Vadošā loma zaļajā pārejāEiropas plāns, kas tai ļaus līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu Fon der Leienas vadītā Komisija ar Eiropas zaļo kursu — Eiropas plānu, kas tai ļaus līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu un līdz 2030. gadam īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu,— iepazīstināja tikai 10 dienas pēc pilnvaru termiņa sākuma. Kopš tā laika Komisija ir sākusi straujāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, investēt zaļajās tehnoloģijās un aizsargāt vidi.Neraugoties uz pandēmiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Komisija nav zaudējusi apņēmību. Tā pat ir divkāršojusi zaļās pārkārtošanās centienus, līdzīgi kā tas notiek ar plānu REPowerEU. Galu galā ES iedzīvotāju veselība ir atkarīga no mūsu planētas veselības, turklāt ES enerģētiskā drošība ir atkarīga arī no lielmēroga pārejas uz atjaunīgo enerģiju. Pirmais klimatneitrālais kontinents līdz 2050. gadamVismaz par 55 % mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990. gada līmeņiemNeto emisijas ir nulle vai klimatneitrālas līdz 2050. gadam Galvenie sasniegumi Galvenie sasniegumi Eiropas zaļais kurss ir visaptverošākais transformācijas plāns pasaulē, un ar Klimata aktu Eiropas Savienība savus 2050. gada mērķus iekļauj saistošos ES tiesību aktos. Paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, ar ko Komisija nāca klajā 2021. gada vasarā, ir paredzēti konkrēti pasākumi mūsu mērķu sasniegšanai, savukārt NextGenerationEU gādā par investīcijām. Tagad ir pienācis laiks paātrināt īstenošanu, izmantojot zemāk infografikā minētos instrumentus: Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, t. sk. emisiju tirdzniecība, regulējums un mērķrādītāji | Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms | Alternatīvo degvielu un to infrastruktūras izvēršana transporta nozarē | ES ilgtspējīgu darbību taksonomija | Renovācijas vilnis | Meža stratēģija | Stratēģija “No lauka līdz galdam” | Nulles piesārņojums | Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija | Aprites ekonomikas tiesību aktu kopums | Biodaudzveidības stratēģija Ilgtspējīgi ražojumi ES tirgū 2022. gada martā Komisija nāca klajā ar vairāku priekšlikumu kopumu, lai ražojumu ilgtspēja kļūtu par normu ES tirgū. Priekšlikumi balstījās uz līdzšinējām ekodizaina prasībām. Jauni noteikumi paredz to, ka preces varēs lietot ilgāk, izmantot atkārtoti, modernizēt, remontēt, reciklēt un ka tās būs energoefektīvākas un resursefektīvākas. Komisija arī iepazīstināja ar plāniem uzlabot tekstilizstrādājumu ilgmūžību, kā arī ar jauniem noteikumiem, kas nodrošina patērētāju labāku informētību par produktu vidisko ilgtspēju un labāku aizsardzību pret zaļmaldināšanu. 2021. gadā bijispar 10 % zemāks gada energopatēriņš, kas rodas no plaša patēriņa preču (piemēram, mājsaimniecības ierīču) lietošanas120 miljardu eiro ietaupījums ES patērētājiem Dabas atjaunošana 2021. gada martā Komisija nāca klajā ar rīcības plānu bioloģiskās ražošanas nozares attīstībai. Tas palīdzēs ES lauksaimniekiem sasniegt mērķi līdz 2030. gadam 25 % lauksaimniecības zemes izmantot bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā arī ievērojami palielināt bioloģisko akvakultūru. Rīcības plānā ir minēti konkrēti pasākumi, kā veicināt gan bioloģisko produktu ražošanu, gan patēriņu, un šajā sakarībā ir padomāts arī par nozares ilgtspējas stiprināšanu. 