēšanas pieeju ieviešanu, tostarp dienesta suņu izmantošanu. Šie pasākumi palīdz padarīt piesārņotās teritorijas drošākas civiliedzīvotājiem, kā arī atbalsta valsts atjaunošanu un rekonstrukciju.
Šo centienu ietvaros ES un Ukraina kopīgi rīko 2026. gada Ukrainas Pretmīnu rīcības konferenci, kas 16.–18. novembrī notiks Briselē. Šī pasākuma mērķis ir mobilizēt starptautisko atbalstu, stiprināt globālās partnerības un veicināt inovatīvas pieejas pretmīnu pasākumiem Ukrainā un ārpus tās.
“rescEU” atbalsts
Izmantojot Eiropas resursu rezerves “rescEU” krājumus, ES ir nodrošinājusi medicīnas preces, pagaidu patvēruma vienības un elektroenerģijas ģeneratorus, kā arī specializētu aprīkojumu ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku apdraudējumu un kodoldraudu gadījumiem.
Ukrainai sniegtais “rescEU” atbalsts ietver
- mājokļus,
- aizsargtērpus,
- dekontaminantus,
- ventilatorus,
- infūzijas sūkņus,
- pacientu monitorus,
- ultraskaņas ierīces.
Pagaidu aizsardzība
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES nekavējoties aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu. Tā pārvietotajām personām, kas bēg no kara Ukrainā, Eiropas Savienībā nodrošina konkrētas tiesības, piemēram:
- uzturēšanās atļaujas,
- piekļuvi piemērotiem mājokļiem,
- medicīnisko aprūpi,
- bērnu izglītību.
ES ir piekritusi pagarināt pagaidu aizsardzību līdz 2028. gada martam, jo ir skaidrs, ka cilvēkiem, kas bēg no Ukrainas, joprojām ir nepieciešams patvērums.
Komisija ieviesa maksimālu elastību, lai dalībvalstis neizlietotos Kohēzijas fonda līdzekļus varētu izmantot kā palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no kara. Šādi ir izdevies mobilizēt aptuveni 17 miljardus eiro šim mērķim.
Ukrainas bērnu nogādāšana atpakaļ mājās
Kopš 2022. gada, kad Ukrainā sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums, uz Krieviju un tās īslaicīgi okupētajām teritorijām ir nelikumīgi deportēti un piespiedu kārtā pārvietoti vairāk nekā 20 500 Ukrainas bērnu.
ES kopā ar Ukrainu un Kanādu 2026. gada 11. maijā vadīja Starptautiskās koalīcijas Ukrainas bērnu atgriešanai augsta līmeņa sanāksmi. Pasākuma laikā tās dalībnieki apņēmās pastiprināt rīcību, lai panāktu, ka ikviens Krievijas aizvestais bērns atgriežas mājās, un nodrošinātu, ka Krievija uzņemas pilnu atbildību par šiem noziegumiem.
Šī lapa pēdējoreiz pārskatīta 5 novembris 2026