Turam solījumu Eiropai
Kad Urzulas fon der Leienas Komisija 2019. gada decembrī sāka darbu, mēs devām solījumu Eiropai: mēs apsolījām rīkoties izlēmīgi un vērienīgi. Mēs apņēmāmies piepildīt ES iedzīvotāju cerības un risināt problēmas to rašanās brīdī. Kopš tā laika šī Komisija ir nenogurstoši strādājusi, lai paveiktu darbu, ko tai uzticējuši Eiropas iedzīvotāji.
Mēs izpildījām savu solījumu. Mēs turpinājām īstenot sešas prioritātes, kuras izvirzījām pilnvaru termiņa sākumā, vienlaikus meklējot risinājumus, kā izturēt dažus no lielākajiem pārbaudījumiem, ar kādiem Eiropa jebkad ir saskārusies.
Sākot ar globālās pandēmijas risināšanu un cīņu ar klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laikapstākļiem un beidzot ar reakciju uz Krievijas brutālo agresijas karu pret Ukrainu un pēdējās desmitgadēs smagākās enerģētikas krīzes pārvarēšanu, mēs uzrotījām piedurknes un ķērāmies pie nepieredzēto problēmu risināšanas. Neraugoties uz daudzo pašreizējo krīžu radīto spiedienu, šai Komisijai ir izdevies raudzīties uz priekšu un risināt izšķiroši svarīgas problēmas, ar ko saskarsies nākamās eiropiešu paaudzes. Mēs parādījām, ka Savienība ir daudz spēcīgāka, ja esam drosmīgi.
Šis ir Urzulas fon der Leienas vadītās Komisijas stāsts.
Kad pasauli skāra mūsu paaudzē smagākā pandēmija, Komisija uzņēmās vadību, lai aizsargātu dzīvības, iztikas līdzekļus un mūsu ekonomiku.
Mēs palīdzējām pētīt un ieviest dzīvību glābjošas vakcīnas rekordīsā laikā. Mēs parūpējāmies, lai visu iedzīvotājiem vakcīnas būtu pieejamas vienlaikus. Mēs nodrošinājām līdz 4,6 miljardiem vakcīnu devu dalībvalstu vārdā, lai aizsargātu eiropiešus un dalītos ar partnervalstīm. Vairāk nekā 80 % pieaugušo ES iedzīvotāju ir saņēmuši vismaz pirmo vakcinācijas kursu.
Tā kā vakcinācija ļāva valstīm piesardzīgi atvērt robežas, mēs izstrādājām praktiskus rīkus, lai eiropieši varētu droši ceļot. Mēs izveidojām ES digitālo Covid sertifikātu, kas savieno 78 valstis un teritorijas. Tagad tas ir kļuvis par paraugu globālai sistēmai, kas atvieglo mobilitāti un aizsargā iedzīvotājus visā pasaulē no pandēmijām.
Tā kā pārvietošanās ierobežojumu dēļ bija apdraudēta uzņēmumu un darbvietu nākotne, mēs izstrādājām pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE). 2020. gadā tas Eiropas Savienībā palīdzēja saglabāt 2,5 miljonus uzņēmumu un 31,5 miljonus darbvietu, tādējādi izvairoties no milzīgas ekonomiskas un sociālās krīzes. Kad robežas tika slēgtas un preces iestrēga pusceļā, mēs izveidojām zaļās joslas, lai atvieglotu pamatpreču apriti un novērstu to trūkumu.
Tāpat kā vakcīnas vienlaikus sasniedza visus eiropiešus, mēs strādājām pie tā, lai nodrošinātu, ka visu dalībvalstu, jo īpaši to valstu, kuras pandēmija skārusi vissmagāk, ekonomika varētu ātri atgūties. Laikā, kad piedzīvojām dziļāko recesiju kopš Otrā pasaules kara, mēs panācām visstraujāko atveseļošanos kopš pēckara uzplaukuma. Tas bija iespējams, jo mēs izstrādājām drosmīgu, jaunu plānu, lai piesaistītu naudu tirgū un kopīgi investētu Eiropas atveseļošanā un noturībā.
Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments jeb NextGenerationEU mūsu ekonomikai deva jaunu elpu. Tā vērtība pārsniedz 800 miljardus eiro, un tas stimulē mūsu ekonomiku, apvienojot investīcijas un reformas. Simtiem projektu, ko finansē NextGenerationEU, jau dod eiropiešiem taustāmus rezultātus – no atkrastes vējparkiem līdz elektrovilcieniem un no augstākā līmeņa digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem līdz pasaules līmeņa slimnīcām. Līdztekus ES dalībvalstis stratēģiski izmanto NextGenerationEU, lai veiktu padziļinātas reformas, piemēram, darba tirgus reformas, pensiju reformas, un paātrinātu atļauju piešķiršanu atjaunīgo energoresursu projektiem. Tādējādi mūsu Savienība sekmē Eiropas labklājību.
