ES un Austrālijas tirdzniecības nolīgums

Īsumā par ES un Austrālijas tirdzniecības nolīgumu

ES un Austrālija 2026. gada martā sāka sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Ar nolīgumu

tiks atcelti vairāk nekā 99 % tarifu ES eksportam uz Austrāliju,
tiks uzlabota piekļuve kritiski svarīgām izejvielām,
tiks stiprinātas stratēģiskās saites ar Indijas un Klusā okeāna reģionu.

Šis nolīgums ir daļa no ES stratēģijas, kuras mērķis ir dažādot globālās tirdzniecības partnerības un stiprināt piegādes ķēdes. Sadarbība ar Austrāliju ir plaša un aptver drošību un aizsardzību, pētniecību un inovāciju, izglītību, digitālās tehnoloģijas, klimatu un vidi. ES un Austrālija parakstīja arī partnerību drošības un aizsardzības jomā.

Svarīgākie ieguvumi

Preču un pakalpojumu tirdzniecība starp ES un Austrāliju jau tagad pārsniedz 89,2 miljardus eiro gadā un nodrošina darbu gandrīz 460 000 cilvēku Eiropas Savienībā. Paredzams, ka nolīgumam būs ļoti pozitīva ietekme uz ES ekonomiku.

Papildus šiem skaitļiem līdz ar nolīguma noslēgšanu:

ES uzņēmumiem tiks nodrošināta juridiskā noteiktība, pateicoties stabiliem un paredzamiem noteikumiem,
visu lielumu uzņēmumiem Austrālijā būs vieglāk plānot ilgtermiņa izaugsmi,
tiks nodrošinātas kritiski svarīgu izejvielu piegādes ķēdes,
tiks stiprināta intelektuālā īpašuma aizsardzība,
būs vieglāk novērst viltošanu un citus pārkāpumus.

Kuras nozares gūs labumu no tarifu samazinājumiem?

Preces

Vistiešāko labumu gūs ES mašīnu, mehānisko transportlīdzekļu un ķīmisko vielu eksportētāji. Tarifi šīm precēm, kuru eksporta vērtība sasniedz vairākus miljardus eiro, tiks atcelti, tiklīdz nolīgums stāsies spēkā.

Pakalpojumi

Pakalpojumu jomā ES uzņēmumi iegūs labāku piekļuvi

profesionālajiem un uzņēmējdarbības pakalpojumiem,
jūras transporta un
finanšu pakalpojumiem.

Nolīgums arī paredz noteikumus par datu plūsmām un aizliedz datu lokalizācijas prasības, kas ir svarīgs solis digitālajiem un tehnoloģiju uzņēmumiem.

Kādi ir lauksaimnieku un pārtikas ražotāju ieguvumi?

ES lauksaimniekiem būs jaunas eksporta iespējas, jo Austrālija atcels tarifus tādiem svarīgiem produktiem kā siers, vīns, šokolāde vai cepumi un maize.

Tajā pašā laikā sensitīvās nozares ES tiek aizsargātas ar importa ierobežojumiem.

Attiecībā uz sensitīvām lauksaimniecības nozarēm, tai skaitā liellopu, aitas un kazas gaļu, cukuru, rīsiem un dažiem piena produktiem, nolīgums paredz importu no Austrālijas ar nulles vai samazinātām tarifu likmēm tikai ierobežotā daudzumā un saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem.

Aizsardzības mehānisms ļaus ES ātri rīkoties, ja importa pieaugums no Austrālijas radīs grūtības ES lauksaimniekiem.

Nolīgums arī aizsargās ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), proti, tādus nosaukumus kā “Champagne” vai “Parmigiano Reggiano”, drīkst izmantot tikai produktiem, kas faktiski ražoti noteiktajos reģionos. Tas attiecas uz

165 lauksaimniecības un pārtikas produktiem un
231 stipro alkoholisko dzērienu.

Modernizēts divpusējs vīna nolīgums stiprinās vairāk nekā 1600 ES vīna ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ieskaitot aptuveni 50 jaunus papildinājumus.

Uz visu importu no Austrālijas arī turpmāk attieksies stingrie ES veselības un drošības noteikumi.

Kā nolīgums garantē kritiski svarīgu izejvielu piegādi Eiropai?

Austrālija ir viens no lielākajiem alumīnija, litija un mangāna ražotājiem, un tie visi ir būtiski ES rūpniecībai, jo īpaši tīras enerģijas un digitālo tehnoloģiju jomā.

Nolīgums samazinās vai atcels tarifus šiem materiāliem un stiprinās sadarbību starp ES un Austrāliju piegādes ķēdes drošības jomā.

Tas ir svarīgi, jo ES ir ļoti atkarīga no kritiski svarīgu izejvielu importa, un globālais pieprasījums pieaug. Piegādes dažādošana palīdzēs nodrošināt nepārtrauktību tādās stratēģiskās nozarēs kā elektrotransportlīdzekļi, akumulatoru ražošana un atjaunojamie energoresursi.

Nolīgumā ir ietverti īpaši vides un drošības noteikumi, lai nodrošinātu šo izejvielu ilgtspējīgu ieguvi. Abas puses ir vienojušās stiprināt sadarbību kritiski svarīgo izejvielu jomā un kopīgi finansēt projektus.

Kādi vides un sociālie standarti ir iekļauti nolīgumā?

Nolīgums attiecas ne tikai uz tirdzniecību. Tas ietver juridiski saistošas saistības klimata, darba ņēmēju tiesību un vides aizsardzības jomā. Svarīgākās ilgtspējas saistības ir šādas:

Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatprincipu ievērošana, ieskaitot bērnu darba izskaušanu un biedrošanās brīvības aizsardzību,
visu ratificēto sieviešu tiesību aizsardzības līgumu īstenošana,
cīņa pret mežu izciršanu, savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību un nelegālu zveju,
Parīzes klimata nolīguma īstenošana un
ES veselības un drošības noteikumu piemērošana visam importam no Austrālijas.

Nolīgums arī liberalizē tirdzniecību ar videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem, piemēram, atjaunojamo enerģiju un energoefektīviem produktiem.

Kad nolīgums stāsies spēkā?

Ratifikācijas posmi ir šādi:

saskaņoto tekstu projektu publicēšana,
juridiskā pārskatīšana,
priekšlikums ES Padomei par nolīguma parakstīšanu un noslēgšanu,
pieņemšana Padomē,
ES un Austrālija paraksta nolīgumu,
Eiropas Parlamenta piekrišana nolīgumam,
Padomes lēmums par nolīguma noslēgšanu.

Tiklīdz nolīgumu ratificē arī Austrālija, tas var stāties spēkā.

Priekšvēsture

ES un Austrālija sāka sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu 2018. gada jūlijā. Tās sekmīgi noslēdzās 2026. gada martā.

Šis nolīgums ir jaunākais stratēģiski svarīgajā Indijas un Klusā okeāna reģionā pēc brīvās tirdzniecības nolīguma sarunu noslēgšanas ar Indonēziju 2025. gada septembrī un ar Indiju 2026. gada janvārī.