Tīras rūpniecības kurss

Tīras rūpniecības kursa galvenie elementi

Cenas ziņā pieejama enerģija 

Cenas ziņā pieejama enerģija ir konkurētspējas pamats. Lai samazinātu enerģijas rēķinus rūpniecībai, uzņēmumiem un mājsaimniecībām, vienlaikus veicinot pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, Komisija pieņēma Lētākas enerģijas rīcības plānu, kura mērķis ir

• paātrināt tīras enerģijas un elektrifikācijas izvēršanu;
• pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, nodrošinot fiziskus starpsavienojumus;
• efektīvāk izmantot enerģiju un samazināt atkarību no importēta fosilā kurināmā.

Tīru produktu pieprasījuma stimulēšana

2026. gada martā Komisija nāca klajā ar Rūpniecības attīstības paātrināšanas aktu, kura mērķis ir palielināt pieprasījumu pēc Eiropā ražotām mazoglekļa tehnoloģijām un produktiem.

Ar šo aktu tiek ieviestas “Ražots ES” un prasības par zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni publiskajam iepirkumam un publiskā atbalsta shēmām galvenajās stratēģiskajās nozarēs.

Tajā ir arī paredzēti nosacījumi investīcijām vismaz 100 miljonu eiro apmērā, ko veic uzņēmumi no ārpussavienības valsts, kura kontrolē vairāk nekā 40 % no globālās ražošanas jaudas tādās jomās kā elektrotransportlīdzekļi, akumulatori, saules enerģija un kritiski svarīgas izejvielas. Par atbilstīgām prasībām uzskata tādas investīcijas, kas rada kvalitatīvas darbvietas, veicina inovāciju un izaugsmi, rada reālu vērtību ES un atbilst vietējā satura prasībām.

Komisija 2026. gadā arī pārskatīs publiskā iepirkuma regulējumu, lai ieviestu ilgtspējas, noturības un Eiropas priekšrokas kritērijus stratēģisko nozaru publiskajā iepirkumā. 

Zaļās pārkārtošanās finansēšana

Ar tīras rūpniecības kursu tiks mobilizēti vairāk nekā 100 miljardi eiro tīras ražošanas atbalstam ES. Komisija līdz šim ir

• izsludinājusi īpašu uzaicinājumu 450 miljonu eiro apjomā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, lai stimulētu pētniecību un inovāciju šajās jomās;
• pieņēmusi jaunu tīras rūpniecības kursa valsts atbalsta regulējumu, lai paātrinātu valsts atbalsta pasākumus atjaunīgās enerģijas izvēršanai, rūpniecības dekarbonizācijai un pietiekamu ražošanas jaudu nodrošināšanai tīro tehnoloģiju sektorā;
• grozījusi “InvestEU” regulu, lai palielinātu finanšu garantiju summu, ko “InvestEU” var sniegt investīciju atbalstam. Tas ļaus mobilizēt līdz 50 miljardiem eiro tīro tehnoloģiju un tīras mobilitātes risinājumu ieviešanai, kā arī atkritumu samazināšanai.

Komisija stiprinās Inovāciju fondu un ierosinās izveidot Rūpniecības dekarbonizācijas banku ar mērķi nodrošināt finansējumu 100 miljardu eiro apmērā, pamatojoties uz pieejamiem Inovācijas fonda līdzekļiem, papildu ieņēmumiem, kas izriet no ETS daļām, kā arī “InvestEU” pārskatīšanu.

Apritīgums un piekļuve materiāliem 

Kritiski svarīgas izejvielas ir ļoti svarīgas mūsu rūpniecībai. ES ir jānodrošina piekļuve šīm izejvielām un jāsamazina atkarība no neuzticamiem piegādātājiem. Apritīgumu ir svarīgi iekļaut mūsu dekarbonizācijas stratēģijā, lai maksimāli izmantotu ES ierobežotos resursus. Komisija 

• ieviesīs mehānismu, kas ļaus Eiropas uzņēmumiem sadarboties un apvienot savu pieprasījumu pēc kritiski svarīgām izejvielām;
• izveidos ES kritisko izejvielu centru nolūkā veikt kopīgus izejvielu iepirkumus ieinteresēto uzņēmumu vārdā, tādējādi panākot apjomradītus ietaupījumus un sniedzot iespēju vienoties par labvēlīgākām cenām un nosacījumiem;
• 2026. gadā pieņems Aprites ekonomikas aktu, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku un nodrošinātu, ka retie materiāli tiek izmantoti un atkalizmantoti efektīvi, samazinātu mūsu atkarību no starptautiskajiem piegādātājiem un radītu kvalitatīvas darbvietas. Mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka 24 % materiālu ir apritīgi. 

Rīcība pasaules mērogā 

ES vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgi uzticami globālie partneri. Papildus pašreizējiem un jauniem tirdzniecības nolīgumiem Komisija

• pastiprināja oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, kas ir ES instruments, kura mērķis ir noteikt taisnīgu cenu ogleklim, kas emitēts oglekļietilpīgu preču ražošanas laikā;
• nāca klajā ar jauno ES globālo klimata un enerģētikas redzējumu, kurā izklāstīts, kā ES var veidot tīru un noturīgu globālo pārkārtošanos;
• sāka tīras tirdzniecības un investīciju partnerības, lai dažādotu piegādes ķēdes un slēgtu savstarpēji izdevīgus darījumus. Pirmā šāda partnerība ir ar Dienvidāfriku.

Komisija arī plāno gādāt par ES rūpniecības ekonomisko drošību un noturību globālās konkurences un ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos, izmantojot virkni tirdzniecības aizsardzības un citu instrumentu.

Prasmes un kvalitatīvas darbvietas 

ES darbaspēkam ir jābūt ar vajadzīgajām prasmēm, lai atbalstītu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, tai skaitā prasmēm tīro tehnoloģiju, digitalizācijas un uzņēmējdarbības jomā.  

Komisija izveidoja prasmju savienību, kas investē darba ņēmējos, attīsta prasmes un rada kvalitatīvas darbvietas.  

Programma “Erasmus+” nostiprinās izglītības un apmācības programmas, lai attīstītu kvalificētu un pielāgoties spējīgu darbaspēku un novērstu prasmju trūkumu galvenajās nozarēs, šim mērķim izmantojot finansējumu līdz 90 miljoniem eiro. 

Tīras rūpniecības kurss būs vērsts arī uz horizontāliem katalizatoriem, kas nepieciešami konkurētspējīgai ekonomikai:  

• samazināt birokrātiju;  
• pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības;  
• veicināt kvalitatīvas darbvietas,
• labāk koordinēt politiku ES un valstu līmenī.