Krievijas tankiem šķērsojot Ukrainas robežu, mūsu Savienība ar vienotību, spēku un apņēmību iestājās par Ukrainu. Un Komisija kārtējo reizi darīja visu nepieciešamo šajā situācijā. Mēs pavērām ceļu, lai ES uzņemtu vairāk nekā 4 miljonus Ukrainas bēgļu. Mēs organizējām bezprecedenta humānās, finansiālās un militārās palīdzības piegādi no ES un dalībvalstīm, kas līdz šim sasniegusi 98,5 miljardus eiro, ieskaitot 32 miljardus eiro militārā atbalsta veidā. Un mēs cieši sadarbojamies ar mūsu G7 partneriem, lai nodrošinātu, ka katrs eiro nonāk tur, kur tas Ukrainā ir visvairāk vajadzīgs.
Kremļa diktators ir licis kārti uz Eiropas iedzīvotāju vienotības trūkumu. Kopā mēs pierādījām, ka viņš ir maldījies. Mēs atbalstīsim Ukrainu, cik ilgi vien būs nepieciešams. Izmantojot jauno Ukrainas mehānismu, nākamajos četros gados tiks piešķirti vēl 50 miljardi eiro. Tā mēs palīdzam nodrošināt pamatpakalpojumus – saglabāt skolas atvērtas, maksāt algas un pensijas –, savukārt Ukrainas iedzīvotāji turpina cīnīties pret iebrucēju. Katra Ukrainas uzvara pret agresoru ir arī uzvara mūsu kopējai drošībai Eiropā.
Tajā pašā laikā mēs esam atbalstījuši Ukrainu visos posmos, kamēr tā smagi strādā, lai īstenotu reformas un tuvinātos ES. Atzīstot valsts milzīgos panākumus un atbalstot Ukrainas tautas centienus, Savienība, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma vēsturisko lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu.
Mēs arī palīdzējām mazināt Krievijas agresijas sekas visā pasaulē. Tā kā Krievijas karš draudēja izraisīt globālu pārtikas krīzi, mēs nācām klajā ar mums raksturīgiem risinājumiem, lai Ukrainas labību nogādātu valstīs, kurās tā bija visvairāk vajadzīga. Mēs atvērām solidaritātes joslas, kas ir palīdzējušas eksportēt 122 miljonus tonnu Ukrainas preču, tostarp 66 miljonus tonnu lauksaimniecības produktu.
Tajā pašā laikā mēs esam priekšplānā centienos saukt Krieviju pie atbildības par tās darbībām un samaksāt par tās radītajiem postījumiem. Esam ieviesuši 13 sankciju paketes, lai sagrautu Maskavas kara mašinēriju. Mēs esam imobilizējuši Krievijas Centrālās bankas aktīvus ES vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā. Mēs atbalstām pierādījumu vākšanu par Krievijas kara noziegumiem un tās agresijas noziegumu. Jo Eiropa iestājas par starptautiskajām tiesībām.
Tā kā stratēģiskā vide ap mums ir būtiski mainījusies, Eiropai ir jāuzņemas jauna atbildība. Tāpēc Komisija ir izstrādājusi jaunu Eiropas aizsardzības industriālo stratēģiju. Tā dod stratēģisku ievirzi un palīdz sasaistīt dalībvalstu un Eiropas uzņēmumu centienus — sākot ar pētniecību un beidzot ar jaunu sistēmu industrializāciju un komercializāciju, ražošanas izvēršanu, koordinētu iepirkumu un piegādes drošību. Jo mieram vajadzīga drošība.
Uzsākot uzbrukumu Ukrainai, Krievija izmantoja enerģiju, lai šantažētu mūs, izraisot enerģētikas krīzi Eiropā un bailes no elektroenerģijas padeves pārrāvumiem. Mūsu Savienība atkal apvienoja spēkus.
Ar Komisijas revolucionāro plānu REPowerEU mēs nodrošinājām energoapgādi un samazinājām atkarību no Krievijas. Mēs dažādojām piegādes, meklējot uzticamus jaunus partnerus. Pateicoties Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu milzīgajiem centieniem, mēs samazinājām gāzes patēriņu par 18 %. Mēs arī pastiprinājām savu apņemšanos attiecībā uz atjaunīgo energoresursu izvēršanu.