2022. gada jūnijā Komisija nāca klajā ar diviem jauniem tiesību aktiem, kuru mērķis ir panākt, lai daba ES atgūtu pelnīto vietu. Ierosinātais dabas atjaunošanas regulējums ir būtisks solis, lai novērstu klimata pārmaiņu vissmagākās izpausmes un bioloģiskās daudzveidības zudumu, pievēršoties ES mitrāju, upju, mežu, zālāju, jūras ekosistēmu un pilsētvides atjaunošanai, kā arī tur mītošajām sugām. Jūsu stāstiDnipro Organiskās lauksaimniecības un vides aizsardzības centra vadītājs Mikola Haritonovs turpina mēslošanas līdzekļu pētījumus no Katalonijas, Spānijā, jo vēlas piedalīties Ukrainas atjaunošanā.Credit: Marc Llibre Roig Paralēli nesen ierosinātie noteikumi par ķīmiskajiem pesticīdiem ļaus samazināt pesticīdu izmantošanu, samazinās ES pārtikas sistēmas vides pēdu, aizsargās iedzīvotāju un lauksaimniecībā strādājošo veselību un labbūtību, kā arī palīdzēs mazināt ekonomiskos zaudējumus, ko izraisa arvien izteiktāka augsnes veselības pasliktināšanās un pesticīdu izraisītā apputeksnētāju izmiršana. Līdz 2050. gadam mērķtiecīgi jāpievēršas visām ekosistēmām, kurām vajadzīga atjaunošana Par 50 % līdz 2030. gadam jāsamazina pesticīdu izmantošanaVismaz 30 % sauszemes un jūras teritoriju jāpanāk juridiska aizsardzība līdz 2030. gadam Jaunais Eiropas “Bauhaus” Klimata pārmaiņu pārvaldībai ir vajadzīgi pašu iedzīvotāju kopīgi veidoti risinājumi, un tāpēc priekšsēdētāja fon der Leiena 2020. gadā nāca klajā ar ideju par jauno Eiropas “Bauhaus”. Tā ir kustība, ar kuru iecerēts zaļo pārkārtošanos ieviest cilvēku ikdienā kā iekļaujošu un ilgtspējīgu pieredzi. Jaunais Eiropas “Bauhaus” apliecina, ka Eiropas zaļais kurss ir kas vairāk par iedvesmojošu un efektīvu risinājumu meklējumiem klimata pārmaiņu kontekstā, – runa drīzāk ir par to, lai atrastu jaunu pieeju mūsu mājokļu, pilsētu un ciematu projektēšanai un būvniecībai, tādējādi uzlabojot cilvēku dzīvi.Lai radītu publisku telpu šai aizvien lielākajai kopienai, Komisija 2022. gada pavasarī izveidoja jaunā Eiropas “Bauhaus” laboratoriju un vasarā sarīkoja jaunā Eiropas “Bauhaus” festivālu. Laboratorija palīdz iesaistīto interesentu kopienai testēt rīkus, risinājumus un politikas pasākumus, kas veicinās pārveides procesu reālajā dzīvē. Jaunā Eiropas “Bauhaus” balvas 2022. gadā 18 uzvarētāji4 dažādās kategorijās* *Atjaunot saikni ar dabu | Atgūt iederības sajūtu | Priekšroku dot vietām un cilvēkiem, kam tas vajadzīgs visvairāk | Veidot aprites industriālo ekosistēmu un atbalstīt dzīves cikla pieeju Līderība pasaulēEiropas Savienība ANO konferencē par klimata pārmaiņām (“COP26”) 2021. gada novembrī aicināja panākt nozīmīgāku progresu Parīzes nolīguma īstenošanā, nodrošinot to, ka globālais mērķis – ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C – vēl aizvien ir sasniedzamības robežās. ES kā izteikti inovatīva un industrializēta reģiona līderība iedvesmo mūsu iniciatīvām piebiedroties arī citus. “COP26” konferencē apsolīts 1 miljards eiroEiropas Komisijas apņemšanās aizsargāt pasaules mežusVairāk nekā 100 valstis pievienojušās globālajam metāna emisiju mazināšanas solījumamIniciatīva, ko “COP26” konferencē kopīgi uzsāka ES, ASV un partneri 2022. gada jūnijā Komisija cieši nostiprināja ilgtspējas kritērijus savos divpusējos tirdzniecības nolīgumos. Pārskatījusi ar ilgtspējīgu attīstību saistītos aspektus tirdzniecības nolīgumos, ES ciešāk sadarbosies ar tirdzniecības partneriem, lai īstenotu ilgtspējas pamatkritērijus, īpaši tos, kas izriet no Parīzes nolīguma un Starptautiskās Darba organizācijas darba konvencijām. ES un Jaunzēlandes 2022. gada 1. jūlijā noslēgtais tirdzniecības nolīgums ir pirmais šo jauno ieceru apliecinājums. Nolīgumā ir iekļautas visprogresīvākās tiesību normas par tirdzniecību un ilgtspēju, tai skaitā sankcijas par Parīzes nolīguma neievērošanu. Pasaules Tirdzniecības organizācijas 12. ministru konferencē, kas arī notika jūnijā, ES palīdzēja panākt vēsturisku vienošanos par kaitīgu zvejas subsīdiju izskaušanu visā pasaulē. Vienošanās paredz aizliegt subsīdijas par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un pārzvejotiem krājumiem. Lai to panāktu, Komisija nāca klajā ar jaunu