ES solidaritāte ar Ukrainu – hronoloģisks pārskats

Komisija ierosina jaunus pasākumus, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem pāriet no pagaidu aizsardzības saņemšanas uz citu statusu.

ES pieņem 17. sankciju paketi pret Krieviju.

Vienošanās izveidot īpašu pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunālu Eiropas Padomes ietvaros.

ES un Ukraina pagarina autotransporta nolīgumu līdz 2025. gada 31. decembrim.

Trešā regulārā maksājuma izmaksa no Ukrainas mehānisma

ES pieņem 16. sankciju paketi pret Krieviju.

Ir ielikti pamati īpašam tribunālam, kurā tiesāt Krieviju par tās agresijas noziegumu pret Ukrainu.

ES Ukrainai dara pieejamu pirmo maksājumu 1,5 miljardu eiro apmērā, kas iegūti no imobilizētiem Krievijas aktīviem.

Komisija pozitīvi vērtē pirmo regulāro maksājumu no Ukrainas mehānisma gandrīz 4,2 miljardu eiro apmērā.

Ir pagarināta brīvprātīgā vienošanās starp 22 Eiropas un septiņiem Ukrainas telesakaru operatoriem, lai nodrošinātu, ka ukraiņi, kas devušies bēgļu gaitās, var uzturēt kontaktus ar tuviniekiem pāri robežām.

Padome vienojas līdz 2026. gada martam pagarināt pagaidu aizsardzību cilvēkiem, kas bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu.

ES sāk pievienošanās sarunas ar Ukrainu.

ES pieņem četrpadsmito ekonomisko un individuālo sankciju paketi pret Krieviju.

Komisija ierosina līdz 2026. gada martam pagarināt pagaidu aizsardzību cilvēkiem, kas bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu.

ES pagarina tirdzniecības atbalstu Ukrainai par vēl vienu gadu.

Komisija piešķir Ukrainai papildu 1,5 miljardus eiro no Ukrainas mehānisma.

Komisija piešķir Ukrainai pirmos 4,5 miljardus eiro no Ukrainas mehānisma.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena Kijivā nodod Ukrainas drošības spēkiem automašīnas, kas tiks izmantotas, lai uzlabotu stabilitāti un pastiprinātu kara noziegumu izmeklēšanu deokupētajās teritorijās.

Komisija paziņo par sākotnēju humāno palīdzību 83 miljonu eiro apmērā, kas tiks piešķirta, lai 2024. gadā atbalstītu cilvēkus, kurus skāris Krievijas karš pret Ukrainu.

ES pieņem trīspadsmito ekonomisko un individuālo sankciju paketi pret Krieviju.

ES vadītāji vienojas sniegt Ukrainai regulāru un paredzamu atbalstu, izmantojot jaunu īpašu finanšu instrumentu. Ukrainas instruments līdz 2027. gadam nodrošinās dotācijas un aizdevumus līdz 50 miljardiem eiro.

Komisija 2023. gada paplašināšanās paketes ietvaros iesaka Padomei sākt sarunas ar Ukrainu par pievienošanos ES.

Komisija Ukrainai izmaksā vēl 1,5 miljardus eiro. Kopā ar šo maksājumu Ukraina šī gada laikā ir saņēmusi 13,5 miljardus eiro no instrumenta “Makrofinansiālā palīdzība +”.

Komisija ierosina līdz 2025. gada martam pagarināt pagaidu aizsardzību cilvēkiem, kas bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu.

Beidzoties ierobežojumiem, kas tika piemēroti Ukrainas graudu un citu pārtikas produktu eksportam uz ES, Ukraina piekrīt ieviest pasākumus, kuri novērstu jaunu importa pieaugumu Eiropas Savienībā.

ES nosaka jaunus mērķtiecīgus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz Baltkrieviju.

Hāgā tiek atvērts Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu.

Komisija ierosina izveidot īpašu mehānismu Ukrainas atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas atbalstam.

ES pieņem vienpadsmito ekonomisko un individuālo sankciju paketi pret Krieviju.