Pagājušā gadā Eiropas Savienībā pirmo reizi no vēja enerģijas tika saražots vairāk elektroenerģijas nekā no gāzes. Mēs esam gandrīz divkāršojuši Eiropā saražotās saules enerģijas daudzumu. Saules un vēja enerģijas iekārtu skaits katru gadu ir palielinājies par aptuveni 35 %.
Lai novērstu Krievijas šantāžas izraisīto enerģijas cenu kāpumu, kas radīja grūtības mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, mēs ieviesām pieeju, kas bija izrādījusies veiksmīga jau pandēmijas laikā.
Mēs izveidojām ES Enerģijas platformu, lai apkopotu pieprasījumu pēc gāzes un izsludinātu iepirkuma konkursus, dodot mūsu uzņēmumiem spēcīgāku pozīciju sarunās pasaules tirgos. Un tas darbojas. 2023. gadā Eiropas pircējiem, izmantojot platformu, bija piekļuve 42 miljardiem kubikmetru gāzes. Jaunākajā ES kopīgajā iepirkuma konkursā 2024. gada februārī piedāvājumu skaits trīskārt pārsniedza limitu, piesaistot no starptautiskiem piegādātājiem kopsummā 97,4 miljardus kubikmetru.
Pateicoties kopīgajiem pasākumiem, ko veicām, šodienas cenas ir gandrīz 10 reizes zemākas nekā krīzes kulminācijā. Un Eiropas atkarība no Krievijas fosilās degvielas reizi par visām reizēm ir beigusies.
Pilnvaru laikā Komisija ir palielinājusi Eiropas spēju sniegt būtisku atbalstu katastrofu skartajām valstīm, sākot ar plūdiem un beidzot ar mežu ugunsgrēkiem, sākot ar zemestrīcēm un beidzot ar ārkārtas situācijām medicīnas jomā.
ES civilās aizsardzības mehānisms ir novirzījis atbalstu visām kontinenta daļām un ārpus tām. Mūsu komandas strādāja, lai glābtu cilvēkus un novāktu gruvešus tikai dažas stundas pēc nāvējošām zemestrīcēm, kas nodarīja postījumus Albānijā, Horvātijā un Turcijā. Tās ātri sniedza atbalstu uz vietas pēc postošajiem plūdiem Beļģijā, Vācijā, Itālijā un Slovēnijā.
Kopš 2019. gada ar ES Solidaritātes fonda starpniecību esam nodrošinājuši vairāk nekā 3 miljardus eiro dalībvalstīm un pievienošanās sarunvalstīm, kuras skārušas dabas katastrofas un sabiedrības veselības ārkārtas situācijas.
Mūsu ugunsdzēsības flote ir palīdzējusi cīnīties pret dabas ugunsgrēkiem no Grieķijas līdz Portugālei, no Francijas līdz Albānijai, kā arī otrpus Atlantijas okeānam. Pirmo reizi vēsturē Kanāda vērsās pie Eiropas, lai saņemtu atbalstu, kad to skāra pēdējā laika postošākie meža ugunsgrēki. Un Eiropa atsaucās uz šo aicinājumu. Simtiem Eiropas ugunsdzēsēju cīnījās pret trakojošajiem ugunsgrēkiem, kas postīja Kanādas mežus.
Ekstrēmu laikapstākļu biežums un intensitāte, kā arī pandēmija, ir parādījusi, ka mums ir jādara vairāk, lai reaģētu uz katastrofām. Tāpēc mēs izveidojām rescEU – kopīgu Eiropas resursu rezervi, kas ietver ugunsdzēšanas lidmašīnu un helikopteru floti, medicīniskās evakuācijas lidmašīnas un medicīnisko preču krājumus. Tas ir reāls Eiropas “drošības tīkls” ārkārtas situācijām.
Kad notiek katastrofas, mūsu Savienība tagad ir labāk nekā jebkad agrāk sagatavota atbalstītu eiropiešus un pārējo pasauli. Kopš 2020. gada mēs esam koordinējuši 232 humānās palīdzības gaisa tilta operācijas visā pasaulē, reaģējot uz 12 krīzēm, no kurām pēdējā ir smagā humanitārā situācija Gazā.
Savu pilnvaru termiņa pašā sākumā mēs aicinājām Eiropu īstenot vienotu mērķi: izstrādāt jaunu izaugsmes modeli – Eiropas zaļo kursu –, kura pamatā ir tīra un apritīga ekonomika. Mēs esam noteikuši mērķrādītājus, kas palīdzēs Eiropai līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Jo tikai izmērāmas lietas tiek īstenotas. Ar šo kompasu mēs virzījām uz priekšu pāreju uz tīru enerģiju, kas aizsargā cilvēkus un planētu, ir ekonomiski pamatota un sociāli taisnīga.
