2021. gada 27. aprīlis. ES sniedz atbalstu Indijai ES Civilās aizsardzības mehānisma ietvaros Atsaucoties uz saņemto atbalsta pieprasījumu, ES dalībvalstis tuvākajās dienās Indijai piegādās sūtījumu ar steidzami nepieciešamo skābekli, medikamentiem un aprīkojumu. Īrija nodrošināja 700 skābekļa koncentratorus, vienu skābekļa ģeneratoru un 365 ventilatorus, Beļģija — 9000 pretvīrusa zāļu “Remdesivir” devas, Rumānija — 80 skābekļa koncentratorus un 75 skābekļa balonus, Luksemburga — 58 ventilatorus, Portugāle — 5503 “Remdesivir” devas un 20 000 litru skābekļa nedēļā, un Zviedrija — 120 ventilatorus. Drīzumā gaidāma papildu palīdzība arī no citām ES dalībvalstīm, tai skaitā no Francijas un Vācijas. 2021. gada 16. aprīlis. Bulgārijai, Somijai, Francijai un Lietuvai piešķirti 562,5 miljoni eiro REACT–EU investīciju finansējuma Bulgārijai, Somijai, Francijai un Lietuvai piešķirtas REACT–EU investīcijas aptuveni 562,5 miljonu eiro apmērā kā atbalsts krīzes pārvarēšanas pasākumu veikšanai, izmantojot Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu. REACT-EU, kas ir daļa no instrumenta “NextGenerationEU”, 2021. un 2022. gadā kopumā atvēlēs papildu 47,5 miljardus eiro kohēzijas politikas programmām, kuras atbalsta nodarbinātību, uzņēmējdarbību un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Šīs pandēmijas kontekstā piešķirtās investīcijas ir paredzētas tam, lai atbalstītu ilgtermiņa infrastruktūras pielāgojumus un stiprinātu uzņēmējdarbības noturību Bulgārijā, veicinātu pētniecību un inovāciju Somijā, nodrošinātu apgrozāmo kapitālu Francijā un paplašinātu e-uzņēmējdarbības modeļus, veicinātu investīcijas pētniecībā un jaunu produktu izstrādi Lietuvā. 2021. gada 14. aprīlis. 100 miljoni ievadītu Covid-19 vakcīnas devu ES Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Vakcinācija visā Eiropā sāk uzņemt apgriezienus! Dalībvalstis līdz šim ir saņēmušas vairāk nekā 126 miljonus vakcīnu devu. Esmu gandarīta, ka Eiropas Savienībā ievadīto vakcīnas devu skaits jau ir sasniedzis 100 miljonus. Tas ir sasniegums, ar kuru varam lepoties.” 2021. gada 14. aprīlis. Eiropas Komisija gatavojas NextGenerationEU ietvaros piesaistīt līdz 800 miljardiem eiro ekonomikas atveseļošanas finansēšanai Komisija ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizņēmumi pagaidu atveseļošanas instrumenta “NextGenerationEU” ietvaros tiks finansēti ar visizdevīgākajiem nosacījumiem ES dalībvalstīm un to iedzīvotājiem. Komisija izmantos diversificētu finansēšanas stratēģiju, lai līdz 2026. gadam piesaistītu aptuveni 800 miljardus eiro faktiskajās cenās. 2021. gada 8. aprīlis. Eiropas komanda turpina atbalstīt partnervalstis — gada laikā izmaksāti vairāk nekā 26 miljardi eiro Līdz 2021. gada 1. janvārim Eiropas komanda bija atbalstījusi vairāk nekā 130 partnervalstis visā pasaulē ar vairāk nekā 26 miljardiem eiro. 3,2 miljardi eiro tika atvēlēti humanitāro vajadzību apmierināšanai. 3,5 miljardi eiro tika iztērēti veselības aprūpes, ūdensapgādes un sanitārijas sistēmu uzlabošanai. 