Šī informācija ir pieejama arī šādās valodās: ukraiņu | українська | krievu | русский
Humānā palīdzība un civilā aizsardzība
Komisija ir piešķīrusi vairāk nekā 1,4 miljardus eiro Ukrainai paredzētām humānās palīdzības programmām, kuras īsteno uz vietas Ukrainā strādājoši partneri.
Saskaņā ar Ukrainas valdības prioritātēm sniegtā ES humānā palīdzība ietver
- patvēruma vietas,
- naudas pabalstu,
- veselības aprūpi,
- pārtikas palīdzību,
- izglītību,
- ūdeni un sanitārijas pieejamību.
Turklāt ES dalībvalstis un partneri ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību Ukrainai ir piegādājuši arī palīdzību natūrā vairāk nekā 159 000 tonnu apmērā.
ES koordinē tādu pacientu medicīnisko evakuāciju, kuriem steidzami nepieciešama specializēta aprūpe. Līdz šim slimnīcās visā Eiropā nogādāti vairāk nekā 5000 pacienti no Ukrainas.
2022. gadā ES mobilizēja 330 miljonus eiro ārkārtas atbalsta programmai, kura palīdzēja nodrošināt pamatpreces un pamatpakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un pārtiku. Tā ir arī palīdzējusi aizsargāt iedzīvotājus (gan iekšzemē pārvietotos cilvēkus, gan viņus uzņemošās kopienas) un atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus un lauksaimniecību.
Atbalsts atmīnēšanas pasākumiem Ukrainā
ES un tās dalībvalstis laikposmā no 2022. līdz 2030. gadam ir apņēmušās piešķirt 500 miljonus eiro humanitārajiem atmīnēšanas pasākumiem Ukrainā, tādējādi kļūstot par galvenajiem līdzekļu devējiem šajā jomā.
ES atbalsta Ukrainas atmīnēšanas centienus, stiprinot valsts spējas, apmācot un aprīkojot Ukrainas atmīnētājus un veicinot inovatīvu atmīnēšanas pieeju ieviešanu, tostarp dienesta suņu izmantošanu. Šī palīdzība palīdz padarīt piesārņotās teritorijas drošas civiliedzīvotājiem, vienlaikus nodrošinot atjaunošanu un rekonstrukciju.
Šo centienu ietvaros ES un Ukraina kopīgi rīko 2026. gada Ukrainas pretmīnu pasākumu konferenci Briselē 16.–18. novembrī. Minētā pasākuma mērķis ir mobilizēt starptautisko atbalstu, stiprināt globālās partnerības un veicināt inovatīvas pieejas pretmīnu pasākumiem Ukrainā un ārpus tās.
“<i>rescEU</i>” atbalsts
Izmantojot Eiropas resursu rezerves “rescEU” krājumus, ES ir nodrošinājusi medicīnas preces, pagaidu patvēruma vienības un elektroenerģijas ģeneratorus, kā arī specializētu aprīkojumu ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku apdraudējumu un kodoldraudu gadījumiem.
Kopumā kopš kara sākuma ES ir Ukrainai piešķīrusi “rescEU” atbalstu vairāk nekā 181 miljona eiro apmērā.
Ukrainai sniegtais “rescEU” atbalsts ietver
- mājokļus,
- aizsargtērpus,
- dekontaminantus,
- ventilatorus,
- infūzijas sūkņus,
- pacientu monitorus,
- ultraskaņas ierīces.
Pagaidu aizsardzība
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES nekavējoties aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu. Tā pārvietotajām personām, kas bēg no kara Ukrainā, Eiropas Savienībā nodrošina konkrētas tiesības, piemēram:
- uzturēšanās atļaujas,
- piekļuvi piemērotiem mājokļiem,
- medicīnisko aprūpi,
- bērnu izglītību.
Saskaņā ar šo pagaidu aizsardzības shēmu ES valstis līdz šim ir uzņēmušas vairāk nekā četrus miljonus cilvēku no Ukrainas. ES ir vienojusies pagarināt pagaidu aizsardzību līdz 2028. gada martam, jo ir skaidrs, ka joprojām ir jāaizsargā cilvēki, kas bēg no Ukrainas.
Komisija ieviesa maksimālu elastību, lai dalībvalstis neizlietotos Kohēzijas fonda līdzekļus varētu izmantot kā palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no kara. Šādi ir izdevies mobilizēt aptuveni 17 miljardus eiro šim mērķim.
Palīdzība Ukrainas bērniem
ES ir piešķīrusi 100 miljonus eiro, lai palīdzētu garantēt Ukrainas skolēniem drošu piekļuvi izglītībai.
Ukrainai ir ziedoti vairāk nekā 380 skolas autobusi, un Komisija ir piegādājusi 1,5 miljonus mācību grāmatu Ukrainas skolēniem.
Ukrainas bērnu nogādāšana atpakaļ mājās
Kopš 2022. gada, kad Ukrainā sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums, uz Krieviju un tās īslaicīgi okupētajām teritorijām ir nelikumīgi deportēti un piespiedu kārtā pārvietoti vairāk nekā 20 500 Ukrainas bērnu.
ES kopā ar Ukrainu un Kanādu 2026. gada 11. maijā vadīja Starptautiskās koalīcijas Ukrainas bērnu atgriešanai augsta līmeņa sanāksmi. Pasākuma laikā tās dalībnieki apņēmās pastiprināt rīcību, lai panāktu, ka ikviens Krievijas aizvestais bērns atgriežas mājās, un nodrošinātu, ka Krievija uzņemas pilnu atbildību par šiem noziegumiem.
Stāsti no reālās dzīves
29 gadus vecais Antons Atroščenko ir neatliekamās medicīniskās palīdzības tehniķis. Viņš stādā Čerņihivas apgabala Neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas centra 11. neatliekamās medicīniskās palīdzības vienībā. Pēc nesenās veselības aprūpes reformas Ukrainā visiem neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu vadītājiem ir jābūt medicīnas speciālistiem, kas sniedz neatliekamu aprūpi ārpus slimnīcas vai ceļā uz to. Antons kļuva par neatliekamās palīdzības tehniķi, pateicoties mācībām, ko noorganizēja ES un ANO Attīstības programma (UNDP).
Kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Čerņihiva bija aplenkta 41 dienu. Reiz Antons kopā ar kolēģiem nonāca apšaudē, tikko bija iznācis no kādas ēkas. Viņi visi kopā ar mājas iedzīvotājiem slēpās koridorā aiz divām sienām. 15 metru attālumā no viņiem sabruka siena. Pateicoties medicīniskajai apmācībai, Antons ieguva jaunas prasmes, kas katru dienu palīdz glābt pacientu dzīvību.
Šī lapa pēdējoreiz pārskatīta 2 septembris 2026