Mūsu redzējums ir skaidrs: Eiropai arī turpmāk vajadzētu palikt svarīgam galamērķim investīcijām, kas rada stabilas, nākotnes prasībām atbilstošas kvalitatīvas darbvietas un spēcīgu industriālo bāzi.
Mēs ieviesām sistēmu, lai līdz šīs desmitgades beigām panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Mēs palielinājām ES līmeņa investīcijas. Ar klimatu saistītu projektu finansēšanai ir atvēlēti gandrīz 400 miljardi eiro no NextGenerationEU un kohēzijas politikas. Mēs izveidojām stabilu satvaru ilgtspējīgam finansējumam un kļuvām par lielāko zaļo obligāciju emitentu pasaulē.
Un mēs esam parādījuši, ka ir iespējams atsaistīt ekonomikas izaugsmi no emisijām: kopš 1990. gada siltumnīcefekta gāzu emisijas ir samazinājušās par 32,5 %, un mūsu ekonomika ir pieaugusi par gandrīz 70 %.
Mēs esam veicinājuši inovatīvu tehnoloģiju izstrādi, kas nepieciešamas emisiju samazināšanai. Ar Neto nulles emisiju industrijas aktu mēs ievērojami paātrināsim atļauju piešķiršanas procesus tīro tehnoloģiju ražošanai un atbalstīsim Eiropas uzņēmumus pārkārtošanās īstenošanā, vienlaikus saglabājot to konkurētspējas priekšrocības.
Tomēr pārējai pasaulei ir jāturas līdzi. Lai risinātu oglekļa emisiju pārvirzes problēmu, mēs ieviesām oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Tas palīdz nodrošināt, ka emisijas tiek samazinātas neatkarīgi no to rašanās vietas un ka netiek apdraudēti ES klimata mērķi.
Jau no paša sākuma mēs solījām eiropiešiem strādāt pie tā, lai pārkārtošanās būtu sociāli taisnīga. Mēs izpildījām savu solījumu. Mēs izveidojām Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Sociālo klimata fondu, lai atbalstītu tos, kuri ir mazāk aizsargāti un saskaras ar lielākajām pielāgošanās problēmām.
Mūsu zaļais kurss virzās pretim saviem mērķiem – Eiropa ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu klimata mērķrādītājus. Un rūpniecības nepieciešamo dekarbonizāciju mēs pārvēršam par izaugsmes iespēju.
Pēdējos gados iedzīvotāju un uzņēmumu labā Eiropa digitālajā telpā ir sasniegusi vairāk nekā jebkad agrāk.
Pilnvaru termiņa sākumā mēs noteicām skaidru redzējumu: nodrošināt, ka mūsu sabiedrība gūst labumu no tehnoloģijām un ka inovācija palielina mūsu konkurētspēju, vienlaikus līdz minimumam samazinot riskus iedzīvotājiem.
Mēs esam izpildījuši savu uzdevumu. Visā Eiropā esam ieguldījuši miljardus optisko šķiedru un 5G paplašināšanā. Mēs esam savienojuši lauku reģionus un nodrošinājuši simtiem tūkstošu darba ņēmēju ar digitālai nākotnei nepieciešamajām prasmēm. Mēs nodrošinājām uz cilvēku vērstu digitālās telpas redzējumu un nostiprinājām savu tehnoloģisko līderību.
2019. gadā neviens no astoņiem labākajiem superdatoriem nebija Eiropā. Šodien ES ir mājvieta četriem jaudīgākajiem datoriem pasaulē – tie atrodas Somijā, Itālijā, Spānijā un Vācijā.
Tajā pašā laikā Eiropa ir kļuvusi par pasaules līderi pilsoņu tiesību jomā tiešsaistē. Ar Digitālo pakalpojumu aktu mēs noteicām pamatprincipus visiem digitālajiem uzņēmumiem Eiropā, kā arī skaidras lietotāju tiesības. Mēs definējām lielo interneta platformu īpašos pienākumus attiecībā uz saturu, ko tās reklamē un izplata, piemēram, lai palīdzētu apkarot naida runu un dezinformāciju un aizsargātu nepilngadīgos. Ar Digitālo tirgu aktu mēs nodrošinām, ka lielie digitālie uzņēmumi ievēro taisnīgus noteikumus un nodrošina pārredzamību un juridisko noteiktību ES uzņēmumiem.