Komisija izmaksā 1,5 miljardus eiro no makrofinansiālās palīdzības paketes (MFP+) Ukrainai. Ieskaitot šo daļu, jau ir izmaksāti 9 miljardi eiro no 2023. gadam ieplānotajiem 18 miljardiem eiro.

ES mobilizē ārkārtas gadījumiem paredzētos krājumus un finansējumu, lai palīdzētu reaģēt uz Kahovkas aizsprosta bojājuma dēļ radušos krīzi.

Komisija ciešāk integrē Ukrainu ES vienotajā tirgū, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu infrastruktūras finansēšanai.

Komisija Ukrainai izmaksā papildu makrofinansiālo palīdzību 1,5 miljardu eiro apmērā. Ieskaitot šo daļu, Komisija līdz šim ir izmaksājusi 7,5 miljardus eiro no 18 miljardu eiro vērtās atbalsta paketes 2023. gadam.

Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena apmeklē Kijivu un izziņo vienpadsmito sankciju paketi pret Krieviju.

ES Padome vienojas par miljardu eiro lielu atbalstu Eiropas Miera mehānisma ietvaros.

Komisija Ukrainai izmaksā papildu makrofinansiālo palīdzību 1,5 miljardu eiro apmērā.

Ukraina pievienojas ES civilās aizsardzības mehānismam – Eiropas solidaritātes sistēmai, kas palīdz no katastrofas cietušām valstīm.

Padome pieņem miljardu eiro vērtu palīdzības pasākumu Eiropas Miera mehānisma (EMM) ietvaros, lai atbalstītu Ukrainas Bruņotos spēkus. Tādējādi ES ieguldījums Ukrainā EMM ietvaros sasniedz 4,6 miljardus eiro.

Komisija Ukrainai izmaksā papildu makrofinansiālo palīdzību 1,5 miljardu eiro apmērā.

ES dalībvalstis vienojas paātrināt munīcijas piegādi un kopīgu iepirkumu Ukrainas vajadzībām.

Jaunais Eiropas “Bauhaus”: darbību sāk spēju veidošanas programma Ukrainas atjaunošanai.

Komisija atzīmē vienu gadu, kopš ir spēkā pagaidu aizsardzība cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atzinīgi vērtē ieceri izveidot starptautisku centru saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu.

Enerģētikas uzņēmums “Enel” īsteno kopīgu projektu ar Eiropas Komisiju, kura ietvaros apņemas ziedot Ukrainai 5700 saules fotoelementu paneļus. Šī iniciatīva ir daļa no plašākiem ES centieniem nodrošināt ārpustīkla risinājumus, kas ļautu piegādāt elektroenerģiju svarīgām sabiedriskām ēkām Ukrainā.

ES apstiprina desmito pret Krieviju vērsto sankciju paketi.

Gads kopš kara sākuma: Ukraina nepadodas. Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsver ES nelokāmo apņemšanos turpināt atbalstīt Ukrainas valsti un tautu.

Komisija ierosina uz gadu pagarināt ievedmuitas nodokļu, kvotu un tirdzniecības aizsardzības pasākumu apturēšanu Ukrainas eksportam uz Eiropas Savienību.

Kijivā notiek ES un Ukrainas samits.

Komisāru kolēģija dodas uz Kijivu, lai nostiprinātu ES atbalstu un nozaru sadarbību par labu Ukrainai.

ES izveido līdzekļu devēju koordinācijas platformu Ukrainas atveseļošanas veicināšanai.

Komisija sāk ES solidaritātes kampaņu “Skolas autobusi Ukrainai”.

Eiropas Komisija un partneri mobilizē 1 miljardu eiro solidaritātes joslām, lai palielinātu pasaules nodrošinātību ar pārtiku un sniegtu vitālu palīdzību Ukrainas ekonomikai.

18 miljardi eiro Ukrainai: Komisija ierosina stabila un paredzama atbalsta paketi 2023. gadam.

Eiropas Komisija un Vācija, kā G7 prezidentvalsts, kopīgi Berlīnē uzņem starptautisko ekspertu konferenci par Ukrainas atveseļošanu, rekonstrukciju un modernizāciju.

