Vadošā loma taisnīgajā pārveidēNeviens eiropietis netiks atstāts novārtā Sociālajam taisnīgumam ir jābūt vienam no zaļās un digitālās pārkārtošanās centrālajiem elementiem. Tas nozīmē pievērsties šo pārmaiņu sociālajai un ekonomiskajai ietekmei un jo īpaši reģioniem, nozarēm un darba ņēmējiem, kam var nākties saskarties ar vislielākajām grūtībām.Tāpēc Urzulas fon der Leienas vadītā Komisija izveidoja Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas ir ES galvenais instruments šī mērķa sasniegšanai taisnīgā veidā un kas līdz 2027. gadam piesaistīs līdz 55 miljardiem eiro mērķtiecīga atbalsta sniegšanai. Panākt, lai cilvēki atgrieztos darbā6 miljoni jaunizveidotu darbvietu Eiropas Savienībā 2021. gadāRekordzems bezdarba līmenis 2022. gada jūnijā tie bija 6 % GALVENIE SASNIEGUMI GALVENIE SASNIEGUMI Atveseļošanās pēc pandēmijas Bezdarba riska mazināšana ārkārtas situācijāŠobrīd pandēmijas sarežģījumiem klāt nākušas arī problēmas, ko izraisa Krievijas karš Ukrainā, taču ES ir spējusi saglabāt nodarbinātību. Tas notiek, apvienojot īstermiņa elastību un ilgtermiņa redzējumu, kas konkrēti izpaužas kā atbalsts bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (“SURE”). Instruments “SURE” palīdzēja darba devējiem saglabāt darba ņēmēju darbvietas, sedzot atalgojuma izmaksas periodā, kad bija noteikti pārvietošanās ierobežojumi, un 2021. gadā tas turpināja aizsargāt darbvietas, vienlaikus liekot pamatus stabilai ekonomikas atveseļošanai. 92 miljardi eiro Finansiālā palīdzība,kas izmaksāta 19 dalībvalstīm saņēmēju tiešam atbalstamApmēram 31 miljons iedzīvotāju un 2,5 miljoni uzņēmumusaņēma “SURE” atbalstu 2020. gadā vienGandrīz 30 % no kopējā nodarbināto skaita un ceturtdaļa uzņēmumu19 saņēmējvalstīs saņēma atbalstu no “SURE” Papildu instrumenti iekļaujošai ekonomikas atveseļošanaiNextGenerationEU ir 800 miljardu eiro vērts atveseļošanas instruments, kura mērķis ir palīdzēt novērst koronavīrusa pandēmijas izraisīto tiešo ekonomisko un sociālo kaitējumu. Tas atbalsta uzņēmumu un uzņēmējdarbības attīstību, nostiprina veselības aprūpes sistēmas, finansē mācību programmas, nodarbinātības shēmas, nodrošina skolu aprīkojumu un materiālo palīdzību tiem, kam tā visvairāk nepieciešama. Viena no lielākajām jaunā instrumenta “NextGenerationEU” programmām ir REACT-EU, kas veicina atveseļošanu visā ES, sekmējot izaugsmi mazāk attīstītos reģionos. Arī valsts atbalstam bija būtiska nozīme Komisijas ekonomiskajā reakcijā uz pandēmiju. Kopš krīzes sākuma Komisija ir apstiprinājusi gandrīz 1010 valsts pasākumu, kuru kopējā summa tiek lēsta aptuveni 3,2 triljonu eiro vērtībā. Pagaidu regulējums Covid krīzes valsts atbalsta pasākumiem tika pakāpeniski izbeigts 2022. gada 30. jūnijā.Tajā pašā laikā Komisija 2021. gada novembrī pieņēma paziņojumu par konkurences politiku, kas pielāgota jauniem izaicinājumiem. Tajā uzsvērta konkurences politikas svarīgā nozīme Eiropas virzībā uz atveseļošanu, zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā un noturīga vienotā tirgus izveidē. Vizbeidzot, spēcīga sociālā tirgus ekonomika, kas cilvēku labklājību liek pirmajā vietā, ir visnoturīgākais modelis tehnoloģiju virzītā pēcpandēmijas pasaulē. Tāpēc 2021. gada martā tika pieņemts Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns. Šajā plānā ir ierosināti šādi trīs vērienīgi ES pamatmērķi 2030. gadam. 