19,5 miljardi eiro tika izlietoti pandēmijas sociālekonomisko seku mazināšanai. Eiropas komanda arī cenšas nodrošināt globālu un taisnīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām un atbalstīt vakcinācijas kampaņas, vienlaikus pētot iespējas palielināt vietējo ražošanas jaudu. ES uzņēmās vadošo lomu mehānisma COVAX izveidē, kurā Eiropas komanda ir viens no galvenajiem līdzekļu devējiem (vairāk nekā 2,2 miljardi eiro). 2021. gada 7. aprīlis. Globālais veselības samits: visas aktualitātes vienuviet jaunā tīmekļvietnē Eiropas Komisija ir publicējusi jaunu tīmekļvietni, kurā pieejama svarīgākā informācija par gaidāmo Globālo veselības samitu. Samitu rīko Eiropas Komisija un G20 prezidējošā valsts Itālija, un tas norisināsies 2021. gada 21. maijā Romā. G20 līderiem, starptautisko un reģionālo organizāciju vadītājiem un vispasaules veselības organizāciju pārstāvjiem šī būs iespēja dalīties ar Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi. 2021. gada 6. aprīlis. Pirmos atbalsta piešķīrumus no REACT-EU atveseļošanas un pārkārtošanās pasākumu veikšanai saņems Nīderlande un Austrija Komisija REACT-EU ietvaros apstiprināja pirmos lēmumus, kuri ietver grozījumus četrās Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmās Nīderlandē un Austrijā, tādējādi palielinot ieguldījumiem pieejamo finansējumu no REACT-EU par gandrīz 262 miljoniem eiro. Nīderlande un Austrija līdz ar to ir pirmās ES dalībvalstis, kas saņems palīdzību no REACT-EU. Šie resursi, kas ir daļa no NextGenerationEU, turpina un paplašina ar investīciju iniciatīvām īstenotos pasākumus reaģēšanai uz koronavīrusa krīzi, un kalpo kā tilts uz ilgtermiņa atveseļošanas plānu. 2021. gada 30. marts. Eiropas Komisija sešām dalībvalstīm izmaksā vēl 13 miljardus eiro SURE programmas ietvaros, lai aizsargātu darba ņēmējus un darbvietas Eiropas Komisija ir izmaksājusi kopumā 13 miljardus eiro sešām ES dalībvalstīm kā sesto finanšu atbalsta maksājumu no SURE instrumenta. Mērķis ir aizsargāt darbvietas un darba ņēmējus. Šī ir trešā izmaksa 2021. gadā. Šodien veikto darījumu ietvaros Čehija ir saņēmusi 1 miljardu eiro, Beļģija – 2,2 miljardus, Spānija – 4,06 miljardus, Īrija – 2,47 miljardus, Itālija – 1,87 miljardus un Polija – 1,4 miljardus eiro. Šī ir pirmā reize, kad Īrija saņem finansējumu saskaņā ar minēto instrumentu. Pārējās piecas ES valstis jau ir saņēmušas aizdevumus SURE programmas ietvaros. Līdz šim 17 ES dalībvalstis no SURE instrumenta ir saņēmušas kopumā 75,5 miljardus eiro kompensējošo aizdevumu veidā. Ir pieejams pārskats par līdz šim izmaksātajām summām un dažādajiem obligāciju termiņiem 2021. gada 26. marts. Stājas spēkā programma “ES – veselībai”, kuras budžets ir 5,1 miljards eiro Komisija atzinīgi novērtēja programmas “ES – veselībai” stāšanos spēkā. Programma “ES – veselībai” būs liels ieguldījums atveseļošanā pēc Covid-19 krīzes – ES iedzīvotāji būs veselāki, tiks veicināta cīņa pret pārrobežu veselības apdraudējumiem un ES spēja efektīvi reaģēt uz turpmākajām krīzēm veselības jomā, veidojot spēcīgu Eiropas veselības savienību nākotnē. Programma “ES – veselībai” ir vērienīga un mērķorientēta finansēšanas programma 2021.