2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums

Stratēģiskā prognozēšana un ES politikas veidošana

Stratēģiskās prognozēšanas iekļaušana ES politikas veidošanā ļaus Eiropas Komisijai:

• veidot un izmantot kolektīvo intelektu, lai prognozētu notikumu attīstību un laicīgāk un efektīvāk sagatavotos jaunām iespējām un jaunām problēmām;
• nodrošināt, ka stratēģiskā prognozēšana kļūst par neatņemamu sastāvdaļu labāka regulējuma rīkkopā, ieskaitot ex ante ietekmes novērtējumu, un atbalsta Normatīvās atbilstības un izpildes programmu;
• saistībā ar svarīgām iniciatīvām veikt padziļinātas un dalībā balstītas prognozēšanas darbības, kas vērstas uz tādas informācijas nodrošināšanu, kas tiks izmantota ikgadējā runā par stāvokli Savienībā, Komisijas darba programmās un daudzgadu plānošanā;
• veicināt sadarbību un alianses prognozēšanas jomā ar ES iestādēm un partneriem, dalībvalstīm un citām galvenajām ieinteresētajām personām.

Izturētspēja kā jauns atskaites punkts ES politikā

Covid-19 krīze ir skaidri parādījusi, ka Eiropai ir jānostiprina sava izturētspēja, kas ir ne tikai spēja pārciest un pārvarēt problēmas, bet arī veikt pārejas ilgtspējīgā, taisnīgā un demokrātiskā veidā. Šis paziņojums parāda, kā uz nākotni vērsta politika, kuras pamatā ir stratēģiskā prognozēšana, veicinās šo mērķi.

Stratēģiskā prognozēšana var virzīt izturētspēju veicinošu politiku četrās dimensijās. Tā var palīdzēt paredzēt norises ar varbūtēju negatīvu ietekmi, lai nostiprinātu vajadzīgo izturētspēju, liekot lietā strukturālas izmaiņas, kā arī ņemot vērā pašreizējo un turpmāko krīžu ietekmi uz attiecīgajām megatendencēm un jaunajiem jautājumiem. Politika, kurā izmantota stratēģiskā prognozēšana, var labāk mazināt neaizsargātību un stiprināt krīzē konstatētās spējas, paverot jaunas iespējas un padarot Eiropu izturētspējīgāku.

Galvenie secinājumi

	Sociālā un ekonomiskā noturība Pandēmija ir padziļinājusi nevienlīdzību, palielinājusi demogrāfisko nelīdzsvarotību un nabadzību, paātrinājusi automatizāciju, un tai ir bijusi pārmērīga ietekme uz darbvietām pakalpojumu nozarē. Stratēģiskā prognozēšana var palīdzēt apzināt, kādas ir tās nākotnes prasmes, kurās mums ir jāiegulda tagad, un veidot plašāku dialogu ar sabiedrību par sociālā un fiskālā līguma modernizēšanu.
	Ģeopolitiskā noturība Krīze ir parādījusi ES pārmērīgo atkarību no trešām valstīm attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām, kas ir būtiskas svarīgās tehnoloģijās, kuras vajadzīgas, lai izveidotu digitālu un oglekļa emisiju ziņā neitrālu sabiedrību. Stratēģiskā prognozēšana var palīdzēt apzināt iespējamos scenārijus un stratēģiskās iespējas, kā nostiprināt ES atvērto stratēģisko autonomiju.
	“Zaļā noturība” Pāreja uz videi nekaitīgāku ekonomiku visā pasaulē varētu radīt 24 miljonus jaunu darbvietu, un tās loma atlabšanā no Covid-19 krīzes varētu būt ievērojami lielāka, nekā tika prognozēts iepriekš. Stratēģiskā prognozēšana var mums palīdzēt izpētīt pārmaiņu virzītājspēkus, izprast turpmākās strukturālās pārmaiņas darba tirgū un orientēt to personu pārkvalificēšanos, kuras krīzes laikā ir zaudējušas darbu vai kuras, iespējams, to varētu pazaudēt nākotnē tehnoloģiju attīstības un automatizācijas dēļ.
	Digitālā noturība Krīze ir paātrinājusi hipersavienojamību un tādu jaunu tehnoloģiju integrāciju, kas ietekmē cilvēku stāvokli un mūsu dzīvesveidu. Stratēģiskā prognozēšana var mums palīdzēt paredzēt to, kā varētu attīstīties svarīgākās jaunās tehnoloģijas, to ietekmi uz visām dzīves jomām un to, kā būtu izmantojamas paredzamās iespējas.

Stratēģiskās prognozēšanas programma

2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums rāda, ka stratēģiskā prognozēšana, kuras pamatā ir rīcība, ir īpaši piemērota, lai informētu lēmumu pieņēmējus, kuru ziņā ir ekoloģiskā un digitālā pāreja un ES izturētspējas stiprināšana. Šajā sakarībā šis paziņojums iepazīstina ar turpmākajiem pasākumiem:

• izturētspējas infopaneļu paraugi kā izturētspējas uzraudzības metodes piemērs. Šos informācijas paneļus turpinās izstrādāt un kopīgi veidot izpētes diskusijās ar dalībvalstīm un citām galvenajām ieinteresētajām personām. Šajā darbā galvenā uzmanība tiks pievērsta vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem, lai nodrošinātu vislabākos apstākļus tādas uz prognozēšanu balstītas politikas izstrādei, kas ļauj mazināt neaizsargātību un stiprināt kapacitāti.
• Komisijas stratēģiskās prognozēšanas programma, kas atbalsta vispārējās politiskās prioritātes. Tā ietvers ad hoc prognozēšanas pasākumus, kuru uzdevums ir orientēt galvenās, Komisijas darba programmā paredzētas iniciatīvas, kā arī transversālos jautājumus, kas tiek uzskatīti par ļoti nozīmīgiem. Tādus kā: atvērta stratēģiskā autonomija, darbvietu un kompetenču nākotne saistībā ar zaļo pāreju, kā arī zaļās un digitālās pārejas ciešāka sasaistīšana visos politikas pasākumos un stratēģijās.
• Ikgadējā ESPAS konference, kuru plānots aizvadīt 2020. gada novembrī. Komisija izmantos šo iespēju, lai apspriestu nākamā gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma tematu. Komisija arī plāno izmantot ESPAS konferenci, lai iedibinātu ES mēroga prognozēšanas tīklu, kura pamatā ir dalībvalstu publiskās prognozēšanas kapacitāte, ideju laboratorijas, augstskolas, pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas.
• Prognozēšanas scenāriji, kuru mērķis ir sniegt informāciju turpmākajām stratēģiskajām debatēm, nodrošināt politikas pasākumu saskaņotību un kalpot par kopīgu, uz nākotni vērstu rīcībpolitikas priekšlikumu satvaru. Šie scenāriji palīdzēs noteikt iespējamos divējādās pārejas ceļus. Tie var sekmēt arī konferenci par Eiropas nākotni.

Turpmākie soļi

• Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) ikgadējā konference
• Izturētspējas infopaneļu turpmāka izstrāde
• 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums
• Stratēģiskās prognozēšanas programmas īstenošana

Kontaktinformācija

Ja jums ir jautājumi, rakstiet mums uz e-pasta adresi SG-FORESIGHTec [dot] europa [dot] eu (SG-FORESIGHT[at]ec[dot]europa[dot]eu); JRC-FORESIGHTec [dot] europa [dot] eu (JRC-FORESIGHT[at]ec[dot]europa[dot]eu)

[node:26659:view-mode:teaser]