78 % iedzīvotājuno 20 līdz 64 gadiem 2030. gadā vajadzētu būt nodarbinātiem60 % visu pieaugušolīdz 2030. gadam ik gadu būtu jāpiedalās mācībāsPar vismaz 15 miljoniem jāsamazinās nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu skaitam Jūsu stāstiVairāki Varšavas iedzīvotāji izveidoja palīdzības centru “Puławska 20”, kurā vāc un Ukrainas bēgļiem un iekšzemē pārvietotajām personām sūta bezmaksas pārtiku, higiēnas preces un apģērbu.Credit: Konrad Smoleński Ļaut uzplaukt talantiem Eiropas Prasmju programma ir piecu gadu plāns, kā iedzīvotājiem un uzņēmumiem palīdzēt pilnveidot esošās un iegūt jaunas prasmes, aizpildīt vakances un attīstīties zaļākā un digitālā ekonomikā. 2020. gada novembrī izziņotais Prasmju pilnveides pakts apvieno uzņēmumus, darba ņēmējus, vietvaras, sociālos partnerus, apmācību nodrošinātājus un nodarbinātības dienestus, ļaujot apzināt, kādas prasmes būs vajadzīgas dažādās nozarēs, un apņemties pārkvalificēt darba ņēmējus. Līdz šim paktu ir parakstījušas vairāk nekā 600 organizācijas, kas apņēmās palīdzēt paaugstināt kvalifikāciju 1,5 miljoniem cilvēku. Padome 2022. gada jūnijā pieņēma ieteikumus par individuālajiem mācību kontiem un mikroapliecinājumiem. Lai Eiropa pasaulē paliktu starp līderiem izglītībā, Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas stratēģiju augstskolām, kura ievērojami uzlabos mūsu augstākās izglītības sistēmu konkurētspēju, pateicoties plašākai un dziļākai transnacionālajai sadarbībai. Darba apstākļu uzlabošana 2022. gada jūnijā Parlaments un Padome panāca vēsturisku vienošanos par direktīvu attiecībā uz adekvātu minimālo algu, ko Komisija bija ierosinājusi 2020. gada oktobrī. Šis tiesību akts, kas jau no paša sākuma bija fon der Leienas Komisijas prioritāte, palīdzēs nodrošināt adekvātu minimālo algu un uzlabos darba ņēmēju iespējas izmantot minimālās algas aizsardzību visā ES.Lai aizsargātu darba ņēmējus pret jaunajiem izaicinājumiem, ko rada digitalizācija darba pasaulē, Komisija 2021. gada decembrī izvirzīja priekšlikumu direktīvai par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā. Ar šo priekšlikumu iecerēts nodrošināt, lai cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas, tiktu piešķirts likumīgas nodarbinātības statuss, kas atbilst viņu faktiskajam darba režīmam, un tādējādi viņi varētu izmantot darba ņēmēju tiesības un sociālos pabalstus, kas viņiem pienākas. Jūsu stāstiKad Krievija uzbruka Ukrainai, Rumānijas uzņēmēji kopīgiem spēkiem izveidoja platformu jobs4ukr.com, kura palīdz ukraiņu bēgļiem atrast darbu Eiropas Savienībā.Credit: Marian Curcuta Atruna. Šajā lapā iekļautie dati pēdējoreiz atjaunināti 2022. gada 31. augustā. Progress citās jomās Pandēmijas pārvarēšanaSolidaritāte ar UkrainuVadošā loma zaļajā pārveidēREPowerEUEiropas digitālā desmitgadeES vērtību aizstāvībaLīdztiesības savienības veidošanaEiropas demogrāfija, jaunatne un daudzveidība SasniegumiFon der Leienas KomisijaPlašāka informācija Noderīgas saites Ekonomika cilvēku labāRīcības plāns sociālajai ekonomikaiSociālais klimata fondsState aid casesIedarbīgs un aktīvs atbalsts nodarbinātībai (EASE)Eiropas universitāšu stratēģija
Sociālajam taisnīgumam ir jābūt vienam no zaļās un digitālās pārkārtošanās centrālajiem elementiem. Tas nozīmē pievērsties šo pārmaiņu sociālajai un ekonomiskajai ietekmei un jo īpaši reģioniem, nozarēm un darba ņēmējiem, kam var nākties saskarties ar vislielākajām grūtībām.Tāpēc Urzulas fon der Leienas vadītā Komisija izveidoja Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas ir ES galvenais instruments šī mērķa sasniegšanai taisnīgā veidā un kas līdz 2027. gadam piesaistīs līdz 55 miljardiem eiro mērķtiecīga atbalsta sniegšanai.