Tas pats attiecas uz mākslīgo intelektu. Ar mūsu inovācijām labvēlīgo Mākslīgā intelekta aktu ES ir pirmā un šobrīd vienīgā pasaules daļa, kurā ir ieviests īpašs mākslīgā intelekta regulējums, kas pievēršas augsta riska lietojumiem. Mākslīgā intelekta akts ir ne tikai noteikumu kopums, bet arī atspēriena punkts, kas ļauj mūsu uzņēmumiem uzņemties vadošo lomu uzticama mākslīgā intelekta izstrādē.
Mēs zinām, ka mākslīgais intelekts var ievērojami palielināt mūsu uzņēmumu produktivitāti. Tāpēc mēs palīdzam tiem integrēt mākslīgo intelektu uzņēmējdarbības procesos. Piemēram, mēs nodrošinām jaunuzņēmumiem un MVU piekļuvi mūsu pasaules klases superdatoriem, lai tie varētu izstrādāt, apmācīt un testēt lielus mākslīgā intelekta modeļus.
Tajā pašā laikā esam izstrādājuši drošu veidu, kā izmantot datu ekonomisko potenciālu. Ar Datu aktu mēs stimulēsim datu kopīgošanu starp tiem, kas tos ģenerē, un padarīsim mūsu mākoņdatošanas tirgus konkurētspējīgākus, līdz 2028. gadam palielinot mūsu IKP par desmitiem miljardu eiro.
Eiropas digitālā desmitgade dod rezultātus.
Mūsu pamatuzdevums ir nodrošināt labklājību mūsu iedzīvotājiem, un tā centrā ir Eiropas rūpniecība. Un tam ir būtiska nozīme mūsu centienos veidot zaļo ekonomiku. Lai palīdzētu mūsu rūpniecībai pārkārtošanās laikā saglabāt konkurētspēju pasaulē, mēs izstrādājām paātrinātu pieeju, lai atbalstītu galvenās nozares – no mikroshēmām līdz tīrām tehnoloģijām, no baterijām līdz vēja enerģijai. Tas apvieno investīcijas, prasmes, viedus regulatīvos mehānismus un sadarbību ar partneriem.
Mēs pārbaudījām šo pieeju ar Eiropas Mikroshēmu aktu, lai palielinātu mikroshēmu ražošanu un atbalstītu izvēršanu un inovāciju visā vērtības ķēdē. Un tā deva rezultātus! Eiropas Mikroshēmu akts jau ir radījis vairāk nekā 100 miljardu eiro plānoto investīciju visā vērtības ķēdē. Tas rada labas darbvietas visā Eiropā – no Magdeburgas līdz Katānijai, no Dublinas līdz Drēzdenei, no Vroclavas līdz Grenoblei.
Mēs izmantojam tādu pašu pieeju, lai nodrošinātu, ka mūsu tīro tehnoloģiju nozares nākotne tiek veidota Eiropā. Mūsu Neto nulles emisiju industrijas akts palīdzēs ES veidot spēcīgu iekšzemes ražošanas jaudu. Līdz 2030. gadam vismaz 40 % no mūsu pieprasījuma pēc neto nulles emisiju tehnoloģijām būtu jāsedz ar Eiropas ražošanas jaudu. Mūsu stratēģiskie projekti un ielejas, atļauju piešķiršanas procedūru reformas un mērķtiecīgi iepirkuma un izsoļu noteikumi var palīdzēt ES kļūt par pasaules līderi pārejā uz tīru enerģiju un radīt zaļas un kvalitatīvas pašmāju darbvietas.
Tāpat mēs izstrādājām Kritiski svarīgo izejvielu aktu, lai mūsu uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi būtiskiem materiāliem, kas ir svarīgi Eiropas konkurētspējai un ekonomiskajai drošībai. Patlaban Eiropa lauvas tiesu retzemju metālu un citu kritiski svarīgu izejvielu iegūst no Ķīnas. Ģeopolitiska spriedze vai tādi notikumi kā pandēmija jebkurā laikā varētu izraisīt nopietnas lejupējas ražošanas problēmas Eiropā. Tāpēc mēs attiecībā uz Ķīnu izstrādājām jauno principu “riska mazināšana, nevis atsaistīšana”, ko tagad ir akceptējušas ES dalībvalstis un G7 partneri. Mēs izstrādājam jaunus projektus Eiropā, bet arī izdevīgas stratēģiskas partnerības ar tādām valstīm kā Austrālija, Čīle un Kanāda, lai nodrošinātu un apstrādātu kritiski svarīgas izejvielas un diversificētu Eiropas uzņēmumu piegādes ķēdes.
