Pieaugušo aizsardzība

Ņemot vērā to, ka sabiedrība noveco un ka arvien biežāki ir gadījumi, kad saskaramies ar vecāka gadagājuma cilvēku pazeminātām garīgām un psihosociālām spējām, kā arī to, ka arvien vairāk ir visu vecumu personu ar invaliditāti, arvien lielākam skaitam pieaugušo ir vajadzīga juridiska aizsardzība vai juridiskais atbalsts, lai viņi varētu aizstāvēt savas personīgās vai finansiālās intereses. Pašlaik šie pieaugušie saskaras ar dažādām problēmām pārrobežu situācijās (piemēram, ja viņu pārstāvim ir jāslēdz bankas konts ārvalstīs vai ja uz kādas valsts tiesas pieņemtu aizsardzības pasākumu ir jāatsaucas ārvalstīs). 

2023. gada 31. maijā Komisija nāca klajā ar diviem tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir atrisināt problēmas, ar kurām šie pieaugušie un viņu pārstāvji saskaras pārrobežu situācijās:

• regula, kas reglamentēs pārrobežu lietas jautājumā par pieaugušo aizsardzībai ES valstīs,
• un Padomes lēmums, kas uzliks ES valstīm par pienākumu pievienoties Hāgas 2000. gada konvencijai par pieaugušo aizsardzību.

Šie priekšlikumi paredzēs vienotus noteikumus, kas piemērojami pārrobežu lietās, kuras saistītas ar pieaugušo aizsardzību, uzlabos juridisko noteiktību, samazinās pārrobežu procedūru izmaksas un ilgumu un palīdzēs aizsargāt pieaugušo tiesības, ieskaitot viņu tiesības uz autonomiju. 

Pārrobežu lieta nozīmē, ka vienā un tajā pašā lietā ir iesaistītas divas dažādas valstis: piemēram, aizsargāts pieaugušais dzīvo valstī A, bet viņam pieder aktīvi, kā māja vai bankas konts, valstī B, vai šis pieaugušais ierodas valstī B un tur viņam ir nepieciešama medicīniska aprūpe.

Priekšlikumi attiecas uz pieaugušajiem, kuri savu personīgo spēju traucējumu vai nepietiekamības dēļ nespēj paši aizsargāt savas intereses. Šie traucējumi vai nepietiekamība var būt pastāvīgi vai īslaicīgi, jo īpaši fiziskas vai psihosociālas dabas (piemēram, intelektuāla invaliditāte, psihiatriska slimība), parādīties saistībā ar kādu vecuma slimību, kā Alcheimera slimība, vai kāda pataloģiska veselības stāvokļa, kā koma, rezultātā.

Nolūkā aizsargāt un atbalstīt šos pieaugušos viņu tiesībspējas un rīcībspējas īstenošanā uz minētajiem pieaugušajiem var tikt attiecināts aizsardzības pasākums, ko noteikusi tiesa vai administratīva iestāde, un viņi tāpat arī var saņemt atbalstu no personas (“pārstāvja”), kuru viņi iepriekš iecēluši (ar “pārstāvības pilnvarām”), lai pārvaldītu viņu intereses. Ja šie pieaugušie atrodas pārrobežu situācijā, Komisijas priekšlikumi atrisinās problēmas, kas saistītas ar vairāku valstu iesaistīšanu. Šie noteikumi nodrošinās, ka šiem pieaugušajiem vienā valstī piešķirtā juridiskā aizsardzība netraucēti turpinās pāri robežām. Tie palīdzēs aizsargāt viņu tiesības, ieskaitot tiesības uz autonomiju un tiesu iestāžu pieejamību. 

Šie priekšlikumi arī atvieglos pārrobežu darījumus pieaugušo pārstāvjiem un citām personām un struktūrām, kas strādā ar šiem pārstāvjiem.

Tiesību aktu paketi veido Komisijas priekšlikums regulai, ko piemēros ES valstīs, un priekšlikums Padomes lēmumam, kas uzliks ES valstīm par pienākumu pievienoties 2000. gada 13. janvāra Konvencijai par pieaugušo starptautisko aizsardzību (“Hāgas konferences 2000. gada Konvencija par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību”).