Komisija Ukrainai izmaksā vēl 2 miljardus eiro ārkārtas makrofinansiālās palīdzības veidā.

Padome pieņem papildu palīdzības pasākumus Eiropas Miera mehānisma (EMM) ietvaros, lai turpinātu atbalstīt Ukrainas bruņoto spēku spējas un noturību. Tādējādi ES ieguldījums Ukrainā Eiropas Miera mehānisma ietvaros sasniedz 3,1 miljardu eiro.

Padome vienojas izveidot militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine). Mērķis ir palīdzēt nostiprināt Ukrainas bruņoto spēku militārās spējas efektīvi īstenot militāras operācijas, lai Ukraina varētu aizstāvēt savu teritoriālo integritāti starptautiski atzītajās robežās, efektīvi īstenot savu suverenitāti un aizsargāt civiliedzīvotājus.

ES pieņem astoto pret Krieviju vērsto sankciju paketi.

Komisija ierosina aizdot Ukrainai vēl 5 miljardus eiro kā makrofinansiālu palīdzību. Tā ir 2022. gada maijā izziņotās makrofinansiālās palīdzības paketes, kuras apjoms ir līdz 9 miljardiem eiro, otrā daļa.

Komisija ierosina pilnībā apturēt nolīgumu ar Krieviju par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Vīzu režīma atvieglojumi apturēti, reaģējot uz pieaugošajiem riskiem un draudiem, ko ES drošības interesēm un dalībvalstu nacionālajai drošībai rada Krievijas militārā agresija pret Ukrainu.

ES atver medicīniskās evakuācijas punktu Polijā, lai atvieglotu Ukrainas pacientu pārvešanu. Šis punkts būs droša vieta no Ukrainas ievestiem pacientiem, pirms viņus ar lidmašīnu pārved uz ārstēšanos citas Eiropas valsts slimnīcā.

Padome Eiropas Miera mehānisma ietvaros pieņem divus palīdzības pasākumus, kuru mērķis ir pastiprināt ES atbalstu Ukrainas bruņoto spēku spējām un noturībai aizsargāt valsts teritoriālo integritāti un suverenitāti un aizstāvēt civiliedzīvotājus pret notiekošo Krievijas militāro agresiju. ES ieguldījums Ukrainā Eiropas Miera mehānisma ietvaros tagad veidos 2,5 miljardus eiro.

Padome nolemj noteikt ierobežojošus pasākumus vēl 54 personām un 10 vienībām, reaģējot uz pašreizējo nepamatoto un neprovocēto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.

Komisija un Ukrainas valdība paraksta asociācijas nolīgumu par Ukrainas pievienošanu programmai “ES – veselībai”. Šis nolīgums dos iespēju Ukrainai saņemt ES finansējumu veselības jomā un ļaus Ukrainas veselības aprūpes sistēmai reaģēt uz neatliekamām vajadzībām un sekmēt atlabšanu ilgtermiņā.

Komisija pieņem priekšlikumu izdot jaunu paketi ar pasākumiem, kas saglabās ES sešas plašās un nebijušās sankciju paketes pret Krieviju un padarīs tās iedarbīgākas. Ar šo jauno paketi ieviests jauns svarīgs aizliegums importēt Krievijas zeltu un vienlaikus tiks pastiprināta divējādā lietojuma un progresīvo tehnoloģiju eksporta kontrole. Padome šos pasākumus apstiprināja 21. jūlijā.

Komisija ierosina piešķirt papildu makrofinansiālo palīdzību (MFP) Ukrainai 1 miljarda eiro apmērā. Šī ir pirmā daļa no 9 miljardu eiro vērtās ārkārtas MFP paketes, kas tika ierosināta 2022. gada 18. maija Komisijas paziņojumā un apstiprināta Eiropadomes 2022. gada 23.–24. jūnija sanāksmē. Pirmā summa no šīs paketes Ukrainai tika izmaksāta augusta sākumā.

