Eiropas Fiskālā padome: jautājumi un atbildes

Kas ir šī padome un ko tā dara?

Pēc piecu priekšsēdētāju ziņojuma par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu, 2015. gada oktobrī Komisija nolēma izveidot neatkarīgu konsultatīvo padomi fiskālajos jautājumos, sauktu par Eiropas Fiskālo padomi (EFP). Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 24. pantu

EFP galvenie pienākumi ir šādi:

1.  nodrošināt laikus sniegtu ex post novērtējumu par Savienības fiskālās pārvaldības sistēmas īstenošanu;
2. saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem sniegt norādes par turpmāko visai eirozonai piemērotāko fiskālo nostāju, kā arī tai atbilstīgu piemērotāko fiskālo nostāju atsevišķām valstīm;
3. pēc Komisijas vai Padomes pieprasījuma sniegt norādes par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu, tostarp par vispārējas izņēmuma klauzulas pagarināšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 25. pantu;
4. cieši sadarboties ar neatkarīgām fiskālajām iestādēm, kā minēts Direktīvas 2011/85/ES 8.a pantā;
5. nākt klajā ar ierosinājumiem fiskālās sistēmas turpmākai attīstībai.

Eiropas Fiskālās padomes sastāvā ietilpst priekšsēdētājs un četri locekļi, un tai palīdzsekretariāts. Priekšsēdētājs un locekļi ir starptautiski atzīti eksperti fiskālās politikas, publisko finanšu un makroekonomikas jomā ar pieredzi Eiropas ekonomikas pārvaldībā un darbā ar ES fiskālajiem noteikumiem.

Kāpēc tā tika izveidota?

Ekonomikas un finanšu krīze pēc 2007. gada parādīja, cik svarīgi ir, lai dalībvalstis īstenotu atbildīgu fiskālo politiku, kurā nepieciešamība pēc publisko finanšu ilgtspējas ir saskaņota ar nepieciešamību stabilizēt ekonomiku. Tas ir īpaši būtiski eirozonai. Padome sniedz Komisijai un Padomei novērtējumu par ES fiskālo noteikumu īstenojumu, kā arī par faktiskās fiskālās nostājas piemērotību eirozonas un valstu līmenī.

Kad EFP tika izveidota?

EFP tika izveidota 2015. gada 21. oktobrī ar Komisijas Lēmumu (ES) 2015/1937 (2015. gada 21. oktobris), ar ko izveido neatkarīgu konsultatīvo Eiropas Fiskālo padomi. 

Jauns Komisijas lēmums tika pieņemts 2024. gada 29. jūlijā, proti, Komisijas Lēmums (ES) 2024/2115 (2024. gada 29. jūlijs), ar ko izveido neatkarīgu konsultatīvo Eiropas Fiskālo padomi un atceļ Lēmumu (ES) 2015/1937. Parasti EFP sanāksmes notiek reizi mēnesī vai biežāk, ja nepieciešams.

Kā tiek atlasīti padomes locekļi?

Strukturēts un caurskatāms piecu EFP locekļu atlases process sākas ar atklātu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Atlases komiteja, kuras sastāvā ir augsta līmeņa ierēdņi no Komisijas, īsteno intervijas un priekšatlasi priekšsēdētāja un padomes locekļu amatam. Pēc tam Komisija par atlasītajiem kandidātiem apspriežas ar Eiropas Parlamentu un Ministru padomi.

Kādi ir šīs padomes locekļu atlases kritēriji?

Kandidātu novērtēšanas kritēriji ir šādi:

• pierādīta un atbilstīga kandidātu kompetence un pieredze, kas parāda, ka attiecīgais kandidāts ir atzīts starptautisks eksperts makroekonomikas, publisko finanšu, fiskālās politikas un budžeta pārvaldības jomā;
• dziļa izpratne par ES fiskālajiem noteikumiem un to nozīmi ES un EMS darbībā;
• pierādīta un atbilstīga kompetence un pieredze ekonomikas politikas veidošanā, kas, vēlams, gūta, strādājot iestādēs, kas saistītas ar politikas veidošanu vai sniedz konsultācijas politikas jomā, vai augstskolās;
• zināšanas par ES iestādēm un ES lēmumu pieņemšanas procesu un Eiropas Komisijas lomu;
• par priekšrocību tiek uzskatīta pieredze, kas gūta, veicot ekonomikas analīzi no horizontāla un pārnacionāla viedokļa.

