Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisija

Valsts atbalsts

Ko dara ES

Fakti par valsts atbalstu

2023. gadā ES dalībvalstu piešķirtais atbalsts sasniedza 186,78 miljardus eiro jeb 1,09 % no kopējā IKP. Tas ietvēra šādas pozīcijas:

Jaunieši Eiropas Savienībā

55,32 miljardi eiro
vides aizsardzības un energotaupības atbalstam
15,95 miljardi eiro
pētniecības, attīstības un inovācijas atbalstam
15,39 miljardi eiro
reģionālās attīstības atbalstam

Rīcības jomas

Meklējiet informāciju Komisijas datubāzē, kurā apkopotas senākas un jaunākās valsts atbalsta lietas, par kurām vēl nav pieņemts lēmums.

Piekļūstiet oficiālajai sūdzības veidlapai, kas jāizmanto, ja ir aizdomas par nelikumīgas valsts atbalsta piešķiršanas gadījumu.

Iepazīstieties ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas reglamentē valsts atbalstu Eiropas Savienībā.

Lasiet vairāk par procedūrām, kas jāievēro, apstrādājot valsts atbalsta pieprasījumu – no paziņošanas un izmeklēšanas līdz oficiālam lēmumam un līdzekļu atgūšanai.

Uzziniet vairāk par valstu tiesu lomu ES valsts atbalsta tiesību aktu piemērošanā.

Uzziniet vairāk par valsts atbalsta rezultātu apkopojumu – Komisijas veikto salīdzinošo novērtējumu, kas tiek publicēts katru gadu.

Skatiet sarakstu ar Komisijas galīgajiem lēmumiem, kas kopš 2014. gada pieņemti attiecībā uz nodokļu plānošanas praksi un oficiālām izmeklēšanām, kuras pašreiz tiek īstenotas sadarbībā ar ES valstīm.

Uzziniet vairāk par svarīgiem projektiem, kuru īstenošana ir visas Eiropas interesēs un kuri parasti sniedz būtisku ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmē un konkurētspējā.

Galvenie sasniegumi

ES īstenotā valsts atbalsta kontrole ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniedz šādus ieguvumus:

  • tā uztur godīgu konkurenci starp uzņēmumiem ES vienotajā tirgū;
  • tā nodrošina, ka publiskais finansiālais atbalsts tiek novirzīts tur, kur tirgus nesniedz vai nespēj sniegt vajadzīgos rezultātus;
  • tā neļauj dalībvalstīm savā starpā konkurēt, izmantojot subsīdijas; tas mazākās dalībvalstis nostādītu neizdevīgākā situācijā un palielinātos slogs uz nodokļu maksātājiem visās dalībvalstīs.  

Turklāt ES noteikumi par valsts atbalstu ir pietiekami elastīgi, lai reaģētu uz neparedzētiem satricinājumiem, kam ir ietekme uz ES ekonomiku. Par to liecina, piemēram, 

  • attiecībā uz valsts atbalstu pieņemtais pagaidu regulējums, kas palīdzēja ES valstīm pārvarēt Covid-19 pandēmijas sekas;
  • Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums, kas palīdzēja ES valstīm risināt ar Krievijas iebrukumu Ukrainā saistītās ekonomiskās problēmas un veicināt atbalsta pasākumus nozarēs, kuras ir būtiskas pārejai uz neto nulles emisiju ekonomiku saskaņā ar Zaļā kursa industriālo plānu.

Tuvplānā

Saistīta informācija