Starptautiskās okeānu pārvaldības darbakārtību. Jūsu stāstiMarija Teresa Ferresa, kuras dzimtā ir piecas katalāņu zvejnieku paaudzes, nodibināja kooperatīvu “Sieviešu jūra”, kurā rosina ētisku attieksmi pret jūru un piesaista uzmanību sieviešu lomai zvejniecības nozarē.Credit: Marc Llibre Roig Atruna. Šajā lapā iekļautie dati pēdējoreiz atjaunināti 2022. gada 31. augustā. Progress citās jomās Pandēmijas pārvarēšanaSolidaritāte ar UkrainuREPowerEUVadošā loma taisnīgā pārejāEiropas digitālā desmitgadeES vērtību aizsardzībaEiropas demogrāfija, jaunatne un daudzveidībaLīdztiesības savienības veidošana SasniegumiFon der Leienas KomisijaPlašāka informācija Noderīgas saites Eiropas Klimata aktsEiropas Klimata paktsDabas atjaunošanas aktiIlgtspējīgu produktu iniciatīvaES COP26 klimata konferencē
Fon der Leienas vadītā Komisija ar Eiropas zaļo kursu — Eiropas plānu, kas tai ļaus līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu un līdz 2030. gadam īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu,— iepazīstināja tikai 10 dienas pēc pilnvaru termiņa sākuma. Kopš tā laika Komisija ir sākusi straujāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, investēt zaļajās tehnoloģijās un aizsargāt vidi.Neraugoties uz pandēmiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Komisija nav zaudējusi apņēmību. Tā pat ir divkāršojusi zaļās pārkārtošanās centienus, līdzīgi kā tas notiek ar plānu REPowerEU. Galu galā ES iedzīvotāju veselība ir atkarīga no mūsu planētas veselības, turklāt ES enerģētiskā drošība ir atkarīga arī no lielmēroga pārejas uz atjaunīgo enerģiju.
2022. gada martā Komisija nāca klajā ar vairāku priekšlikumu kopumu, lai ražojumu ilgtspēja kļūtu par normu ES tirgū. Priekšlikumi balstījās uz līdzšinējām ekodizaina prasībām. Jauni noteikumi paredz to, ka preces varēs lietot ilgāk, izmantot atkārtoti, modernizēt, remontēt, reciklēt un ka tās būs energoefektīvākas un resursefektīvākas. Komisija arī iepazīstināja ar plāniem uzlabot tekstilizstrādājumu ilgmūžību, kā arī ar jauniem noteikumiem, kas nodrošina patērētāju labāku informētību par produktu vidisko ilgtspēju un labāku aizsardzību pret zaļmaldināšanu.
2021. gada martā Komisija nāca klajā ar rīcības plānu bioloģiskās ražošanas nozares attīstībai. Tas palīdzēs ES lauksaimniekiem sasniegt mērķi līdz 2030. gadam 25 % lauksaimniecības zemes izmantot bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā arī ievērojami palielināt bioloģisko akvakultūru. Rīcības plānā ir minēti konkrēti pasākumi, kā veicināt gan bioloģisko produktu ražošanu, gan patēriņu, un šajā sakarībā ir padomāts arī par nozares ilgtspējas stiprināšanu.
Jūsu stāstiDnipro Organiskās lauksaimniecības un vides aizsardzības centra vadītājs Mikola Haritonovs turpina mēslošanas līdzekļu pētījumus no Katalonijas, Spānijā, jo vēlas piedalīties Ukrainas atjaunošanā.Credit: Marc Llibre Roig
2022. gada jūnijā Komisija cieši nostiprināja ilgtspējas kritērijus savos divpusējos tirdzniecības nolīgumos. Pārskatījusi ar ilgtspējīgu attīstību saistītos aspektus tirdzniecības nolīgumos, ES ciešāk sadarbosies ar tirdzniecības partneriem, lai īstenotu ilgtspējas pamatkritērijus, īpaši tos, kas izriet no Parīzes nolīguma un Starptautiskās Darba organizācijas darba konvencijām. ES un Jaunzēlandes 2022. gada 1. jūlijā noslēgtais tirdzniecības nolīgums ir pirmais šo jauno ieceru apliecinājums. Nolīgumā ir iekļautas visprogresīvākās tiesību normas par tirdzniecību un ilgtspēju, tai skaitā sankcijas par Parīzes nolīguma neievērošanu.
Jūsu stāstiMarija Teresa Ferresa, kuras dzimtā ir piecas katalāņu zvejnieku paaudzes, nodibināja kooperatīvu “Sieviešu jūra”, kurā rosina ētisku attieksmi pret jūru un piesaista uzmanību sieviešu lomai zvejniecības nozarē.Credit: Marc Llibre Roig