Komisija pieņem lēmumu, kas ļauj dalībvalstīm uz laiku pārtraukt iekasēt muitas nodokļus un PVN par kara skartajiem ukraiņiem paredzētas pārtikas, segu, telšu, elektroģeneratoru un cita dzīvības glābšanas aprīkojuma importu no trešām valstīm. Šo dalībvalstu pieprasīto pasākumu piemēro ar atpakaļejošu spēku no 2022. gada 24. februāra, un tas ir spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls paziņo, ka 30. jūnijā sāksies elektroenerģijas tirdzniecība starp Ukrainu un ES. Šis pavērsiens seko Ukrainas un Moldovas elektropārvades tīklu sekmīgai ārkārtas sinhronizēšanai martā. Tas ir nākamais solis abu valstu energosistēmu integrēšanā ar Eiropu.

Saņēmusi Ukrainas lūgumu pēc medicīniskā aprīkojuma, aizsardzības līdzekļiem un specializēta aprīkojuma, lai novērstu sabiedrības veselības apdraudējumus, piemēram, ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos un kodoldraudus, Komisija ir mobilizējusi savas jaunās rescEU ārkārtas rezerves.

ES piešķir kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai.

Komisija nāk klajā ar atzinumu par Ukrainas pieteikumu dalībai ES un iesaka Padomei piešķirt šai valstij kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiek veikti pasākumi vairākās jomās.

Komisija nāk klajā ar ES valstīm paredzētām norādēm par to, kā palīdzēt cilvēkiem no Ukrainas atrast darbu un piekļūt apmācībai un pieaugušo izglītībai. Norādēs ir pieminēti arī vairāki konkrēti ES finansēti projekti, kas atbalsta integrāciju darba tirgū.

Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena Kijivā tiekas ar Ukrainas prezidentu Zelenski un apspriež sagatavošanā esošo Komisijas atzinumu par Ukrainas pieteikumu dalībai ES. 

ES paziņo par papildu 205 miljonu eiro atvēlēšanu humānajai palīdzībai Ukrainai. Tas nozīmē, ka, reaģējot uz Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā, ES humānajai palīdzībai un palīdzībai natūrā ir atvēlējusi kopumā vairāk kā 700 miljonus eiro, no kuriem 13 miljoni ir novirzīti projektiem Ukrainas kaimiņvalstī Moldovā.

ES piešķir 20 miljonu eiro atbalstu Ukrainas jaunuzņēmumiem ar Eiropas Inovācijas padomes palīdzību.

Komisija iedarbina ES platformu informācijas apmaiņai par pagaidu aizsardzības un pienācīgas aizsardzības saņēmējiem. Platforma ES valstīm ļaus reāllaikā apmainīties ar informāciju par reģistrētām personām, lai personas, kas bēg no kara Ukrainā, varētu efektīvi izmantot savas tiesības visās dalībvalstīs, vienlaikus novēršot dubultu vai vairākkārtēju reģistrāciju un ierobežojot iespējamu ļaunprātīgu izmantojumu.  

Tiekoties Eiropadomes ārkārtas sanāksmē, ES vadītāji vienojas par sesto sankciju paketi pret Krieviju. 

Lai sekmētu ES ieviesto ierobežojošo pasākumu īstenojumu, Komisija ierosina ES mēroga noziegumu sarakstam pievienot ES noteikto ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu un padarīt stingrākus noteikumus par līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES ieviestie ierobežojošie pasākumi tiktu pilnībā īstenoti, un nedrīkst pieļaut, ka šo pasākumu pārkāpšana atmaksājas. Minēto priekšlikumu mērķis ir gādāt, lai ierobežojošos pasākumus pārkāpjošu fizisku un juridisku personu līdzekļus nākotnē tiešām varētu konfiscēt.

Komisija izmaksā 600 miljonus eiro lielu ārkārtas makrofinansiālo palīdzību, lai apmierinātu Ukrainas akūto vajadzību pēc finansējuma un līdz ar to nodrošinātu, ka Ukrainas valdība var turpināt svarīgāko pakalpojumu sniegšanu un gādāt par ikdienas pamatvajadzībām. Šī izmaksa ir pēdējā daļa no 1,2 miljardus eiro lielās finanšu palīdzības paketes, par kuru Komisija paziņoja 2022. gada janvāra beigās. 

Komisija izklāsta plānus ES tūlītējai rīcībai ar nolūku Ukrainā nepieļaut finansējuma nepietiekamību, paziņo par papildu makrofinansiālo palīdzību (līdz 9 miljardiem eiro) 2022. gadā un ierosina valsts ilgtermiņa atjaunošanas satvaru. 

Komisija izveido īpašu palīdzības tālruņa līniju, lai ukraiņu un krievu valodā sniegtu informāciju un palīdzību tiem, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Komisija izklāsta rīcības plānu, kā izveidot solidaritātes joslas, lai nodrošinātu, ka Ukraina var eksportēt graudus, kā arī importēt tai vajadzīgās preces, sākot ar humāno palīdzību un beidzot ar dzīvnieku barību un mēslošanas līdzekļiem.

Saistībā ar Polijas un Zviedrijas kopīgi organizēto starptautisko līdzekļu devēju konferenci Komisija paziņo par jaunu palīdzības paketi 200 miljonu eiro apmērā, lai sniegtu atbalstu pārvietotām personām Ukrainā.

Komisija dalībvalstīm ir izmaksājusi avansa maksājumus vairāk nekā 3,5 miljardu eiro apmērā, lai tām palīdzētu tikt galā ar Ukrainas kara bēgļu pieplūdumu to teritorijā. Šie maksājumi no REACT-EU veikti, īstenojot ES kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā.

Komisija ierosina uz gadu apturēt ievedmuitas nodokli visam Ukrainas eksportam uz ES. Šajā priekšlikumā ierosināts arī uz gadu apturēt visus ES antidempinga un aizsardzības pasākumus, kas noteikti Ukrainas tērauda eksportam. Šāds solis ar tālejošām sekām ir paredzēts, lai palīdzētu palielināt Ukrainas eksportu uz ES un atvieglotu Ukrainas ražotāju un eksportētāju sarežģīto situāciju.

Lai atbalstītu cilvēkus, kurus skāris Krievijas karš pret Ukrainu, Eiropas Savienība ir piešķīrusi papildu humānās palīdzības finansējumu 50 miljonu eiro apmērā. No tiem 45 miljoni eiro atvēlēti humānās palīdzības projektiem Ukrainā, un 5 miljoni eiro Moldovai. Tādējādi kopējais ES finansējums, kas novirzīts humānās palīdzības sniegšanai, reaģējot uz karu, sasniedz 143 miljonus eiro. Šie līdzekļi ir daļa no solītās 1 miljarda eiro vērtās atbalsta paketes, ko Eiropas Komisija apņēmās piešķirt pasākumā “Stand Up for Ukraine”.

Globālā līdzekļu devēju pasākuma un kampaņas “Stand Up for Ukraine” ietvaros ir piesaistīts 9,1 miljards eiro (ieskaitot 1 miljardu eiro no Eiropas Komisijas) personām, kas bēg no Krievijas iebrukuma, Ukrainā un ārvalstīs. Turklāt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka paziņo par papildu aizdevumu 1 miljarda eiro apmērā, lai segtu iebrukuma dēļ pārvietoto personu vajadzības.

Eiropas Savienība (ES) pieņem piekto ierobežojošo pasākumu kopumu pret Krieviju, reaģējot uz šīs valsts brutālo agresiju pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Kopā ar iepriekšējām četrām sankciju paketēm šīs sankcijas palīdzēs vēl vairāk palielināt ekonomisko spiedienu uz Kremli un graus Kremļa spējas finansēt iebrukumu Ukrainā. Šie pasākumi ir plašāki un stingrāki, līdz ar to tie vēl vairāk kaitē Krievijas ekonomikai. Minētie pasākumi ir saskaņoti ar starptautiskajiem partneriem.

ES un Ukrainā reģistrēti telesakaru operatori paraksta kopīgu paziņojumu par koordinētiem pūliņiem, ko tie pieliek, lai nodrošinātu un stabilizētu cenas ziņā pieejamu vai bezmaksas viesabonēšanu un starptautiskos zvanus starp ES un Ukrainu. Šī kopīgā paziņojuma mērķis ir izveidot stabilāku satvaru, lai palīdzētu visā Eiropā pārvietotajiem ukraiņiem saglabāt saikni ar savu ģimeni un tuviniekiem, kuri palikuši Ukrainā.