Lai pielāgotos ģeopolitiskajai realitātei, mēs izstrādājām mūsu pirmo ekonomiskās drošības stratēģiju ar konkrētiem pasākumiem, lai palielinātu mūsu noturību un mazinātu risku mūsu ekonomikai. Arī šajā gadījumā mūsu pieeja ir pragmatiska: Eiropas spēju sekmēšana būtiskās nozarēs, aizsardzība pret atkarības veidošanos un partnerības kopīgu interešu īstenošanai. Tas padara Eiropu spēcīgāku un drošāku.
Mūsu sociālās tirgus ekonomikas konkurētspējas pamatā ir mūsu cilvēkkapitāls – mūsu darba ņēmēju prasmes un labklājība. Kopš pilnvaru termiņa sākuma tas ir bijis mūsu darbības pamatā.
Mēs izveidojām Prasmju pilnveides paktu, lai sniegtu darba ņēmējiem apmācību, kas viņiem vajadzīga, lai apmierinātu uzņēmumu vajadzības, un atbalstījām to ar 65 miljardu eiro vērtām investīcijām prasmēs no ES budžeta un NextGenerationEU. Tas ir sevišķi svarīgi mūsu iedzīvotājiem un mūsu uzņēmumiem, jo divas trešdaļas MVU Eiropā apgalvo, ka nevar atrast vajadzīgos speciālistus.
Taču mūsu konkurētspēja balstās arī uz darba apstākļiem, kas ļauj mūsu darba ņēmējiem attīstīties un koncentrēties uz savu darbu. Urzulas fon der Leienas vadītā Komisija deva solījumu un to izpildīja – mums tagad ir ES regulējums, ar ko uzlabot minimālās algas adekvātumu. Darba ņēmējiem būtu jānopelna tādas algas, kas nodrošina pienācīgu iztiku neatkarīgi no tā, kur viņi strādā.
Tā kā parādās jauni darba veidi, tie rada arī problēmas, piemēram, attiecībā uz piekļuvi darba tiesībām un sociālajai aizsardzībai. Tāpēc mēs ierosinājām noteikumus, kas uzlabo darba apstākļus platformu darbā, – kā bijām apņēmušies šīs Komisijas pilnvaru termiņa sākumā. 2021. gadā ES darbojās vairāk nekā 500 digitālo platformu, kas piedāvāja darbu vairāk nekā 28 miljoniem cilvēku – lielākā daļa no viņiem ir pašnodarbinātas personas, bet citi faktiski ir darba ņēmēji.
Mēs arī izstrādājām noteikumus par darba samaksas pārredzamību, lai pamatprincips, ka vienāds darbs ir pelnījis vienādu darba samaksu, kļūtu par realitāti neatkarīgi no tā, vai jūs esat sieviete vai vīrietis. Un mēs ieviesām Garantiju bērniem, lai ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība, varētu atļauties bērnu aprūpi un lai mātēm un tēviem būtu gan darbs, gan ģimene. Eiropai ir vajadzīgi visi tās talanti.
Mums arī izdevās sasniegt ilgtermiņa mērķi: Eiropas uzņēmumu valdēs iesaistīt vairāk sieviešu. Pieņemot direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs, kas bija iestrēgusi desmit gadus, mūsu Savienība tagad ir noteikusi mērķrādītāju, ka 40 % direktoru bez izpildpilnvarām biržā kotētos uzņēmumos ir jābūt sievietēm. Tā ir laba ziņa sievietēm, jo tiek salauzti tā saucamie stikla griesti. Tā ir laba ziņa mūsu ekonomikai, jo uzņēmumi, kas pieņem daudzveidību, ir sekmīgāki.
Šā pilnvaru termiņa laikā Komisija arī ierosināja jaunas iniciatīvas pret rasismu un antisemītismu, kā arī par labu LGBTIK personām, personām ar invaliditāti un romiem. Mēs palīdzējām veidot labāku Savienību, kurā var laba dzīve ir visu krāsu, ticību, vecumu, dzimumu un seksuālo orientāciju eiropiešiem.
Eiropa ir kontinents, kura vēsturi ir veidojušas daudzas tautas. Mēs vienmēr pildīsim savus pienākumus nodrošināt drošību cilvēkiem, kuri meklē starptautisko aizsardzību, un mēs lepojamies, ka varam piedāvāt likumīgas migrācijas ceļus, kas arī nāks par labu Eiropas sabiedrībai un ekonomikai.
Tomēr iepriekšējās krīzēs, kad ES ieradās nepieredzēti liels skaits bēgļu un neatbilstīgo migrantu, kļuva skaidrs, ka Eiropai nav piemērotu instrumentu, lai tiktu galā ar šādu spiedienu.
