Izcilība un uzticēšanās mākslīgajam intelektam

Mākslīgā intelekta nodrošinātās priekšrocības

ES ir potenciāls kļūt par pasaules līderi droša MI jomā. Izveidojot spēcīgu, uz cilvēktiesībām un pamatvērtībām balstītu tiesisko regulējumu, ES var izstrādāt MI sistēmu, no kuras labumu gūs iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības.

ES un mākslīgais intelekts

• Mākslīgā intelekta akts, ko Komisija ierosināja 2021. gada aprīlī un par ko Eiropas Parlaments un Padome vienojās 2023. gada decembrī, paredz pasākumus, ar kuriem novērst iespējamos riskus iedzīvotāju veselībai, drošībai un pamattiesībām, vienlaikus atbalstot inovatīva un atbildīga MI izstrādi ES. 
• Mākslīgā intelekta akts un Koordinētā mākslīgā intelekta plāna atjauninājums garantē iedzīvotāju un uzņēmumu drošību un pamattiesību ievērošanu, tajā pašā laikā veicinot investīcijas un inovāciju visās ES valstīs.
• Komisija nākusi klajā arī ar MI inovācijas paketi, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropas jaunuzņēmumiem un MVU izstrādāt uzticamu MI, ievērojot ES vērtības un noteikumus. 

Uzticēšanās veicināšana ar pirmo tiesisko regulējumu MI jomā

ES Mākslīgā intelekta akts ir pasaulē pirmais visaptverošais tiesiskais regulējums mākslīgā intelekta jomā. Tas nodrošinās, ka Eiropas Savienībā izmantotās MI sistēmas ir drošas, pārredzamas, ētiskas, objektīvas un cilvēka kontrolē. Tāpēc tās ir iedalītas vairākās riska kategorijās. 

Nepieņemams risks

Tiks aizliegts viss, kas uzskatāms par nepārprotamu apdraudējumu ES iedzīvotājiem (sākot no valdību izmantotām sociālā novērtējuma sistēmām un beidzot ar rotaļlietām, kuras ar balss asistentu mudina bērnus uz bīstamu uzvedību).

Augsts risks

• Kritiskā infrastruktūra (piem., transports), kas varētu apdraudēt iedzīvotāju dzīvību un veselību,
• izglītība vai profesionālā apmācība, kas var ietekmēt personas piekļuvi izglītībai un profesionālās dzīves gaitu (piem., eksāmenu vērtēšana),
• preču drošības sastāvdaļas (piem., MI izmantošana robotizētā ķirurģijā),
• nodarbinātība, darbinieku vadīšana un piekļuve pašnodarbinātībai (piem., CV atlases programmatūra darbā pieņemšanas procedūrām),
• būtiski privātā un publiskā sektora pakalpojumi (piem., kredītspējas novērtējums, kas liedz iedzīvotājiem iespēju saņemt aizdevumu),
• tiesībaizsardzība, kas var būt pretrunā iedzīvotāju pamattiesībām (piem., pierādījumu ticamības izvērtēšana),
• migrācija, patvērums un robežkontroles pārvaldība (piemēram, vīzas pieteikumu automatizēta izskatīšana),
• tiesvedība un demokrātijas procesi (piemēram, MI risinājumi tiesas nolēmumu meklēšanai).

MI sistēmas, kuru riska līmenis ir augsts, pirms to laišanas tirgū un visā to aprites ciklā tiks rūpīgi izvērtētas.

Ierobežots risks

Tādām MI sistēmām kā tērzēšanas roboti tiek piemērotas obligātas pārredzamības prasības, lai cilvēki, kas nonāk ar tām saskarē, varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus. Lietotājs var nolemt turpināt izmantot lietotni vai atteikties no tās.

Minimāls risks

MI iespējotu videospēļu, surogātpasta filtru un līdzīgu lietotņu izmantošana netiek ierobežota. Lielākā daļa Eiropas Savienībā pašlaik izmantoto MI sistēmu ietilpst šajā kategorijā, kuru jaunie noteikumi neietekmē, jo šīs kategorijas sistēmas iedzīvotāju tiesības un drošību apdraud pavisam minimāli vai neapdraud nemaz.

Noteikumi augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem

Ja MI sistēmas aprites ciklā notiek būtiskas izmaiņas, atgriezieties 2. posmā.

Kad MI sistēma nonāk tirgū, tirgus uzraudzību uzņemas attiecīgās iestādes, uzturētāji nodrošina cilvēka veiktu kontroli un uzraudzību, savukārt sistēmas nodrošinātāji izmanto pēctirgus uzraudzības sistēmu. Sistēmu nodrošinātāji un uzturētāji ziņos arī par nopietniem incidentiem un darbības traucējumiem.

Mākslīgā intelekta izcilības veicināšana

Komisija un ES dalībvalstis 2018. gadā spēra pirmo kopīgo soli, pieņemot koordinētu MI plānu, kas palīdzēja likt pamatus valstu stratēģijām un politikas izstrādei.

Līdz ar koordinētā MI plāna 2021. gada atjauninājumu ir aizsākta stratēģijas īstenošana un tā tikusi pielāgota Komisijas digitālajām un zaļajām prioritātēm, kā arī Eiropas reakcijai uz koronavīrusa pandēmiju. 

Šajā plānā, kurš veicina MI izcilību no laboratorijas līdz tirgum, ir izklāstīts redzējums par to, kā paātrināt ieguldījumus MI jomā, kā sekmēt MI stratēģiju laicīgu īstenošanu un kā saskaņot MI politikas nostādnes visā Savienībā.

Lai to panāktu, Komisija plāno izveidot

• publiskā un privātā sektora partnerību mākslīgā intelekta, datu un robotikas jomā, lai nodrošinātu kopīgas stratēģiskas pētniecības, inovācijas un ieviešanas programmas izstrādi, īstenošanu un finansēšanu,
• papildu MI izcilības centru tīklus, lai atvieglotu zināšanu un pieredzes apmaiņu, attīstītu sadarbību ar nozari un veicinātu daudzveidību un iekļaušanu,
• testēšanas kompleksus augsto tehnoloģiju izmēģināšanai reālos apstākļos,
• digitālās inovācijas centrus, kas nodrošinātu centralizētu piekļuvi tehniskajai ekspertīzei un eksperimentālām iekārtām, lai uzņēmumi varētu “pārbaudīt pirms ieguldīšanas”,
• platformu “MI pēc pieprasījuma” — Eiropas mēroga rīkkopu, kurā apkopoti MI resursi (piem., speciālās zināšanas, algoritmi, programmatūras sistēmas, izstrādes rīki), kas nepieciešami nozares un publiskā sektora vajadzībām.

ES finansēti projekti MI jomā

ES jau ir finansējusi dažādus MI projektus, kuri nodrošina risinājumus daudzās sabiedrības dzīves jomās, piemēram, lauksaimniecībā, veselības aprūpē, ražošanā, transportā.

Trīs jomas, kurās MI tehnoloģijas izmantošana ir bijusi īpaši noderīga, ir veselība, vide un cīņa pret dezinformāciju.

MI un ES skaitļos