–2027. gadam, ar kuru tiks nodrošināts augsts cilvēka veselības aizsardzības līmenis visās Savienības rīcībpolitikās un darbībās. Šī programma ir naudas izteiksmē līdz šim lielākā ES veselības programma, kas nodrošinās finansējumu ES valstīm, veselības organizācijām un NVO. 2021. gada 24. marts. Komisija uzlabo pārredzamību un paredz stingrākus noteikumus Covid-19 vakcīnu eksporta atļauju piešķiršanai Komisija ir ieviesusi jaunus kritērijus — savstarpīguma un proporcionalitātes principu —, pēc kuriem jāvadās, lemjot par vakcīnu eksporta atļauju piešķiršanu. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm būtu jāņem vērā tas, vai galamērķa valstī ir spēkā eksporta ierobežojumi, un jāapsver tādi apstākļi kā attiecīgās valsts epidemioloģiskā situācija, vakcinācijas līmenis un pieejamie vakcīnu krājumi. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “ES lepojas ar saviem vakcīnu ražotājiem, kas nodrošina eksportu pasaules mērogā. Esam pārliecināti, ka drošībā būsim tikai tad, kad pasargāti būs arī visi citi. Starp ESAO dalībniekiem ES ir vienīgais lielais ražotājs, kas turpina eksportēt vakcīnas, tai skaitā uz valstīm, kuras arī pašas ražo, taču ir atradušas veidu, kā ierobežot eksportu. Turklāt vakcīnas tiek eksportētas uz valstīm, kurās epidemioloģiskā situācija nav tik nopietna kā Savienībā un kuras iedzīvotāju vakcinācijas plāna izpildē jau ir mums soli priekšā. Tāpēc ES atļauju piešķiršanas mehānismā ir jāievieš tādi principi kā savstarpīgums un samērīgums.” 2021. gada 22. marts. Ziņojums apstiprina SURE panākumus darbvietu aizsardzībā Komisija ir publicējusi pirmo sākotnējo novērtējumu par SURE — instrumentu, kuram atvēlēti 100 miljardi eiro darbvietu un ekonomiku aizsardzībai pret Covid-19 pandēmijas sekām. Komisijas ziņojumā ir konstatēts, ka ar šo instrumentu 2020. gadā tika atbalstīti 25–30 miljoni iedzīvotāju. Ziņojumā arī lēsts, ka palīdzību no SURE saņēmuši 1,5–2,5 miljoni uzņēmumu, kurus skārusi Covid-19 pandēmija, un šis atbalsts ļāvis tiem saglabāt darbvietas. Komisija līdz šim ir ierosinājusi sniegt finansiālu atbalstu 90,6 miljardu eiro apmērā 19 dalībvalstīm. 2021. gada 17. marts. Eiropas Komisija ierosina izveidot digitālo zaļo sertifikātu, kurā būtu iekļauta informācija par vakcinēšanos, testiem un atveseļošanos Komisija ierosina ieviest ES mēroga satvaru digitālajiem zaļajiem sertifikātiem. Satvarā būs ietverti noteikumi par to, kā izdodami, pārbaudāmi un pieņemami sertifikāti, kas apliecina iedzīvotāju vakcināciju, testēšanu un atveseļošanos no Covid-19. Tomēr nedrīkst pieļaut nevakcinētu personu diskrimināciju — tiesības uz brīvu pārvietošanos, izmantojot pārrobežu pasažieru pārvadājumu pakalpojumus (aviolīnijas, vilcienus, autobusus, prāmjus), joprojām ir jāgarantē ikvienam neatkarīgi no tā, vai viņam ir vakcinācijas sertifikāts vai nē. Priekšlikuma mērķis ir atvieglot iedzīvotāju brīvu pārvietošanos ES teritorijā Covid-19 pandēmijas laikā, ieviešot drošus un sadarbspējīgus sertifikātus. 