Stratēģisks dialogs par lauksaimniecības nākotni Eiropas Savienībā Lauksaimniekiem ir izšķiroša nozīme mūsu tagadnē un nākotnē Pateicoties Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozarei, 450 miljoniem cilvēku ir piekļuve nekaitīgai, veselīgai un cenas ziņā pieejamai pārtikai. ES lauksaimnieki ir Eiropas pašpietiekama pārtikas nodrošinājuma pamats un svarīgi nodarbinātības un ilgtspējīgas izaugsmes virzītājspēki laukos. Viņi sniedz būtisku ieguldījumu mūsu kolektīvajā pārejā uz zaļo ekonomiku. Tomēr lauksaimnieki saskaras ar grūtībām, ko rada klimata pārmaiņas un konkurence pasaules tirgū. Viņi ir izrādījuši ievērojamu noturību pandēmijas laikā, enerģētikas krīzes apstākļos, kā arī situācijā, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un augsta inflācija. Mēs visi vēlamies plaukstošu Eiropas pārtikas un lauksaimniecības nozari, kas sniedz labumu mūsu lauksaimniekiem, iedzīvotājiem un vērtīgajam dabas mantojumam. Šis ziņojums mums nodrošina ļoti stabilu pamatu jauna Eiropas pārtikas un lauksaimniecības nozares redzējuma izstrādei. Ražīgumscieš no klimatu pārmaiņu radīta spiediena un nelabvēlīgiem laikapstākļiemVairāk nekā 17 miljoniES iedzīvotāju nodarbināti lauksaimniecībā57 gadiVidējais ES lauksaimnieku vecums Stratēģiskā dialoga noslēgšana Jauns forums, kura uzdevums ir veidot kopīgu redzējumu par to, kādai jābūt ES lauksaimniecības un pārtikas apgādes sistēmas nākotnei.Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2023. gada septembra runā par stāvokli Savienībā izziņoja un 2024. gada janvārī uzsāka stratēģisko dialogu par ES lauksaimniecības nākotni. Dialogā piedalījās 29 galvenās ieinteresētās personas no Eiropas agropārtikas nozarēm, pilsoniskās sabiedrības, lauku kopienām un akadēmiskajām aprindām, un mērķis bija panākt vienotu izpratni un redzējumu par ES lauksaimniecības un pārtikas sistēmu nākotni. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2024. gada 4. septembrī no stratēģiskā dialoga grupas vadītāja profesora Pētera Štrošneidera saņēma stratēģiskā dialoga par ES lauksaimniecības nākotni galīgo ziņojumu. Ziņojumā “Kopēja perspektīva lauksaimniecībai un pārtikai Eiropā” ir sniegts problēmu un iespēju novērtējums, kam seko ieteikumu kopums.Uzziniet vairāk par dialogu, sanāksmēm un dalībniekiem Ko ES dara lauksaimniecības jomā Bioloģiskā lauksaimniecība NīderlandēEiropas Komisija 2023. gadā jau sāka piecu gadu atbalsta sistēmu lauksaimniekiem jaunas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) veidā. Šai sistēmai piešķīra finansējumu 300 miljardu eiro apmērā, un tā ietver spēcīgākus stimulus, lai palīdzētu mūsu lauksaimniekiem ieviest ilgtspējīgāku un noturīgāku praksi. Lauksaimniekiem tiks maksāts vairāk par ražību, ja viņi arī uzglabā oglekli.Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis lielāku atbalstu novirza tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk. Piemēram, vairāk nekā 10 % no ES tiešajiem maksājumiem, kas ir 4 miljardi eiro gadā, tiks pārdalīti mazākām saimniecībām. Esam arī palielinājuši ārkārtas atbalstu dabas katastrofu gadījumiem un cenu satricinājumiem.2023. gadā vien ES sniedza ārkārtas palīdzību vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā lauksaimniekiem, kurus visvairāk skārušas krīzes. Reaģējot uz lauksaimnieku bažām, Komisija ir nākusi klajā ar iespējamiem risinājumiem, kā varētu samazināt administratīvo slogu ES lauksaimniekiem, un izstrādā pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimnieku stāvokli pārtikas piegādes ķēdē un pastiprināt negodīgas tirdzniecības prakses izskaušanu. Tā ir arī uzsākusi divas aptaujas: vienu, kurā lauksaimnieki un visi mazie piegādātāji, kas iesaistīti pārtikas piegādes ķēdē, var dalīties ar savu pieredzi saskarē ar negodīgu tirdzniecības praksi, un otru, kuras mērķis ir apkopot lauksaimnieku viedokļus par konkrētu noteikumu un procedūru vienkāršošanu.2025. gada februārī Komisija nāca klajā ar jaunu redzējumu par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nākotni ES, kura pamatā ir stratēģiskā dialoga secinājumi. Tā mērķis ir izveidot spēcīgāku un inovatīvāku pārtikas sistēmu, kas sniedz labumu gan lauksaimniekiem, gan patērētājiem, un radīt pievilcīgu, konkurētspējīgu, noturīgu un nākotnes prasībām atbilstošu nozari, kuras centrā ir pārtika un cilvēki. Noderīgas saites Lauksaimniecība ESKLP stratēģiskie plāni 2023.–2027. gadamES pasākumi saistībā ar lauksaimnieku bažām
Jauns forums, kura uzdevums ir veidot kopīgu redzējumu par to, kādai jābūt ES lauksaimniecības un pārtikas apgādes sistēmas nākotnei.Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2023. gada septembra runā par stāvokli Savienībā izziņoja un 2024. gada janvārī uzsāka stratēģisko dialogu par ES lauksaimniecības nākotni. Dialogā piedalījās 29 galvenās ieinteresētās personas no Eiropas agropārtikas nozarēm, pilsoniskās sabiedrības, lauku kopienām un akadēmiskajām aprindām, un mērķis bija panākt vienotu izpratni un redzējumu par ES lauksaimniecības un pārtikas sistēmu nākotni. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2024. gada 4. septembrī no stratēģiskā dialoga grupas vadītāja profesora Pētera Štrošneidera saņēma stratēģiskā dialoga par ES lauksaimniecības nākotni galīgo ziņojumu. Ziņojumā “Kopēja perspektīva lauksaimniecībai un pārtikai Eiropā” ir sniegts problēmu un iespēju novērtējums, kam seko ieteikumu kopums.Uzziniet vairāk par dialogu, sanāksmēm un dalībniekiem
Bioloģiskā lauksaimniecība NīderlandēEiropas Komisija 2023. gadā jau sāka piecu gadu atbalsta sistēmu lauksaimniekiem jaunas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) veidā. Šai sistēmai piešķīra finansējumu 300 miljardu eiro apmērā, un tā ietver spēcīgākus stimulus, lai palīdzētu mūsu lauksaimniekiem ieviest ilgtspējīgāku un noturīgāku praksi. Lauksaimniekiem tiks maksāts vairāk par ražību, ja viņi arī uzglabā oglekli.Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis lielāku atbalstu novirza tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk. Piemēram, vairāk nekā 10 % no ES tiešajiem maksājumiem, kas ir 4 miljardi eiro gadā, tiks pārdalīti mazākām saimniecībām. Esam arī palielinājuši ārkārtas atbalstu dabas katastrofu gadījumiem un cenu satricinājumiem.2023. gadā vien ES sniedza ārkārtas palīdzību vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā lauksaimniekiem, kurus visvairāk skārušas krīzes.
