Eiropas Vēža uzveikšanas plāns
Eiropas Vēža uzveikšanas plāns ir politiska apņemšanās aktīvāk cīnīties pret vēzi un vēl viens solis ceļā uz spēcīgu Eiropas veselības savienību un drošāku, labāk sagatavotu un noturīgāku ES.
2024. gadā Eiropas Savienībā 2,7 miljoniem cilvēku tika diagnosticēts vēzis, kas laupīja dzīvību vēl 1,3 miljoniem cilvēku, tai skaitā vairāk nekā 2000 jauniešu. Ja apņēmīgi nerīkosimies jau tagad, gaidāms, ka vēža gadījumu skaits līdz 2035. gadam pieaugs par 24 %, vēzim kļūstot par visizplatītāko nāves cēloni ES.
Eiropas Vēža uzveikšanas plāna darbības tiek atbalstītas ar dažādām finansēšanas programmām, tostarp “ES — veselībai”, “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”.
Kopīgiem spēkiem ES var tiekties uz šādiem mērķiem:
- paaudze bez tabakas: censties panākt, lai līdz 2040. gadam smēķētāju īpatsvars sabiedrībā būtu mazāks nekā 5 %;
- saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem samazināt veselībai kaitīgu alkohola patēriņu (veselībai kaitīgas alkohola lietošanas relatīvu samazinājumu par vismaz 10 % līdz 2025. gadam) un samazināt alkohola tirgvedības ietekmi uz jauniešiem;
- samazināt vides piesārņojumu, pielāgojot ES gaisa kvalitātes standartus Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām, un samazināt saskari ar kancerogēnām vielām un radiāciju;
- uzlabot zināšanas un veselībpratību, lai veicinātu veselīgāku dzīvesveidu.

2024. gada jūnijā tika pieņemts jauns ieteikums, kā atbalstīt dalībvalstu centienus novērst vēzi ar vakcinācijas palīdzību. Ieteikums ir daļa no Eiropas Vēža uzveikšanas plāna, kas ir viens no galvenajiem Eiropas veselības savienības pīlāriem, tajā galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai veicinātu divu galveno vakcinācijas veidu izmantošanu, kas var novērst vēzi izraisošās vīrusinfekcijas: pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV) un B hepatīta vīrusu (HBV), kā arī tam, lai uzlabotu vakcinācijas aptveres novērošanu.
Vēža uzveikšanas plāna mērķi 2030. gadam
Uzlabot vēža savlaicīgu atklāšanu
Vēža savlaicīga atklāšana ar skrīninga palīdzību var glābt dzīvības. Tomēr šajā jomā starp dalībvalstīm pastāv nevienlīdzība.
Proti, dažādās valstīs atšķiras pārbaudīto riska grupām pieskaitāmo cilvēku skaits. Diapazons ir no
Komisija 2022. gada decembrī pieņēma jaunu pieeju vēža atklāšanai, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt, ka 90 % ES iedzīvotāju, kas kvalificējas krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningam, saņemtu uzaicinājumu veikt šādu izmeklējumu. Šajā ieteikumā arī aicināts paplašināt masveida organizēta vēža skrīninga tvērumu, iekļaujot tajā arī plaušu, prostatas un – noteiktos gadījumos – kuņģa vēzi (pamatojoties uz tālākiem pētījumiem).
Visiem neatkarīgi no mītnesvalsts vajadzētu būt vienādām tiesībām uz kvalitatīvu aprūpi, diagnostiku un ārstēšanu, uz vienādu piekļuvi zālēm un vienādām izredzēm izdzīvot.
Tomēr pēc ārstēšanas izdzīvojušo krūts vēža pacientu īpatsvars dažādās valstīs atšķiras par 20 %, un resnās zarnas vēža pacientu piecu gadu dzīvildze variē no 49 % līdz 68 %.
Eiropas Vēža uzveikšanas plānā ir paredzēta ES platforma vēža zāļu piekļūstamības uzlabošanai, kā arī starpdisciplināra apmācības programma onkoloģijas jomā strādājošajiem. Šo programmu īsteno vairāk nekā 100 vēža ārstniecības centros visā ES.
Komisijas mērķis ir arī stiprināt vēža ārstniecības centru digitālās spējas. Tas ietver telemedicīnas un attālinātās uzraudzības lietojuma paplašināšanu ar jaunu iniciatīvu eCAN Plus, kas tika uzsākta 2025. gada jūnijā.

Vēža pacientu un vēzi uzveikušo cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana
Tiek lēsts, ka Eiropā ir vairāk nekā 12 miljoni vēzi uzveikušu cilvēku, no kuriem aptuveni 300 000 ir bērni. Tik daudzi izdzīvo, pateicoties uzlabojumiem agrīnā atklāšanā, efektīvai ārstēšanai un atbalstošai aprūpei.
Pateicoties progresam agrīnas atklāšanas, efektīvas terapijas un atbalstošas aprūpes jomā, tiek lēsts, ka
Lai arī tas ir pamats optimismam, ir nepieciešama arī pienācīga turpmākā aprūpe un piekļuve sociālajai aizsardzībai.
Pamatiniciatīvas
- Vēža zināšanu centrs
- Vēža diagnostika un ārstēšana visiem
- Eiropas Vēža attēldiagnostikas iniciatīva
- Eiropas iniciatīva vēža izpratnei
- Cilvēka papilomas vīrusa izraisīto vēža gadījumu izskaušana
- Iniciatīva “Labāka dzīve vēža slimniekiem”
- ES Vēža skrīninga shēma
- Vēža jomā pastāvošas nevienlīdzības reģistrs
- ES Visaptverošo vēža centru tīkls
- Iniciatīva “Palīdzība ar vēzi slimiem bērniem”
- Jauni specializētu zināšanu tīkli (horizontālām jomām)
Dokumenti
- 2025. GADA 4. FEBRUĀRIS
- 2024. GADA 22. MAIJS
- 2022. GADA 2. FEBRUĀRIS
- 2022. GADA 31. JANVĀRIS
- 2021. GADA 5. FEBRUĀRIS
- 2021. GADA 3. FEBRUĀRIS
- български(456.2 KB - HTML)
- español(362.09 KB - HTML)
- čeština(352.29 KB - HTML)
- dansk(349.71 KB - HTML)
- Deutsch(364.62 KB - HTML)
- eesti(343.55 KB - HTML)
- ελληνικά(463.84 KB - HTML)
- English(339.46 KB - HTML)
- français(372.65 KB - HTML)
- hrvatski(344.11 KB - HTML)
- italiano(359.9 KB - HTML)
- lietuvių(355.52 KB - HTML)
- magyar(370.12 KB - HTML)
- Malti(363.33 KB - HTML)
- Nederlands(358.24 KB - HTML)
- polski(366.44 KB - HTML)
- português(358.78 KB - HTML)
- română(370.3 KB - HTML)
- slovenčina(361.02 KB - HTML)
- slovenščina(347.3 KB - HTML)
- suomi(352.2 KB - HTML)
- svenska(346.13 KB - HTML)
- 2021. GADA 3. FEBRUĀRIS
- Deutsch(HTML)
- français(HTML)
Noderīgas saites
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 24 aprīlis 2026