2021. gada 16. marts. Komisija septiņām dalībvalstīm izmaksā papildu 9 miljardus eiro SURE ietvaros. Komisija izmaksāja septiņām dalībvalstīm 9 miljardus eiro SURE finansiālā atbalsta instrumenta piektajā maksājumā. Šis ir otrais maksājums 2021. gadā, un to saņēmušas šādas valstis: Čehijas Republika (1 miljards eiro), Spānija (2,87 miljardi eiro), Horvātija (510 miljoni eiro), Itālija (3,87 miljardi eiro), Lietuva (302 miljoni eiro), Malta (123 miljoni eiro) un Slovākija (330 miljoni eiro). Šie aizdevumi palīdzēs dalībvalstīm segt pēkšņo publisko izdevumu pieaugumu, kas radies, cenšoties saglabāt nodarbinātību. Līdz šim 16 dalībvalstis kompensējošo aizdevumu veidā no SURE instrumenta ir saņēmušas kopumā 62,5 miljardus eiro. 2021. gadā Komisija centīsies piesaistīt vēl vairāk nekā 25 miljardus eiro, emitējot ES SURE obligācijas. 2021. gada 11. marts. Eiropas Komisija apstiprina ceturto drošo un iedarbīgo vakcīnu pret Covid-19 Komisija ir piešķīrusi tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem uzņēmuma “Johnson & Johnson” izstrādātajai Covid-19 vakcīnai. Tā ir ceturtā Eiropas Savienībā atļautā vakcīna. Šī atļauja, kuru apstiprinājušas dalībvalstis, tiek piešķirta pēc Eiropas Zāļu aģentūras pozitīva zinātniska ieteikuma, kura pamatā ir rūpīgs vakcīnas drošuma un iedarbīguma novērtējums. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: ““Janssen” vakcīna ir ceturtā atļautā vakcīna ES vakcīnu portfelī un palīdzēs mums pastiprināt vakcinācijas kampaņu 2021. gada otrajā ceturksnī. Tai vajadzīga tikai viena deva, kas mūs par soli pietuvina kopējam mērķim līdz vasaras beigām vakcinēt 70 % pieaugušo iedzīvotāju.” 2021. gada 11. marts. Eiropas Komisija ierosina izmantot 530 miljonus eiro no ES Solidaritātes fonda, lai apkarotu koronavīrusa pandēmiju Eiropas Komisija ierosina gandrīz 530 miljonus eiro vērtu finansiāla atbalsta paketi. Šis atbalsts nāk no ES Solidaritātes fonda, un mērķis ir atbalstīt publiskā sektora izdevumus, kuri attiecas uz medicīnisko aprīkojumu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, ārkārtas atbalstu iedzīvotājiem un Covid-19 profilakses, uzraudzības, kontroles un izplatības ierobežošanas pasākumiem. Ja Eiropas Parlaments un Padome šo priekšlikumu apstiprinās, tiks atbalstīti 17 dalībvalstu un 3 pievienošanās sarunvalstu centieni. Šī atbalsta pakete ietver arī 132,7 miljonus eiro lielus avansa maksājumus, ko jau ir saņēmusi Vācija, Īrija, Grieķija, Spānija, Horvātija, Ungārija un Portugāle. 2021. gada 10. marts. Jauna rīcība, lai aktivizētu Covid-19 apdraudēto ES palīdzības sniegšanu globālā mērogā Komisija nāca klajā ar Paziņojumu par humanitāro rīcību, kurā izklāstīts, kā ES var paātrināt Covid-19 pandēmijas izraisīto humanitāro problēmu risināšanu. Paziņojumā ierosināti svarīgi pasākumi, kuru mērķis ir paātrināt humānās palīdzības sniegšanu un veicināt labvēlīgu vidi humānās palīdzības jomā strādājošiem partneriem un novērst krīžu pamatcēloņus, izmantojot “Eiropas komandas” pieeju. Tāpat arī uzsvērts, ka vēl vairāk jākoncentrējas uz starptautiskajām humanitārajām tiesībām, un paziņojumā izvirzīts arī mērķis novērst klimata pārmaiņu izraisīto dramatisko ietekmi humanitārajā jomā. 2021. gada 4. marts. Centieni nodrošināt nodarbinātību veicinošu atveseļošanu: Eiropas sociālo tiesību rīcības plānā izklāstītas ieceres par iedarbīgu atbalstu nodarbinātībai Kā daļu no Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna Eiropas Komisija prezentēja ieteikumu dalībvalstīm par to, kā atvieglot pāreju no nodarbinātības atbalstīšanas krīzes apstākļos uz nākotnē dzīvotspējīgu darbvietu radīšanu: Ieteikumu par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE). Ieteikums orientēts uz darbvietu radīšanu un profesionālo pāreju no nozarēm, kurās vērojama lejupslīde, uz tādām kurās vērojama paplašināšanās, īpaši uz zaļajām un digitālajām nozarēm. Ieteikumā aprakstīti trīs galvenie elementi, kurus dalībvalstīm vajadzētu iekļaut savos atveseļošanas un noturības plānos: darbā pieņemšanas stimuli un uzņēmējdarbības atbalsts; prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas; pastiprināts atbalsts no nodarbinātības dienestu puses. 2021. gada 3. marts. Apritējis gads kopš Covid-19 uzliesmojuma: fiskālās politikas atbildes pasākumi Komisija ir pieņēmusi paziņojumu, kurā dalībvalstīm sniegtas plašas norādes, kā turpmākajā periodā īstenot fiskālo politiku, un izklāstīti Komisijas apsvērumi, vai pārtraukt vai turpināt izmantot vispārējo izņēmuma klauzulu. Lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos, ir būtiski koordinēt valstu fiskālo politiku. Komisija 2020. gada martā kā daļu no savas stratēģijas, kā strauji, enerģiski un koordinēti reaģēt uz koronavīrusa pandēmiju, ierosināja iedarbināt vispārējo izņēmuma klauzulu. Tādējādi dalībvalstis varēja veikt pasākumus ar mērķi pienācīgi risināt krīzi un vienlaikus atkāpties no budžeta prasībām, kas saskaņā ar Eiropas fiskālo sistēmu būtu piemērojamas parastā situācijā. 2021. gada 24. februāris. Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzstājās pasākumā, ar kuru tika ievadīta “Global Citizen” kampaņa “A Recovery Plan for the World” (Pasaules atveseļošanas plāns) Organizācijas “Global Citizen” (Pasaules pilsonis) atklāšanas pasākuma ietvaros Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja: “Pārvarēsim pandēmiju ar globālu vakcinācijas kampaņu. Apturēsim bada krīzi. Nodrošināsim mācību atsākšanu skolā. Cīnīsimies pret pieaugošo nevienlīdzību. Iestāsimies par zaļu atveseļošanos, rūpējoties par mūsu planētu un cienot to.” Un viņa piebilda: “Gada pirmā svarīgā tikšanās būs pasaules veselības samits, kurš tiks aizvadīts maijā un kuru es organizēšu ar premjerministru Dragi Romā.” 2021. gada 19. februāris. ES divkāršo iemaksu COVAX līdz miljardam eiro, lai nodrošinātu drošas un efektīvas vakcīnas Eiropas Savienība paziņoja par papildu 500 miljonu eiro piešķiršanu mehānismam COVAX, divkāršojot savu līdzšinējo iemaksu globālajai iniciatīvai, kas vada centienus nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi drošām un efektīvām Covid-19 vakcīnām. Kopā ar papildu ieguldījumu kopējā summa tagad sasniedz 1 miljardu eiro. Virtuālajā G7 valstu samitā paziņojot par jauno papildieguldījumu, priekšsēdētāja fon der Leiena sacīja: “Pagājušajā gadā globālās reaģēšanas uz koronavīrusu ietvaros mēs apņēmāmies nodrošināt vispārēju piekļuvi vakcīnām visā pasaulē ikvienam, kam tās būs vajadzīgas. COVAX ir vispiemērotākais, lai palīdzētu mums sasniegt šo mērķi. Tāpēc mēs nolēmām divkāršot Eiropas Komisijas iemaksu COVAX līdz 1 miljardam eiro.” 2021. gada 17. februāris. Eiropas Komisija nolemj izvērst plānu, kā tikt galā ar Covid-19 variantiem un tajā pašā laikā uzlabot sagatavotību Eiropas Komisija ieviesīs jaunu bioaizsardzības sagatavotības plānu, kura nosaukums