Komisija publicē ieteikumu par akadēmiskās un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu personām, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ieteikums dalībvalstīm sniedz norādījumus un praktiskus padomus, kas palīdzēs nodrošināt ātru, taisnīgu un elastīgu atzīšanas procesu.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņo par piekto ES sankciju kārtu pret Krieviju. Jauni – vēl plašāki un stingrāki – ierobežojošie pasākumi vērsīsies pret sešām jomām, pamatīgi iedragājot Krievijas ekonomiku un saglabājot spiedienu uz Krievijas valdību.

ES izveido ar Ukrainu kopīgu izmeklēšanas grupu, lai vāktu pierādījumus un izmeklētu kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. ES ir gatava atbalstīt Ukrainas prokuratūras dienestu, nosūtot izmeklēšanas grupas uz vietas. 

Komisija pieņem priekšlikumu par grivnas banknošu apmaiņu to dalībvalstu valūtā, kuras uzņem personas, kas bēg no kara Ukrainā. Mērķis ir veicināt koordinētu pieeju, lai personām, kas bēg no Ukrainas, piedāvātu vienotus nosacījumus to grivnas banknošu konvertēšanai vietējā valūtā neatkarīgi no dalībvalsts, kura tās uzņem.

Tieslietu un iekšlietu padomes ārkārtas sanāksmē EK priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins un iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone sadarbībā ar Francijas prezidentūru Padomē, ko pārstāv ministrs Žeralds Darmanēns, iepazīstina ar 10 punktu plānu ciešākai Eiropas koordinācijai jautājumā par to personu uzņemšanu, kuras bēg no kara, kas tiek īstenots pret Ukrainu.

Eiropas Komisija un Kanādas valdība paziņo par globālas kampaņas sākšanu, lai sadarbībā ar starptautisko pilsoņu aizstāvības organizāciju Global Citizen iegūtu finansējumu to personu atbalstam, kuri bēg no iebrukuma Ukrainā.

Komisija izklāsta, kādas darbības tiek veiktas, lai palīdzētu dalībvalstīm apmierināt to cilvēku vajadzības, kuri bēg no kara, kas vērsts pret Ukrainu. Papildus tūlītējam atbalstam, kas izpaužas kā palīdzība pie robežas, uzņemšana un civilā aizsardzība, ES pieņem papildu pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm panākt, ka atbalsta saņēmēji var faktiski īstenot savas tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, izmitināšanu un nodarbinātību.  

Komisija atklāj Ukrainai veltītās Eiropas Pētniecības telpas portālu, proti, vienotu kontaktpunktu, kas piedāvā informācijas un atbalsta pakalpojumus Ukrainā bāzētiem pētniekiem un pētniekiem, kas spiesti bēgt no Ukrainas.

Komisijas darba grupa “Freeze and Seize”, kas nodarbojas ar aktīvu iesaldēšanas un arestēšanas jautājumiem un izveidota, lai nodrošinātu ES līmeņa koordināciju sankciju īstenošanā pret sarakstā iekļautajiem Krievijas un Baltkrievijas oligarhiem, pastiprina savu darbību starptautiskā līmenī.  Tā strādās kopā ar jaunizveidoto darba grupu “Russian Elites, Proxies, and Oligarchs (REPO)”, kura nodarbojas ar Krievijas elites, tai pietuvināto personu un oligarhu jautājumiem un kuras ietvaros ES sadarbojas ar G7 valstīm, kā arī Austrāliju.

Pēc ES valstu un valdību vadītāju neoficiālās sanāksmes 10. un 11. martā Padome nolemj noteikt ceturto ekonomisko un individuālo sankciju kopumu saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Šīs sankcijas vēl vairāk pastiprinās ekonomisko spiedienu uz Kremli un mazinās tā spēju finansēt iebrukumu Ukrainā.

Komisija Ukrainai izmaksā 300 miljonus eiro ārkārtas makrofinansiālās palīdzības veidā. Tā ir sākotnējā daļa no pirmā 600 miljonu eiro maksājuma, ko Ukrainai paredzēts piešķirt no jaunās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības (MFP) programmas, kuras kopējā vērtība ir 1,2 miljardi eiro. Šī programma ir konkrēts apliecinājums nelokāmajam atbalstam, ko ES sniedz Ukrainai.

Ņemot vērā situāciju Ukrainā un reaģējot uz Baltkrievijas iesaistīšanos agresijā, Padome nolemj noteikt jaunas mērķtiecīgas sankcijas. Runa ir par ierobežojošiem pasākumiem pret vēl 160 personām. Kopā ar nozaru pasākumiem, kurus Padome jau pieņēmusi pret Baltkrieviju un Krieviju, šīs jaunās sankcijas novērš atsevišķas nepilnības un nostiprina esošos pasākumus, kurus, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, ES jau ir noteikusi.

Komisija izklāsta būtisko atbalstu, ko ES sniedz personām, kas bēg no kara Ukrainā, kā arī šīs personas uzņemošajām ES valstīm. Eiropas solidaritāte izpaužas kā tiešas humānās palīdzības sniegšana, ārkārtas palīdzība civilās aizsardzības jomā, atbalsts pie robežas, kā arī skaidrs juridiskais statuss, kas ļauj bēgļiem saņemt tūlītēju aizsardzību ES.

Komisija pieņem priekšlikumu par kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā, kas ļauj dalībvalstīm un reģioniem sniegt ārkārtas atbalstu personām, kuras bēg no Ukrainas pēc Krievijas iebrukuma.

Komisija aptur sadarbību ar Krievijas struktūrām pētniecības, zinātnes un inovācijas jomā. Komisija neslēgs jaunus līgumus un vienošanās ar Krievijas organizācijām programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Komisija aptur sadarbību ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju Eiropas kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmās, kā arī “Interreg” Baltijas jūras reģiona programmā.

Pēc Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojumaEiropas Savienības Padome nolemj apturēt Krievijai piederošo dezinformācijas kanālu “Russia Today” un “Sputnik” translāciju visā ES. Sankcijas attiecas uz visiem apraides un izplatīšanas līdzekļiem: kabeļiem, satelītiem, interneta protokola televīziju (IPTV), platformām, tīmekļvietnēm un lietotnēm. Visas attiecīgās licences, atļaujas un izplatīšanas mehānismi ir apturēti. Šie pasākumi ir tieši un tūlītēji piemērojami visās ES dalībvalstīs.

Komisija ierosina aktivizēt Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai piedāvātu ātru un efektīvu palīdzību personām, kuras bēg no kara Ukrainā. Saskaņā ar šo priekšlikumu šīm personām tiks piešķirta pagaidu aizsardzība Eiropas Savienībā, kas nozīmē, ka tām izsniegs uzturēšanās atļauju un būs piekļuve izglītībai un darba tirgum.

Eiropas Savienība nolemj galvenās Krievijas bankas izslēgt no SWIFT sistēmas, kas ir pasaulē dominējošā finanšu ziņojumapmaiņas sistēma. Šis pasākums liegs attiecīgajām bankām ātri un efektīvi veikt finanšu darījumus visā pasaulē. Šis lēmums tika cieši saskaņots ar ES starptautiskajiem partneriem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm un Apvienoto Karalisti.

Komisija paziņo, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas izsludināta ārkārtas uzaicinājuma ietvaros un nolūkā palīdzēt civiliedzīvotājiem, kurus skāris karš Ukrainā, atvēlēs papildu 90 miljonus eiro ārkārtas palīdzības programmām. Finansējums palīdzēs iedzīvotājiem Ukrainā un Moldovā.

Komisija arī koordinē materiālo palīdzību Ukrainai, kas tiek sniegta ar ES civilās aizsardzības mehānisma palīdzību. Pašlaik piedāvājumi nāk no 20 dalībvalstīm un paredz 8 miljonus pirmās nepieciešamības medicīniskās aprūpes preču, kā arī atbalstu civilās aizsardzības jomā.

