Apspriešanās un pētījumi par digitālajiem līgumiem

Apspriešanās

Saskaņā ar Eiropas Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēs ietvertajiem minimuma standartiem attiecībā uz ieinteresēto personu viedokļu iesaisti un atvērtību tiem ir izstrādāta paplašināta konsultēšanās stratēģija, lai nodrošinātu plašu iesaisti šīs iniciatīvas politikas ciklā.

Stratēģijas pamatā bija sabiedriska apspriešanās kombinācijā ar mērķtiecīgu apspriešanos. Eiropas Komisija vēlējās saņemt plašu un sabalansētu viedokļu klāstu šajā jautājumā, sniedzot visām attiecīgajām pusēm (uzņēmumiem, patērētājiem, valsts iestādēm, juristiem un akadēmiskajām aprindām) iespēju izteikt viedokli.
Plašā apspriešanās ietvēra sabiedrisko apspriešanu, galvenajām ieinteresētajām personām un ES valstīm domātas īpašas apspriešanās, kā arī patērētāju un uzņēmēju aptaujas.

1. Sabiedriskā apspriešana 

2. Galvenajām ieinteresētajām personām domātas īpašas apspriešanās:

a) 2015. gada sākumā tika izveidota Ieinteresēto personu apspriešanās grupa attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem, kas attiecas uz digitālā satura pārdošanu un iepirkšanos tiešsaistē (“Ieinteresēto personu apspriešanās grupa”); grupā darbojās 22 organizācijas, kas pārstāvēja plašu interesentu loku — patērētājus, MVU, mazumtirgotājus, e-komercijas operatorus, tiešsaistes platformas, ražotājus, juridiskās profesijas, tirgvedības speciālistus, satura izstrādātājus un satura sniedzējus. Ieinteresēto personu apspriešanās grupas uzdevums bija palīdzēt Komisijai apzināt problemātiskās jomas, lai novērstu līgumtiesību normu radītos šķēršļus digitālā satura un taustāmu preču iegādei tīmeklī, un pārrunāt iespējamos risinājumus. Laikā no 2015. gada janvāra līdz oktobrim grupa tikās 7 reizes;

b) darbsemināri ar ES valstīm. Tika organizēti trīs darbsemināri ar ES valstīm. Pirmajā seminārā (2015. gada 5. jūnijā) notika diskusija par vispārējo pieeju, kas Komisijai būtu jāievēro attiecībā uz šo jauno iniciatīvu un galvenajiem līgumtiesību jautājumiem digitālā satura jomā.

Otrais seminārs (2015. gada 6. jūlijā) bija veltīts problēmām, kas saistītas ar taustāmu preču pārdošanu tiešsaistē. Trešajā seminārā (2015. gada 6. oktobrī) tika detalizēti apspriests noteikumu projekts, ko Komisijas dienesti plāno pieņemt. Attiecīgie jautājumi tika apspriesti arī ar valstu tiesībaizsardzības iestādēm, tiekoties ar Komiteju jautājumos par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (2015. gada 28. aprīlī), un ar valstu iestādēm, kas atbildīgas par patērētāju aizsardzības politiku, Patērētāju aizsardzības politikas tīkla tikšanās reizē (2015. gada 5. un 6. maijā);

c) vairākas divpusējas sanāksmes tika organizētas ar tām ES valstīm, kuras ir sākušas gatavot tiesību aktus par digitālo saturu. Divpusējas tehniskās sanāksmes notika arī ar citām ES valstīm;

d) Eiropas Patērētāju padomdevēju grupas digitālā vienotā tirgus apakšgrupa, kuras sastāvā ir 12 pārstāvji no valsts patērētāju organizācijām, ir sagatavojusi ieteikumus par to, kā novērst līgumtiesību normu radītos šķēršļus digitālā satura un taustāmu preču iegādei tīmeklī. Konkrēti grupa ieteica pārskatīt Pārdošanas un garantiju direktīvu un Direktīvu par negodīgiem noteikumiem, uzsvēra nepieciešamību nodrošināt labāku tiesību aktu izpildi un uzskatīja, ka nedrīkstētu pastāvēt divi atšķirīgi režīmi tiešsaistes un bezsaistes darījumiem;

e) no 2015. gada jūnija līdz augustam notika detalizētas intervijas ar uzņēmumiem no dažādām ES valstīm, kas darbojas vai ir ieinteresēti darboties pārrobežu e-komercijā.

3. Patērētāju un uzņēmēju aptaujas

Komisija ar aptauju palīdzību tieši apspriedās ar patērētājiem. Digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros 2015. gadā tika veikti divi apsekojumi, lai apzinātu galvenos pārrobežu šķēršļus digitālajam vienotajam tirgum:

• patērētāju aptauja visās 28 ES valstīs. ES valstīs, kā arī Norvēģijā un Islandē vairāk nekā 23 000 respondentu tika aptaujāti gan par taustāmu preču, gan par digitālā satura iegādi tiešsaistē konkrētajā valstī un pāri robežām. Patērētājiem arī lūdza paust viedokli par iepirkšanos tiešsaistē un uzdeva jautājumus par motivāciju, kas viņus mudina uz šādu iepirkšanos savā valstī vai pāri robežām, kā arī par iemesliem, kas no šādas iepirkšanās attur;
• uzņēmēju aptauja 26 ES valstīs. 8705 respondenti tika aptaujāti par viņu pārdošanas un iegādes darbībām tiešsaistē valsts tirgū un pāri robežām, par pieredzi saistībā ar pārdošanas un pirkšanas pārrobežu darījumiem, problēmām, ar ko viņi saskaras, un galvenajiem iemesliem, kuru dēļ viņi nenodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību tiešsaistē.

Ekonomikas pētījuma par patērētāju digitālā satura produktiem ietvaros 1000 patērētājiem katrā no 15 ES valstīm tika jautāts par problēmām, ar kurām tie ir saskārušies, iegādājoties digitālo saturu. Tieša apspriešanās notika arī ar uzņēmumiem, veicot 20–30 intervijas katrā no 15 izvēlētajām ES valstīm. Atsevišķiem uzņēmumiem, tostarp MVU, tika prasīts informēt par galvenajām problēmām, ar kurām tie saskaras, pārdodot/piedāvājot digitālo saturu patērētājiem valsts tirgū un pāri robežām.

Pētījumi