ir HERA inkubators. Tas pievērsīsies īstermiņa un vidēja termiņa draudiem un tajā pašā laikā arī sagatavošanās pasākumiem nākotnei. HERA inkubators būs pamatā ES ilgtermiņa plānam attiecībā uz sagatavotību ārkārtas situācijām veselības jomā. HERA inkubators pulcēs pētniekus, biotehnoloģiju uzņēmumus, ražotājus, regulatorus un publiskas iestādes, uzmanības centrā izvirzot šādus uzdevumus: ātri atklāt, analizēt un novērtēt jaunus vīrusa variantus; ātri pielāgot vakcīnas; izveidot Eiropas klīnisko izmēģinājumu tīklu; palielināt ražošanas apjomu. Priekšsēdētāja fon der Leiena teica: “Kopā strādāsim pie tā, lai jauni vīrusa varianti tiktu atklāti ātrāk, kopā pielāgosim jau esošās vakcīnas, rīkosim klīniskos pētījumus, dalīsimies ar datiem, paātrināsim jaunu vakcīnu apstiprināšanu regulatīvajās iestādēs un palielināsim jaunu vakcīnu masveida ražošanas apjomu”. 2021. gada 11. februāris. Publicēta 2021. gada ziemas ekonomikas prognoze, kas liecina, ka pēc grūtās ziemas situācija varētu uzlaboties Eiropas Komisija publicēja savu 2021. gada ziemas ekonomikas prognozi. Saskaņā ar šo prognozi eirozonas ekonomika gan 2021., gan 2022. gadā pieaugs par 3,8 %, savukārt ES ekonomika 2021. gadā pieaugs par 3,7 %, bet 2022. gadā – par 3,9 %. Paredzams, ka eirozonas un ES ekonomikas ražošanas pirmskrīzes līmeni sasniegs agrāk, nekā paredzēts 2020. gada rudens ekonomikas prognozē. Gaidāms, ka pavasarī atsāksies ekonomikas izaugsme, un vasarā tā kļūs stiprāka, ņemot vērā vakcinācijas programmu izvēršanu un ierobežojošo pasākumu pakāpenisku atcelšanu. Pandēmijas ekonomiskā ietekme dalībvalstīs joprojām ir nevienmērīga, un tiek prognozēts, ka arī atveseļošanās tempi būtiski atšķirsies. 2021. gada 10. februāris. Eiropas Parlaments apstiprina atveseļošanas un noturības mehānismu ar budžetu 672,5 miljardi eiro, lai palīdzētu dalībvalstīm no krīzes iziet spēcīgākām Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta balsojumu, kas apstiprina 2020. gada decembrī panākto politisko vienošanos par atveseļošanas un noturības mehānismu. Tas ir svarīgs solis ceļā uz to, lai dalībvalstis investīcijām un reformām varētu saņemt 672,5 miljardus eiro aizdevumu un dotāciju veidā. Atveseļošanas un noturības mehānisms ir centrālais instruments ES programmā “NextGenerationEU”, kas ļaus mums no Covid-19 pandēmijas iziet stiprākiem. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “Ir svarīgi, pateicoties vakcīnām, pārvarēt vīrusu. Taču mums ir arī jāpalīdz iedzīvotājiem, uzņēmumiem un kopienām pārvarēt ekonomikas krīzi. Atveseļošanas un noturības mehānisms ļaus sniegt 672,5 miljardus eiro tieši šim nolūkam. Tas ļaus veikt ieguldījumus zaļākā, digitālākā, noturīgākā Eiropā, lai ilgtermiņā visi būtu ieguvēji.” 2021. gada 29. janvāris. Eiropas Komisija apstiprina trešo drošu un iedarbīgu vakcīnu pret Covid-19 Komisija ir piešķīrusi tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem uzņēmuma “AstraZeneca” izstrādātajai Covid-19 vakcīnai, kas ir trešā Eiropas Savienībā atļautā vakcīna. Šī atļauja, kuru apstiprinājušas dalībvalstis, tiek piešķirta pēc Eiropas Zāļu aģentūras pozitīva zinātniska ieteikuma, kura pamatā ir rūpīgs vakcīnas drošuma un iedarbīguma novērtējums. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Drošu vakcīnu nodrošināšana eiropiešiem ir mūsu galvenā prioritāte. Līdz ar atļaujas piešķiršanu “AstraZeneca” vakcīnām Eiropai būs pieejami vēl 400 miljoni vakcīnas devu. Sagaidu, ka uzņēmums šīs devas piegādās solītajā termiņā, lai eiropieši pēc iespējas drīzāk varētu saņemt vakcīnas. Mēs turpināsim darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu vairāk vakcīnu eiropiešiem, kā arī mūsu kaimiņiem un partneriem visā pasaulē.” 2021. gada 27. janvāris. ES dalībvalstis pieņem pamatnostādnes attiecībā uz apliecinājumu par Covid-19 vakcināciju medicīniskiem nolūkiem ES dalībvalstis ar Eiropas Komisijas atbalstu pieņēma pamatnostādnes attiecībā uz apliecinājumu par Covid-19 vakcināciju medicīniskiem nolūkiem. Šīs pamatnostādnes palīdz padarīt Covid-19 vakcinācijas sertifikātus sadarbspējīgus un noteikt minimālo datu kopu, tai skaitā unikālu identifikatoru. Tās paredz ieviest sistēmu, kura būtu pielāgota gan papīra, gan digitālajiem līdzekļiem un nodrošinātu elastību un saderību ar esošajiem nacionālajiem risinājumiem, kā arī stingru persondatu aizsardzību. Šo pamatnostādņu izstrādi ir veicinājušas tīklā “e-veselība” notikušās diskusijas un pārdomas, kā arī konsultācijas ar Veselības drošības komiteju, Eiropas Zāļu aģentūru, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru un Pasaules Veselības organizāciju. 2021. gada 25. janvāris. Eiropas Komisija ierosina atjaunināt koordinēto pieeju attiecībā uz brīvu pārvietošanos ES iekšienē un ceļošanu no trešām valstīm uz ES Komisija ierosina noteikt papildu aizsardzības pasākumus un prasības attiecībā uz personām, kuras ierodas ES, kā arī atjaunināt Padomes ieteikumu par saskaņotiem pasākumiem, kas ietekmē brīvu pārvietošanos ES. Šie pasākumi ietver obligātu testēšanu pirms izbraukšanas, stingrākus pasākumus ieceļotājiem no augsta riska reģioniem un vienotu Eiropas pasažieru lokalizācijas veidlapu. Komisijas priekšlikums paredz pievienot jaunu krāsu (tumši sarkanu) esošajai ar krāsu kodiem iezīmētajai kartei, ko sagatavo Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Tā kā ir parādījušies jauni koronavīrusa varianti un globālā situācija veselības jomā ir nepastāvīga, ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka ieceļošana Eiropas Savienībā notiek droši. Tagad Padomei šis priekšlikums ir jāizskata un ES dalībvalstīm jānolemj, vai tās priekšlikumam piekrīt. 2021. gada 21. janvāris. ES līderi Eiropadomē nolēma paātrināt vakcināciju un apsprieda citus pasākumus ES līderi Eiropadomes sanāksmē atzina, ka jauno vīrusa variantu dēļ situācija ir ļoti nopietna. Viņi vēlas paātrināt vakcināciju un kopīgi nolēma izstrādāt standartizētu un sadarbspējīgu veidlapu, kas kalpotu kā apliecinājums par vakcināciju medicīniskiem nolūkiem. Atkārtoti tika apliecināta arī solidaritāte ar ārpussavienības valstīm. Tāpat tika nolemts, ka robežām jāpaliek atvērtām, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību, un ka ir jāpastiprina testēšana un biežāk jāveic vīrusa genoma sekvencēšana. Tomēr būtu jāatturas no nebūtiskiem ceļojumiem. Komisija ierosināja pievienot jaunu krāsu (tumši sarkanu) kartei, kuru katru nedēļu publicē Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojums presei. 