Ierosinātā regula paredzēs kopīgus noteikumus par tiesu iestāžu sadarbību pārrobežu lietās Eiropas Savienībā. Runa ir par noteikumiem, kas nosaka to tiesu un iestāžu starptautisko kompetenci, kuras veic pasākumus, kas nosaka lietā piemērojamās tiesību normas un to, kā pieaugušo aizsardzībai pieņemtie pasākumi tiek atzīti citās ES valstīs. Regulā tiks paredzēti arī noteikumi, kas regulēs tiesību normas, kas piemērojamas pārstāvības pilnvarām un to īstenošanas kārtībai ārvalstīs. Tā tostarp paredzēs noteikumus attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, kā arī noteikumus, kas paredz obligātu digitālo saziņu, Eiropas pārstāvības sertifikātu un savstarpēji savienotus reģistrus.

Hāgas konferences 2000. gada konvencija par pieaugušo aizsardzību ir starptautiska konvencija, kas nodrošina tiesisko regulējumu, kas piemērojams pieaugušo aizsardzībai starptautiskā līmenī starp tās līgumslēdzējām valstīm. Šo līgumslēdzēju valstu vidū pašlaik ir 12 ES valstis, kā arī Šveice, Monako un Apvienotā Karaliste (tikai Skotija). Pamatojoties uz Komisijas iesniegto Padomes lēmuma priekšlikumu, visām ES valstīm (izņemot Dāniju) būs pienākums pievienoties Hāgas konferences 2000. gada konvencijai par pieaugušo aizsardzību. Konvenciju ES valstis piemēros tikai attiecībā uz citām līgumslēdzējām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un to nepiemēros attiecībā uz citām ES valstīm. 

Līdz ar to šī tiesību aktu pakete ierosinās standarta noteikumus par pieaugušo aizsardzību pārrobežu lietās kā ES valstu starpā, tā starptautiskā mērogā (kopā ar citām valstīm, kas ir vai kļūs par Hāgas konferences 2000. gada konvencijas par pieaugušo aizsardzību līgumslēdzējām pusēm). Šis vienotais tiesiskais regulējums novērsīs pašreizējās grūtības, ar kurām saskaras pieaugušie pārrobežu situācijās, un novērsīs pašreizējās nepilnības un neatbilstības pieaugušo juridiskajā aizsardzībā. Tas tādējādi palīdzēs labāk aizsargāt pieaugušo tiesības, stiprināt juridisko noteiktību un paredzamību pārrobežu lietās un uzlabot pārrobežu procedūru efektivitāti un ātrumu jautājumā par pieaugušo aizsardzību. 

Priekšlikumi neskar dalībvalstu nacionālās tiesības jautājumā par pieaugušo aizsardzību (piemēram, noteikumus, kas reglamentē aizsardzības pasākumu veidus un to sekas, pieaugušā pārstāvim piešķirtās pilnvaras un to ierobežojumus utt.).

Priekšlikumi satur tikai noteikumus, ko piemēros pārrobežu lietās, un atbild uz šādiem jautājumiem: 

• Kuras valsts tiesu piekritībā būs veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz pieaugušo?
• Kuras valsts tiesību normas būs piemērojamas tāda pieaugušā aizsardzībai, kuram ir saikne ar vairāk nekā vienu valsti?
• Kā aizsardzības pasākums vai pārstāvības pilnvaras var ietekmēt citas valstis?
• Kā dažādu valstu iestādes var sadarboties un savstarpēji apmainīties ar informāciju jautājumā par pieaugušo aizsardzību? 

Priekšlikumi tagad tiks iesniegti apspriešanai Eiropas Parlamentā un Padomē. 

Regulas priekšlikums vēl būs jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei. Regulu sāks piemērot 18 mēnešus pēc tās pieņemšanas. Dalībvalstīm būs papildu četru gadu laikā savi saziņas kanāli jāpadara elektroniski un piecu gadu laikā jāizveido reģistrs un tas jāsavieno ar citu dalībvalstu reģistriem. 

Padomes lēmums Padomei ir jāpieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Dalībvalstīm tad būs divi gadi, lai panāktu atbilstību Padomes lēmumam un pievienotos Hāgas konferences 2000. gada konvencijai par pieaugušo aizsardzību.