Tāpēc šīs Komisijas pilnvaru sākumā mēs apņēmāmies izveidot kopēju sistēmu migrācijas labākai pārvaldībai ES. Tādēļ mēs ierosinājām jaunu Migrācijas un patvēruma paktu.
Pēc sarežģītām politiskām un juridiskām sarunām dalībvalstis un Eiropas Parlaments panāca vienošanos par šo visaptverošo noteikumu kopumu, kas dod Eiropai jaunu sākumu, jo gadu desmitiem mēs esam pieredzējuši tikai bloķēšanu un stagnāciju.
Ar jaunajiem noteikumiem mēs labāk nodrošināsim ārējo robežu kontroli. Mēs padarām patvēruma, atgriešanas un robežprocedūras ātrākas un efektīvākas ar stingrākiem termiņiem un bargākiem noteikumiem, lai ierobežotu ļaunprātīgus vai atkārtotus pieteikumus, vienlaikus piedāvājot personām nepieciešamās garantijas. Atgriešanas lēmumi personām, kam nav tiesību uzturēties, tiks izdoti nekavējoties.
Tagad mums ir skaidrāki noteikumi par dalībvalstu atbildību, kā arī uzlaboti pasākumi sekundārās kustības ierobežošanai.
Dalībvalstis atbalstīs cita citu, izmantojot elastīgu, bet pastāvīgu solidaritātes mehānismu. Katra no tām varēs izvēlēties solidaritātes veidu, ko tās vēlas nodrošināt.
Līdztekus efektīvāku tiesību aktu izstrādei visā pilnvaru laikā Komisija ar operatīvo atbalstu un ar ES aģentūru palīdzību atbalstīja dalībvalstis, lai risinātu steidzamas problēmas – sākot ar ieceļotāju pieaugošo skaitu Vidusjūras reģionā un beidzot ar Baltkrievijas īstenotu migrācijas instrumentalizāciju. Mēs izveidojām partnerības ar trešām valstīm, lai apkarotu kontrabandu un palielinātu atgriešanu.
Piemēram, visaptverošā partnerība, ko mēs parakstījām ar Tunisiju, sniedz abpusējus ieguvumus ne tikai saistībā ar migrāciju, bet arī citās jomās – no enerģētikas un izglītības līdz prasmēm un drošībai. Tas ir plāns citiem nolīgumiem, kas jāparaksta ar partnervalstīm, lai veicinātu sadarbību un uzlabotu migrācijas pārvaldību.
Pilnvaru termiņa sākumā fon der Leienas vadītā Komisija apņēmās par prioritāti noteikt tiesiskumu un dot jaunu impulsu Eiropas demokrātijai. Daudzi notikumi mūsu Savienībā un ārpus tās ir apliecinājums tam, ka nedrīkstam uztvert demokrātiju par pašsaprotamu. Mums par to ir jācīnās katru dienu no jauna. Šī Komisija ir izstrādājusi tiesību aktus, kas palīdz aizsargāt un stiprināt demokrātiju, apkarot ārvalstu iejaukšanos, cīnīties pret dezinformāciju un sargāt mediju brīvību un plurālismu, kā arī žurnālistu drošību.
Mēs veicām bezprecedenta pasākumus, lai nodrošinātu tiesiskumu visās dalībvalstīs. Mēs ieviesām gada ziņojumu par tiesiskumu ar pielāgotiem ieteikumiem katrai dalībvalstij, lai novērstu tiesiskuma pārkāpumus un to vēl vairāk stiprinātu. Ja ar dialogu nepietika, mēs izmantojām visus mūsu rīcībā esošos instrumentus, tostarp pārkāpumu procedūru vai budžeta nosacījumu mehānismu. Tas ļauj apturēt maksājumus no ES budžeta, ja kādā dalībvalstī netiek ievērots tiesiskums. Pēc Komisijas pieprasījuma šis noteikums tika aktivizēts attiecībā uz Ungāriju.
Mēs esam stingri pievērsušies tiesiskuma problēmām, lai aizsargātu mūsu Eiropas demokrātiju un mūsu brīvo un atvērto sabiedrību.
Pēdējos gados Urzulas fon der Leienas vadītā Komisija ir daudzkārt parādījusi, kā sadarbībā ar draugiem un partneriem var pārvarēt milzīgas problēmas. ES spēja veidot spēcīgas alianses visā pasaulē ir palīdzējusi stiprināt Eiropas lomu pasaulē.