2021. gada 19. janvāris. Komisija nosauc galvenos pasākumus, kas jāveic, lai vienoti stātos pretī Covid-19 Divas dienas pirms Eiropas līderu videokonferences par koordinētu rīcību koronavīrusa jomā Komisija paziņojumā izklāstīja pasākumus, kas palīdzēs izlēmīgāk cīnīties pret pandēmiju un paātrināt vakcināciju. Līdz 2021. gada martam visās dalībvalstīs vajadzētu būt vakcinētiem vismaz 80 % cilvēku, kas vecāki par 80 gadiem, un 80 % veselības un sociālās aprūpes speciālistu. Līdz 2021. gada vasarai dalībvalstīs vajadzētu būt vakcinētiem vismaz 70 % pieaugušo. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “Vakcinācija ir pamatnosacījums, lai izkļūtu no šīs krīzes. Mēs jau esam vienojušies par vakcīnu iegādi tādā daudzumā, lai to pietiktu visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Tagad jāpaātrina vakcīnu piegāde un pati vakcinācija.” 2021. gada 12. janvāris. Eiropas Komisija noslēdz ievadsarunas ar “Valneva” par jaunas potenciālās vakcīnas nodrošināšanu Komisija ir noslēgusi ievadsarunas ar farmācijas uzņēmumu “Valneva” par potenciālās Covid-19 vakcīnas iegādi, kolīdz tā tiks atzīta par drošu un iedarbīgu. Paredzamais līgums ar šo uzņēmumu ļautu visām ES dalībvalstīm kopā iepirkt 30 miljonus devu ar iespēju vēlāk iegādāties vēl 30 miljonus devu. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Šodienas solis ceļā uz vienošanos ar “Valneva” nozīmē, ka ES vakcīnu portfelis tiks papildināts ar vēl vienu vakcīnu, un tas apliecina Komisijas apņēmību rast ilgtspējīgu risinājumu pandēmijai.” 2021. gada 8. janvāris. Eiropas Komisija ierosina iegādāties līdz 300 miljoniem “BioNTech-Pfizer” vakcīnas papildu devu Komisija ES dalībvalstīm ierosināja iepirkt vēl 200 miljonus “BioNTech” un “Pfizer” ražotās Covid-19 vakcīnas devu, paredzot iespēju iegādāties vēl 100 miljonus devu. Papildu devas tiks piegādātas, sākot no 2021. gada otrā ceturkšņa, līdz ar to ES varēs iegādāties līdz 600 miljoniem devu un divkāršot jau izmantoto šīs vakcīnas devu daudzumu. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Ar abām apstiprinātajām vakcīnām mēs jau esam nodrošinājuši tādu devu daudzumu, kāds ir vajadzīgs, lai vakcinētu 380 miljonus eiropiešu. Tas ir vairāk nekā 80 % Eiropas iedzīvotāju. Tuvākajās nedēļās un mēnešos ir gaidāmas vēl citas vakcīnas.” 2021. gada 6. janvāris. Eiropas Komisija apstiprina vēl vienu drošu un iedarbīgu vakcīnu pret Covid-19 Komisija ir piešķīrusi tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem uzņēmuma “Moderna” izstrādātajai Covid-19 vakcīnai, kas ir otrā Eiropas Savienībā atļautā vakcīna. Šī atļauja, kuru apstiprinājušas dalībvalstis, tiek piešķirta pēc Eiropas Zāļu aģentūras pozitīva zinātniska ieteikuma, kura pamatā ir rūpīgs vakcīnas drošuma un iedarbīguma novērtējums. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Ar “Moderna” vakcīnu, kas tagad kā otrā saņēmusi ES atļauju, mūsu rīcībā būs vēl 160 miljoni vakcīnas devu. Un gaidāmas vēl citas vakcīnas. Eiropa ir nodrošinājusi līdz diviem miljardiem potenciālu Covid-19 vakcīnu devu.” Noderīgas saites 2020. gada septembris — decembris2020. gada marts — augusts