Bezdarba riska mazināšana ārkārtas situācijāŠobrīd pandēmijas sarežģījumiem klāt nākušas arī problēmas, ko izraisa Krievijas karš Ukrainā, taču ES ir spējusi saglabāt nodarbinātību. Tas notiek, apvienojot īstermiņa elastību un ilgtermiņa redzējumu, kas konkrēti izpaužas kā atbalsts bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (“SURE”). Instruments “SURE” palīdzēja darba devējiem saglabāt darba ņēmēju darbvietas, sedzot atalgojuma izmaksas periodā, kad bija noteikti pārvietošanās ierobežojumi, un 2021. gadā tas turpināja aizsargāt darbvietas, vienlaikus liekot pamatus stabilai ekonomikas atveseļošanai.
Arī valsts atbalstam bija būtiska nozīme Komisijas ekonomiskajā reakcijā uz pandēmiju. Kopš krīzes sākuma Komisija ir apstiprinājusi gandrīz 1010 valsts pasākumu, kuru kopējā summa tiek lēsta aptuveni 3,2 triljonu eiro vērtībā. Pagaidu regulējums Covid krīzes valsts atbalsta pasākumiem tika pakāpeniski izbeigts 2022. gada 30. jūnijā.Tajā pašā laikā Komisija 2021. gada novembrī pieņēma paziņojumu par konkurences politiku, kas pielāgota jauniem izaicinājumiem. Tajā uzsvērta konkurences politikas svarīgā nozīme Eiropas virzībā uz atveseļošanu, zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā un noturīga vienotā tirgus izveidē.
Jūsu stāstiVairāki Varšavas iedzīvotāji izveidoja palīdzības centru “Puławska 20”, kurā vāc un Ukrainas bēgļiem un iekšzemē pārvietotajām personām sūta bezmaksas pārtiku, higiēnas preces un apģērbu.Credit: Konrad Smoleński
Eiropas Prasmju programma ir piecu gadu plāns, kā iedzīvotājiem un uzņēmumiem palīdzēt pilnveidot esošās un iegūt jaunas prasmes, aizpildīt vakances un attīstīties zaļākā un digitālā ekonomikā. 2020. gada novembrī izziņotais Prasmju pilnveides pakts apvieno uzņēmumus, darba ņēmējus, vietvaras, sociālos partnerus, apmācību nodrošinātājus un nodarbinātības dienestus, ļaujot apzināt, kādas prasmes būs vajadzīgas dažādās nozarēs, un apņemties pārkvalificēt darba ņēmējus. Līdz šim paktu ir parakstījušas vairāk nekā 600 organizācijas, kas apņēmās palīdzēt paaugstināt kvalifikāciju 1,5 miljoniem cilvēku.
2022. gada jūnijā Parlaments un Padome panāca vēsturisku vienošanos par direktīvu attiecībā uz adekvātu minimālo algu, ko Komisija bija ierosinājusi 2020. gada oktobrī. Šis tiesību akts, kas jau no paša sākuma bija fon der Leienas Komisijas prioritāte, palīdzēs nodrošināt adekvātu minimālo algu un uzlabos darba ņēmēju iespējas izmantot minimālās algas aizsardzību visā ES.Lai aizsargātu darba ņēmējus pret jaunajiem izaicinājumiem, ko rada digitalizācija darba pasaulē, Komisija 2021. gada decembrī izvirzīja priekšlikumu direktīvai par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā.
Jūsu stāstiKad Krievija uzbruka Ukrainai, Rumānijas uzņēmēji kopīgiem spēkiem izveidoja platformu jobs4ukr.com, kura palīdz ukraiņu bēgļiem atrast darbu Eiropas Savienībā.Credit: Marian Curcuta
