Pašu resurss, kura pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI), – “valstu iemaksas” – tika noteikts par pašu resursu sistēmas “atlikušo” pamatelementu, lai nodrošinātu, ka visi gada budžetā apstiprinātie izdevumi tiek pietiekami segti no kopējiem ES budžeta ieņēmumiem. Līdz ar to ES budžets vienmēr ir līdzsvarots sākumā, t. i., tā pieņemšanas momentā.
To uzskata par ES budžeta līdzsvarošanas avotu. Patiesībā tā summa gadu no gada mainās atkarībā no kopējiem ieņēmumiem, kas vajadzīgi, lai segtu izdevumus, kad ņemtas vērā summas, kas nāk no muitas nodokļiem, PVN iemaksām un citiem avotiem (naudas sodi, ko piemēro gadījumos, kad uzņēmumi neievēro ES noteikumus, ES darbinieku algu nodokļi, banku procenti un ārpussavienības valstu iemaksas).
Laika gaitā NKI iemaksas ir kļuvušas par pašu resursu sistēmas galveno komponenti, kas veido vairāk nekā 70 % no ES ieņēmumiem.
Kā tieši tas darbojas?
Procentuālā daļa, kas piemērojama katras dalībvalsts NKI (piesaistīšanas likme), gadu no gada mainās, un to nosaka atkarībā no visu pārējo ES budžeta ieņēmumu kopsummas. Katras dalībvalsts NKI tirgus cenās nosaka saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (EKS 2010). Runa ir starptautiskā līmenī saderīgu uzskaites sistēmu, ko izmanto, lai aprakstītu “kopējo ekonomiku” (t. i., reģionu, valsti vai valstu grupu). Komisija pārbauda avotus un metodes, ko dalībvalstis izmanto, lai aprēķinātu NKI.
Atkarībā no kopējiem gada ieņēmumiem, kas vajadzīgi izdevumu finansēšanai, vienota piesaistīšanas likme tad tiek piemērota katras dalībvalsts NKI . Pašu resursu kopsumma, ko var iekasēt no dalībvalstīm, ir ierobežota, ņemot vērā ES NKI – visu dalībvalstu NKI summu. Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam kopējā pašu resursu summa, kas ES piešķirta gada maksājumu apropriāciju segšanai, nedrīkst pārsniegt 1,40 % no ES NKI . Plašākai informācijai skatīt ieņēmumu griestus.
NKI iemaksu papildināšana
Lai gan uz NKI balstītās iemaksas nodrošina stabilitāti un ES budžeta ieņēmumu pietiekamību, šo pašu resursu pārsvars nostiprina priekšstatu, ka valstu iemaksas ir vienkāršs izmaksu faktors. Tomēr dalībvalstis, kas iegulda vairāk līdzekļu ES budžetā, nekā tās tieši saņem, vidēji maksā mazāk nekā citas dalībvalstis procentos no to bagātības (nacionālā kopienākuma – NKI), tajā pašā laikā tās to valstu vidū, kuras visvairāk iegūst no vienotā tirgus un ES integrācijas.
Visas dalībvalstis ir ieguvējas, piedaloties vienotajā tirgū un kopīgi risinot tādas problēmas kā migrācija un kopīgi cīnoties pret terorismu un klimata pārmaiņām. Eiropas Savienība, ko uztur tās budžets, rada pievienoto vērtību visiem, kas pārsniedz katru matemātisku aprēķinu.
Turklāt nesenās ekonomiskās norises rada problēmas valstu nodokļu un statistikas iestādēm, kad runa ir par to, lai precīzi aprēķinātu NKI, kas ir pirmā bagātības novērtēšanas bāze. Jo īpaši daudzu pakalpojumu dematerializācija, straujā elektroniskās komercijas izplatīšanās, nemateriālo aktīvu pieaugošā nozīme un lielās un pēkšņās ārvalstu kapitālieguldījumu svārstības ir svarīgi jautājumi šajā sakarībā.
Šo iemeslu dēļ, lai nodrošinātu taisnīgu sloga sadali starp dalībvalstīm un atjaunotu NKI pašu resursu līdzsvarošanas funkciju, tajā pašā laikā atvieglojot slogu dalībvalstīm, Komisija strādās pie tā, lai ieviestu jaunus pašu resursus ES budžetam. Tie papildinās uz NKI balstītās iemaksas, vienlaikus risinot iepriekš minētos jautājumus.