ES dalība COP 29

Globālās klimatrīcības paātrināšana

The picture shows a man and a boy on their bicycles, positioned in front of a wall displaying the text 'COP29. Baku, Azerbaijan'."

ANO Klimata pārmaiņu konferences 29. sesija (COP 29) norisinājās 2024. gada 11.–22. novembrī Baku. Azerbaidžānas vadībā rīkotajā COP 29 samitā tika sapulcinātas visas iesaistītās puses, lai paātrinātu rīcību virzībā uz Parīzes nolīgumā noteiktā 1,5 °C mērķa un ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām izvirzīto mērķu sasniegšanu. Konferences uzmanības centrā bija centieni nodrošināt ievērojamas finanšu investīcijas, kas nepieciešamas, lai samazinātu emisijas un aizsargātu neaizsargātās iedzīvotāju grupas.

Galvenie rezultāti

Eiropas Komisija un ES dalībvalstis uzņēmās vadošo lomu sarunās par globālo finanšu plūsmu saskaņošanu ar Parīzes nolīguma mērķiem. Nosakot jaunu kolektīvu kvantitatīvu mērķi klimatfinansējuma jomā, ES paplašināja klimata projektu finansēšanai paredzēto globālo ieguldītāju bāzi. Apvienojot publiskā un privātā sektora investīcijas un pastiprinot daudzpusēju attīstības banku lomu, kopējā ieguldījumu summa līdz 2035. gadam sasniegs vismaz 1,3 triljonus USD gadā.

Klimata konferences laikā ES arīdzan

panāca galīgo vienošanos par oglekļa tirgus noteikumiem, kas nodrošinās lielāku vidisko integritāti, pārredzamību un pārskatatbildību;
paziņoja par nodomu 2025. gadā nākt klajā ar nacionāli noteikto devumu, kas saskaņots ar 1,5 °C mērķi;
izziņoja partnerību ar starptautisko aliansi “Beyond Oil and Gas Alliance” nolūkā atbalstīt pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā;
nāca klajā ar jaunu metāna emisiju mazināšanas partnerības ceļvedi, lai vēl vairāk paātrinātu ar fosilās enerģijas ražošanu un patēriņu saistīto metāna emisiju samazināšanu;
publiskoja pirmo divgadu pārredzamības ziņojumu (BTR), kas ir nozīmīgs atskaites punkts Parīzes nolīguma īstenošanā.

ES rīcība klimata jomā

Eiropas zaļais kurss ir ES izaugsmes stratēģija, un mēs turpināsim virzību uz tajā noteikto mērķu sasniegšanu un īstenosim visus attiecīgos tiesību aktus. Mēs tiecamies pārveidot ES par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar mūsdienīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2050. gadam samazināsies līdz nullei. Jauns tīras rūpniecības kurss Eiropai palīdzēs dekarbonizēt ekonomiku un sekmēs jaunu zaļo darbvietu izveidi visā Eiropas Savienībā.

Šobrīd spēkā esošie ES tiesību akti klimata un enerģētikas jomā apliecina ES apņemšanos līdz 2030. gadam par vismaz 55 % samazināt ES siltumnīcefekta gāzu neto emisijas un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Kā nākamo starpposma soli Eiropas Komisija ierosinās iestrādāt Eiropas Klimata aktā mērķi līdz 2040. gadam samazināt neto emisijas par 90 %. Eiropa pilda savu solījumu pielāgot zaļo pārkārtošanos cilvēku, rūpniecības un dabas vajadzībām.

Eiropas komandas ieguldījums globālajā klimatfinansējumā

The picture shows a farmer in Satkhira, Bangladesh, growing dragon fruit in an increasingly saline environment. The region is facing high risk of flooding due to climate change. — Lauksaimnieks Sātkhirā, Bangladešā audzē pūķaugļus vidē, kas kļūst arvien sāļāka. Šis reģions klimata pārmaiņu rezultātā ir pakļauts augstam plūdu riskam.

Lai pārvarētu klimata krīzi, visā pasaulē ir jāsamazina emisijas. ES sadarbojas ar jaunattīstības valstīm un palīdz tām mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām.

ES kopā ar tās dalībvalstīm un Eiropas Investīciju banku sniedz lielāko ieguldījumu publiskā klimatfinansējuma nodrošināšanā jaunattīstības valstīm. 2023. gadā tās klimatfinansējumā ieguldījušas 28,6 miljardus eiro no publiskiem avotiem un papildus tam piesaistījušas arī privāto finansējumu 7,2 miljardu eiro apmērā.

ES joprojām ir apņēmības pilna sniegt savu artavu, lai tiktu sasniegts attīstīto valstu mērķis līdz 2025. gadam kopīgiem spēkiem no dažādiem avotiem piesaistīt 100 miljardus ASV dolāru gadā mūsu partneru atbalstam.

Turklāt ES stratēģija “Global Gateway” veicina publiskās un privātās investīcijas infrastruktūrā, zaļajā enerģijā, izglītībā un pētniecībā, tādējādi sekmējot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un Parīzes nolīgumā paredzēto saistību izpildi.

28,6 miljardi eiro

ES, dalībvalstu un EIB nodrošinātais klimatfinansējums no publiskiem avotiem 2023. gadā

7,2 miljardi eiro

šajā pašā gadā piesaistīti no privātā sektora