Atlases procesā pēc iespējas tiek lūkots panākt līdzsvaru attiecībā uz kandidātu pārstāvību, dzimumu un ģeogrāfisko izcelsmi, vienlaikus ņemot vērā Eiropas Fiskālās padomes konkrētos uzdevumus un nepieciešamo zināšanu veidu. 

Vai EFP ir neatkarīga struktūra vai daļa no Komisijas?

EFP locekļiem ir pienākums rīkoties neatkarīgi, nelūdzot un nepieņemot norādījumus no kādas ES iestādes, valsts iestādes, struktūras vai valdības, ieskaitot Eiropas Komisiju. Viņiem ir pienākums darīt zināmus visus iespējamos interešu konfliktus. EFP ieteikumu objektivitāti nodrošina tās līdzsvarotais ekspertu sastāvs, kas atspoguļo dažādu pieredzi un viedokļus.

EFP locekļi nav Komisijas darbinieki un ir apņēmušies sniegt neatkarīgas ekspertu zināšanas. Lai gan praktisku administratīvu iemeslu dēļ EFP sekretariātu ir nepieciešams piesaistīt Komisijai, piemēram, lai nodrošinātu piekļuvi līdzīgiem datiem, pati EFP ir rūpīgi veidota tā, lai tā būtu pilnīgi autonoma struktūra.

EFP pilnvaras un struktūra ir pārredzami noteiktas Komisijas Lēmumā (ES) 2024/2115 (2024. gada 29. jūlijs), ar ko izveido neatkarīgu konsultatīvo Eiropas Fiskālo padomi un atceļ Lēmumu (ES) 2015/1937. Tāpēc tās pilnvarām un neatkarībai ir skaidrs juridiskais pamats saskaņā ar labāko praksi attiecībā uz neatkarīgām struktūrām.

Kāpēc EFP nepieņem fiskālus lēmumus?

Piecu priekšsēdētāju ziņojumā ir skaidri norādīts, ka EFP “būtu jāsniedz padomi, nevis jāievieš politika. Noteikumu izpildes panākšanai arī turpmāk vajadzētu būt Eiropas Komisijas uzdevumam.”

Komisijas pilnvaru pamatā ir ES līgums, kurā ir skaidri izklāstīta katras iestādes loma ekonomikas un monetārās politikas izstrādē. “Pilnībā neatkarīga specializēta struktūra” nevar pieņemt fiskālus lēmumus, jo tas pārkāptu dažādu ES iestāžu prerogatīvas, tai skaitā attiecībā uz Līgumā noteikto pārskatatbildību un lēmumu pieņemšanas procedūrām.

Tāpēc ir svarīgi nejaukt lomu, kāda ir šai ES līmenī izveidotajai padomei, kura konsultē Komisiju un Padomi, ar lomu, kāda ir fiskālajām padomēm, kas darbojas valstu līmenī.

Vai EFP atzinumi ir publiski pieejami?

Saskaņā ar Komisijas lēmumu, ar ko izveido EFP (7. pants), visi EFP ziņojumi un ieteikumi tiek publiskoti.

Vai EFP rīcībā ir pietiekami resursi?

EFP un attiecīgie Komisijas dienesti ir parakstījuši saprašanās memorandu. Sekretariāts sniedz EFP tehnisku un praktisku atbalstu.

Kādas ir attiecības starp EFP un valstu fiskālajām padomēm?

Saskaņā ar divu tiesību aktu paketi visās dalībvalstīs ir jābūt nacionālajām fiskālajām padomēm. Valstu fiskālās padomes ir neatkarīgas struktūras, kas kontrolē, kā tiek ievēroti valsts fiskālie noteikumi dalībvalstīs.

Visām ES dalībvalstīm ir jābūt valsts fiskālajām padomēm saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/85. Valstu fiskālās padomes ir neatkarīgas struktūras, kas kontrolē, kā tiek ievēroti valsts fiskālie noteikumi dalībvalstīs, un novērtē/sagatavo makroekonomikas prognozes, kas ir valstu budžetu pamatā.

EFP neiejaucas valstu fiskālo padomju darbā, bet sadarbojas ar tām, lai apmainītos ar labāko praksi un panāktu kopīgu izpratni jautājumos, kas saistīti ar ES fiskālajiem noteikumiem. Šāda sadarbība ir savstarpēji izdevīga un nostiprina kā EFP, tā valstu fiskālās padomes.