Ikgadējie ziņojumi par Hartas piemērojamu

Ziņojumu mērķis

Kopš 2010. gada Eiropas Komisija publicē gada ziņojumu par ES Pamattiesību hartas piemērojumu.

Šis ziņojums novērtē progresu, kas panākts jomās, kurās ES ir pilnvarota rīkoties, parādot, kā harta ir ņemta vērā konkrētos gadījumos, jo īpaši tad, kad tiek ierosināti jauni ES tiesību akti.

Kopš 2021. gada, turpinot stratēģiju stiprināt Hartas piemērojamu ES, ziņojums par Hartu katru gadu akcentē kādu citu stratēģiski nozīmīgu tematisku jomu, ko regulē ES tiesību akti.

Ikgadējais ziņojums sniedz iespēju ik gadu apmainīties viedokļiem ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi.

2021. gada ziņojums

2021. gada ziņojumā par Pamattiesību hartas piemērojumu Eiropas Savienībā ir ievērota jaunā tematiskā pieeja, ko Eiropas Komisija 2020. gadā izziņoja savā stratēģijā, kuras mērķis ir stiprināt Pamattiesību hartas piemērojumu ES. 2021. gada ziņojums akcentē dalībvalstu labu praksi un problēmas, ar kurām tās saskaras jautājumā par pamattiesību aizsardzību digitālajā laikmetā.

Ziņojuma piecas galvenās politikas jomas

Ar moderāciju tiešsaistē saistīto problēmu risināšana

Nelikumīga satura izplatīšana internetā ir izaicinājums demokrātiskām debatēm un vairākām pamattiesībām. 2020. gada decembrī Komisija ar Digitālo pakalpojumu tiesību aktu ierosināja regulatīvus pasākumus, lai vērstos pret nelikumīgu saturu, vienlaikus aizsargājot pamattiesības. Turklāt tā mudina brīvprātīgu pasākumu pieņemšanu, izmantojot Kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē. 9. decembrī Komisija arī ierosināja iniciatīvu, kuras mērķis ir paplašināt ES sarakstu ar noziedzīgiem nodarījumiem, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumus.

Pamattiesību aizsardzība mākslīgā intelekta izmantošanas gadījumā

Arvien plašāka mākslīgā intelekta sistēmu izmantošana var dot lielu labumu, taču daži lietojumi ir sarežģīti un nepārredzami, un tas var radīt problēmas jautājumā par pamattiesību ievērošanu vai īstenošanu. Daudzas dalībvalstis ir izstrādājušas nacionālas stratēģijas mākslīgā intelekta jomā, lai nodrošinātu caurskatāmību, izsekojamību un stabilitāti un rastu efektīvus veidus, kā ievērot pamattiesības. 2021. gada aprīlī Komisija ierosināja tiesību aktu, kura mērķis ir nodrošināt, ka mākslīgā intelekta sistēmas, kas rada augstu risku pamattiesībām, tiek pienācīgi testētas un dokumentētas.

"Digitālās plaisas" novēršana

Covid-19 pandēmijas dēļ tiem, kuriem nav vajadzīgo zināšanu vai aprīkojuma, ir grūtāk piekļūt tiešsaistē piedāvātajiem publiskajiem pakalpojumiem. Ziņojums parāda, kā dalībvalstis un ES strādā pie dažādām pieejām, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā. Solidaritāte joprojām ir viens no pamatprincipiem digitālās plaisas novēršanā.

Platformās nodarbinātu personu aizsardzība

Darbs, kas tiek veikts ar platformu palīdzību, ir radījis jaunas ekonomiskās iespējas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un patērētājiem. Tomēr tas arī apdraud tiesības un pienākumus, kas pastāv darba tiesību un sociālās aizsardzības jomā. 8. decembrī Komisija pieņēma likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot to personu darba apstākļus, kuras strādā, izmantojot digitālās darba platformas, vienlaikus atbalstot šo digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi Savienībā.

Digitālās novērošanas pārraudzība

Novērošana var būt likumīga, piemēram, lai gādātu par drošību un cīnītos pret noziedzību, tomēr ne visu veidu darbības ir pamatotas. Šajā kontekstā datu un privātuma aizsardzība ir ne tikai galvenās pamattiesības, bet arī “bāzes” tiesības, kas nostiprina citu tādu pamattiesību aizsardzību, kuras var ietekmēt novērošana.

2021. gada ziņojums par ES Pamattiesību hartas piemērošanu

Iepriekšējie ziņojumi

2020. gadā Komisija nepublicēja ziņojumu par hartu attiecībā uz 2019. gadu, jo tā pieņēma savu stratēģiju Hartas piemērojuma stiprināšanai ES.

2022 report

The 2022 report on the application of the Charter of fundamental rights in the EU follows the thematic approach announced by the European Commission in the strategy to strengthen the application of the Charter of Fundamental Rights in the EU. The 2022 report focuses on civic space and its role in protecting and promoting the fundamental rights under the Charter.

Four areas of the report

CSOs and rights defenders are crucial for the protection of fundamental rights

Civil society organisations (CSOs) and rights defenders (National Human Rights Institutions, Equality bodies, Ombuds-institutions) play an essential role protecting and promoting the rights under the Charter. They carry out tasks both at national and EU level to raise awareness, monitor the respect of fundamental rights on the ground, support rights-holders and victims of fundamental rights violations in defending and enforcing their rights and ensure the respect of fundamental rights in decision-making processes.

Protecting CSOs and rights defenders

Given their crucial role in upholding EU values, it is important for Member States and EU institutions to protect CSOs and rights defenders. Whilst several Member States have taken positive measures to maintain the openness of the civic space, it has narrowed in recent years in certain Member States.

The EU has developed different tools to support and sustain an enabling environment for CSOs and rights defenders, such as the Rule of Law reports, which reports on the situation of the civic space in all Member States, and the proposals for an anti-SLAPP Directive and Recommendation that will also contribute to create a safe environment for them.

Supporting CSOs and rights defenders

To ensure that CSOs and rights defenders can do their work effectively, Member States and the EU must provide adequate support, in particular funding. The report recognises that several Member States have increased financial support for CSOs in general and to compensate the impact of the COVID-19 pandemic, and presents the main features of the Citizens, Equality, Rights and Values (CERV) programme.

Empowering CSOs and rights defenders

Given their crucial role in channelling the voice of the under represented, and in empowering individuals to participate in the shaping of laws and policies on matters of public interest, CSOs and rights defenders need to be closely involved in the decision-making process. The report shows several ways of engaging with them via consultations and dialogues as well as their key role helping national authorities when conceiving and implementing the national programmes to ensure that the EU-funded programmes are in compliance with the relevant provisions of the Charter.

Based on the findings of this report, the Commission will launch a targeted debate with stakeholders through a series of thematic seminars on safeguarding the civic space. The outcome of this debate will be presented and discussed in a high-level roundtable meeting in 2023.

2022 annual report on the application of the Charter of fundamental rights

Targeted consultations

The report relies on an assessment of four targeted consultations carried out by the Commission and analysed and summarised by the EU Agency for Fundamental Rights (FRA). Input was provided by Member States, umbrella organisations of European CSOs working in the area of fundamental rights, international organisations, and the European Network of National Human Rights Institutions (ENNHRI) and the European Network of Equality Bodies (Equinet) and their members. It is also based on the results of an online consultation of CSOs run through the Fundamental Rights Agency Civil Society Platform.

Previous reports

In 2020 there was no Charter report on year 2019 as the Commission adopted its strategy to strengthen the application of the Charter in the EU.