Moldova ir aktivizējusi mehānismu, kura mērķis ir atbalstīt ukraiņus, kas ierodas valstī. Austrija, Francija un Nīderlande jau ir piedāvājušas Moldovai ārkārtas atbalstu, tādu kā patversmes un medicīniskā palīdzība.

Komisija ierosina papildu atbalsta pasākumus par labu Ukrainai un sankcijas pret Krieviju, tostarp:

• Ukrainai domātu ieroču un cita aprīkojuma iegādes un piegādes finansēšana;
• ES gaisa telpas slēgšana visiem gaisa kuģiem, kuri pieder Krievijai, ir tajā reģistrēti vai atrodas tās kontrolē [spēkā kopš 28. februāra];
• Krievijas valstij piederošo mediju “Russia Today” un “Sputnik”, kā arī to meitasuzņēmumu aizliegums [spēkā kopš 2. marta].

Komisija arī ierosina jaunu pasākumu kopumu pret Lukašenko režīmu Baltkrievijā, kas vērsts uz valsts svarīgākajām nozarēm, ierobežo divējāda lietojuma preču eksportu un piemēro sankcijas tiem Baltkrievijas iedzīvotājiem, kuri atbalsta Krievijas kara centienus.

Sadarbībā ar Franciju, Vāciju, Itāliju, Kanādu, Apvienoto Karalisti un ASV Komisija ierosina jaunu pasākumu kopumu, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Šo pasākumu mērķis ir:

• izslēgt lielākās Krievijas bankas no SWIFT sistēmas;
• aizliegt Krievijas centrālās bankas darījumus un iesaldēt visus tās aktīvus [spēkā kopš 28. februāra];
• vērsties pret Krievijas oligarhu aktīviem [spēkā kopš 28. februāra].

Ņemot vērā Eiropadomes 24. februāra secinājumus, Padome pieņem individuālu un ekonomisku pasākumu kopumu, kura pamatā ir pieci pīlāri:

• sankcijas finanšu nozarē, kuras liegs Krievijai piekļuvi svarīgākajiem kapitāla tirgiem un vērsīsies pret 70 % no Krievijas banku tirgus, kā arī galvenajiem valstij piederošiem uzņēmumiem, jo īpaši aizsardzības jomā;
• sankcijas enerģētikas nozarē, kuras aizliegs pārdot, piegādāt, nodot Krievijai konkrētas naftas pārstrādes jomā izmantotas preces un tehnoloģijas vai tās eksportēt uz Krieviju un ieviesīs ierobežojumus saistīto pakalpojumu sniegšanai;
• sankcijas transporta nozarē, kuras aizliegs visu veidu gaisa kuģu, rezerves daļu un aprīkojuma pārdevumus Krievijas aviokompānijām; tas vājinās Krievijas svarīgāko ekonomikas nozari un valsts savienojamību;
• sankcijas tehnoloģiju nozarē, ar kurām nosaka papildu ierobežojumus divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksportam, kā arī eksporta ierobežojumus noteiktām precēm un tehnoloģijām, kas varētu nostiprināt Krievijas aizsardzības un drošības sektora tehnoloģiju;
• sankcijas vīzu politikas jomā, kuras liegs diplomātiem un citiem Krievijas ierēdņiem, kā arī uzņēmējiem priviliģētu ieceļošanu ES.

Eiropadomes ārkārtas sanāksmē ES vadītāji visstingrākajā veidā nosoda Krievijas Federācijas nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu. Viņi ciešā sadarbībā ar ES partneriem un sabiedrotajiem vienojas par jauniem ierobežojošiem pasākumiem, kas radīs Krievijai smagas un vērienīgas sekas, kas izriet no tās darbībām.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena stingri nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu. Atkārtoti paužot pilnīgu ES atbalstu Ukrainai un tās tautai, viņa aicina Krieviju nekavējoties pārtraukt vardarbību un izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Viņa iesniedz Eiropas līderiem apstiprināšanai vērienīgu sankciju kopumu, kas vērsts pret Krievijas ekonomikas stratēģiskajām nozarēm, bloķējot to piekļuvi tehnoloģijām un tirgiem.