Pašreizējās komisāru kolēģijas pirmā vizīte bija Āfrikā. Urzulas fon der Leienas vadītās Komisijas darbs ir pacēlis attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm jaunā līmenī, cieši sadarbojoties Ukrainas atbalsta, kā arī enerģētikas, klimatrīcības, tirdzniecības un tehnoloģiju jomā. Tas ir arī palīdzējis atjaunot attiecības ar Apvienoto Karalisti pēc Brexit. Mēs risinājām sarunas par Vindzoras regulējumu, kas ir atjaunojis pozitīvu gaisotni vienās no mūsu vissvarīgākajām attiecībām Eiropā.
Mēs izveidojām jaunas paaudzes partnerības ar Global Gateway, kas ir Eiropas visu laiku lielākā globālā investīciju programma. Global Gateway, kuras vērtība ir 300 miljardi eiro, ir mūsu piedāvājums kvalitatīviem investīciju un infrastruktūras projektiem, kas atbilst augstiem vides un sociālajiem standartiem un rada darbvietas un izaugsmi vietējā līmenī.
Global Gateway nozīmē veidot abpusēji izdevīgas partnerības, ņemot vērā mūsu partneru, kā arī ES intereses ģeopolitiskā perspektīvā.
Un tā jau sniedz rezultātus. Ir atlasīti vairāk nekā 200 pamatprojekti ar investīcijām 66 miljardu eiro apmērā – sākot ar stratēģiskām partnerībām izejvielu jomā ar Namībiju, Čīli un Argentīnu un beidzot ar sadarbību atjaunīgā ūdeņraža jomā ar Maroku un Ēģipti vai digitālu zemūdens kabeļu sistēmu “Medusa”, kas savieno ES ar Ziemeļāfrikas valstīm. Būs vēl daudz citu projektu.
Global Gateway īstenošanā tiek izmantota Eiropas komandas pieeja, kas ietver sadarbību starp ES iestādēm un dalībvalstīm. Šī stratēģija ne tikai atbalsta pāreju uz tīru enerģiju un digitālo pārkārtošanos visā pasaulē, bet arī palielina ES ietekmi pasaules arēnā.
Eiropa nostiprina savu reputāciju kā uzticama ilgtermiņa partnere, kas strādā, lai gūtu savstarpēju labumu.
Sadarbība vienotā Savienībā
Katru dienu kopš pilnvaru termiņa sākuma šī Komisija ir strādājusi, lai Eiropu padarītu vienotāku un stiprāku. Mājās mēs kopā pārcietām vēl nepieredzētas krīzes.
Pasaules arēnā mūsu Eiropas komandas pieeja ir ļāvusi ES būt stratēģiskākai, pārliecinošākai un vienotākai.
Šo pilnvaru laikā mēs esam pieredzējuši patiesas ģeopolitiskās Savienības izveidi. Tā ir Savienība, kas atbalsta Ukrainu, iestājas pret Krievijas agresiju, veicina uz noteikumiem balstītu kārtību un iegulda partnerībās.
Mēs apsolījām rīkoties izlēmīgi un vērienīgi. Mēs saglabājām uzņemto kursu un panācām rezultātus.
Publikācijas
- Lejupielādētбългарски
- Lejupielādētespañol
- Lejupielādētčeština
- Lejupielādētdansk
- LejupielādētDeutsch
- Lejupielādēteesti
- Lejupielādētελληνικά
- LejupielādētEnglish
- Lejupielādētfrançais
- LejupielādētGaeilge
- Lejupielādēthrvatski
- Lejupielādētitaliano
- Lejupielādētlietuvių
- Lejupielādētmagyar
- LejupielādētMalti
- LejupielādētNederlands
- Lejupielādētpolski
- Lejupielādētportuguês
- Lejupielādētromână
- Lejupielādētslovenčina
- Lejupielādētslovenščina
- Lejupielādētsuomi
- Lejupielādētsvenska
- Lejupielādētбългарски
- Lejupielādētespañol
- Lejupielādētčeština
- Lejupielādētdansk
- LejupielādētDeutsch
- Lejupielādēteesti
- Lejupielādētελληνικά
- LejupielādētEnglish
- Lejupielādētfrançais
- LejupielādētGaeilge
- Lejupielādēthrvatski
- Lejupielādētitaliano
- Lejupielādētlietuvių
- Lejupielādētmagyar
- LejupielādētMalti
- LejupielādētNederlands
- Lejupielādētpolski
- Lejupielādētportuguês
- Lejupielādētromână
- Lejupielādētslovenčina
- Lejupielādētslovenščina
- Lejupielādētsuomi
- Lejupielādētsvenska