Ikdienā mēs izmantojam dažādu svarīgu infrastruktūru, tai skaitā tiešsaistes infrastruktūru, lai varētu ceļot, strādāt vai izmantot svarīgus publiskos pakalpojumus. Uzbrukumi šādai infrastruktūrai var radīt milzīgus traucējumus.
Tā kā mūsu ekonomika un sabiedrība aizvien vairāk izmanto tīmekli, kiberdrošība kļūst par stratēģiski nozīmīgu jautājumu. Ja ir traucēta kāda svarīgas infrastruktūras elementa darbība, tas uzreiz izraisa domino efektu un traucējumus citu elementu darbībā. Kiberuzbrukumos var smagi ciest mājokļi, bankas, finanšu pakalpojumi un uzņēmumi.
Covid-19 pandēmijas laikā visi sāka vairāk izmantot tehnoloģijas, un strauji pieauga arī ļaunprātīgu uzbrukumu skaits, mēģinot izmantot pāreju uz digitalizētu darbu mājās. Līdz ar to tika traucēta svarīgu veselības pakalpojumu darbība laikā, kad spiediens bija vislielākais. ES ir jānodrošina, ka tās spējas iet kopsolī ar realitāti.
Kā parādījuši nesenie teroristu uzbrukumi, sabiedriskas vietas (piemēram, transporta mezgli un reliģiski objekti) ir īpaši neaizsargātas, jo tās ir atvērtas un visiem pieejamas. Tāpēc nepieciešama gan šādu vietu spēcīgāka fiziskā aizsardzība, gan atbilstošas atklāšanas sistēmas, neapdraudot iedzīvotāju brīvības.
Komisijas ierosinātās Kopējās kibervienības mērķis ir apvienot ES un tās dalībvalstīm pieejamos resursus un speciālās zināšanas, lai efektīvi novērstu lielus kiberincidentus un krīzes, atturētu no tiem un reaģētu uz tiem. Kiberdrošības kopienas, tostarp civilās, tiesībaizsardzības, diplomātiskās un kiberaizsardzības kopienas, kā arī privātā sektora partneri pārāk bieži darbojas atsevišķi. Kopēja kibervienība tiem nodrošinās virtuālu un fizisku sadarbības platformu: kompetentās ES iestādes, struktūras un aģentūras kopā ar dalībvalstīm pakāpeniski izveidos Eiropas platformu solidaritātei, drošai un ātrai operatīvai un tehniskai sadarbībai un palīdzībai, lai vērstos pret plaša mēroga kiberuzbrukumiem.
Komisija ierosina Kopējo kibervienību veidot, izmantojot pakāpenisku un pārredzamu procesu četros posmos un pilnībā iesaistot dalībvalstis un dažādās struktūras, kas darbojas minētajā jomā. Mērķis ir nodrošināt, lai Kopējā kibervienība pārietu operatīvajā fāzē ne vēlāk kā 2022. gada 30. jūnijā un būtu pilnībā izveidota gadu vēlāk, proti, ne vēlāk kā 2023. gada 30. jūnijā.
ENISA palīdz ieviest konkrētus pasākumus, lai īstenotu jaunās kiberdrošības politikas jomas. Briselē tiks izveidots vietējais birojs, kas veicinās sadarbību ar citām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām.